Kopš šā gada aprīļa, kad spēkā stājās grozījumi krimināllikumā, jaunās psihoaktīvās vielas vairs nav nopērkamas tikpat viegli kā maize vai desa, tomēr tās nekur nav pazudušas. Tikai Zemgalē pagājušajā nedēļā aizturēts viens, bet šonedēļ divi „spaisa” tirgotāji. Turklāt internetā ir vairāki desmiti ārzemju mājaslapu, kur šīs kaitīgās vielas joprojām var iegādāties.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics stāsta, ka policija cenšas apgrūtināt šo vielu izplatīšanos, „paglābjot tos cilvēkus, kuri darbojas spontāni”.
Ropažu novada sociālā pedagoģe Līga Strode-Miķelsone atzīst, ka varbūt būs jaunieši, kuri no tā atturēsies, jo „spaiss” ir mazāk pieejams.
„Interneta vidē, tur saite ir angļu valodā, un tomēr ir jāsaprot, ko tu pasūti un ko tu tur dari, tāpēc jaunākā vecuma bērniem, es domāju, tas nebūs vairs pieejams,” pauž pedagoģe.
Lai pasargātu jauniešus no iekļūšanas atkarības tīklos, tuvojoties 1.septembrim, galvas kopā lika Pierīgas sociālie darbinieki, pedagogi un policisti. Policija iesaka vecākiem rūpīgi sekot naudas plūsmai bērnu bankas kontos, un stāsta par pazīmēm, kas liecina par narkotiku lietošanu, tomēr palīgā saucienus, ja nav noticis likuma pārkāpums, gan policijas virzienā raidīt neesot vērts.
Policija īstenībā šajā ziņā būtu bezspēcīga, un nebūtu īsti vietā vērsties, jo šis varas mehānisms nebūs īsti tas, kas spēs šī cilvēka uzvedību un domas mainīt,” atzīst Rinkevics.
Gatavas receptes, kā pārliecināt jauniešus nelietot "spaisus", nav. Skolas piedāvā iesaistīties dažādās aktivitātēs. Tas gan palīdzot vien tad, ja ir kāda ''labā autoritāte''.
„Viņi nemeklē draugus starp klases biedriem un arī neatrod. Viņiem ir draugi ārpus skolas, bet vai klasesbiedri var ietekmēt viņus - ja viņiem ir kopīgas intereses, ja viņiem ir kaut kas kopējs, kas viņus vieno, pieņemu, ka jā,” pieļauj Strode-Miķelsone.
Biedrības ''Esi vesels'' un kompānijas TNS veiktā aptauja liecina, ka 92% vecāku vēlas, lai biežāk par atkarību postu runātu skolās.
