Eksotiska ceļojuma laikā iegādājoties čūskādas kurpes vai krokodilādas somiņu, vairākums pat neaizdomājas, ka, atgriežoties Latvijā, muita šīs mantas ne tikai konfiscēs, bet liks maksāt arī naudas sodu.
Eksperti gan norāda, ka aizliegtu dzīvnieku vai augu valsts izstrādājumu ievešanā tūristi pēdējos gados grēko mazāk, taču augusi organizētā nelegālā tirdzniecība. Tas ievērojami apdraud daudzas aizsargājamo īpatņu sugas.
Ja grib iegādāties aizsargājamo augu vai dzīvnieku izstrādājumus, pastāv divas iespējas – legāla un nelegāla. Lai nekļūtu par savas nezināšanas upuri, svarīgi iegaumēt, ka, pērkot aizsargājamos īpatņus, jānoskaidro, vai pārdevējam ir starptautiskā atļauja. Ja atļaujas nav, prece iegūta nelegālā ceļā vai viltota.
Piemēram, ja ir vēlme pirkt pitona ādu veikalā vai internetā, tad ir jālūdz dokumenti, kas apstiprinātu godīgu pirkumu, turklāt tie jāsaglabā.
''Jo pitonus var arī importēt un tad viņiem būs arī visi dokumenti līdzi. Savukārt, ja jūs iegādāsieties pitonu, kuram nav nekādi dokumenti, tad tas arī, protams, būs nelegālais tirgus," skaidro Dabas aizardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektores vietniece Gunta Gabrāne.
Šāda kontrole nepieciešama, lai netiktu pārsniegtas kvotas, kas nosaka pārdošanā atļauto īpatņu skaitu. Iegādājoties aizsargājamos augus vai dzīvniekus bez atļaujas, ne tikai draud sods, bet pircējs arī veicina šo sugu izmiršanu.
Latvijā starptautiskos noteikumus uzrauga DAP ciešā sadarbībā ar policiju un muitu.
