Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka iepriekš Saeimā tika iesniegts likumprojekts par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, lai žurnālisti varētu iepazīties ar krimināllietu materiāliem. Balstoties uz šo priekšlikumu, Tieslietu ministrijas darba grupa izstrādāja konkrētu Kriminālprocesa likuma pantu, kādā veidā žurnālisti varēs iepazīties ar krimināllietu materiāliem. Šis pants paredzot arī kārtību, kad varēs atteikt iepazīties ar krimināllietu materiāliem.
Kūtris piebilda – izmaiņas paredz, ka žurnālistiem būs tiesības ar materiāliem iepazīties, bet nevarēs tos kopēt, un būs norādīts, par ko drīkst runāt un kurā daļā nedrīkst izpaust materiālus.
“Ja būs noregulēta kārtība par procedūra, kā var iepazīties ar lietas materiāliem, tad jābūt paredzētai arī atbildībai par pēc būtības krimināllietas materiālu satura izpaušanu, ja bijis aizliegums to darīt,” norādīja deputāts.
Viņš skaidroja, ka kriminālprocesos valsts būtībā izmanto savu varu, lai iegūtu pierādījumus: “Līdz ar to krimināllietas materiālos tiek savākta informācija, kas ar piespiedu mehānismu iegūta no cilvēkiem kratīšanu, ekspertīžu, liecību rezultātā. (..) Tāpēc informācijas, kas ar piespiedu mehānismu iegūta kriminālprocesā, publiskošana vairs nav attaisnojama ar mērķi – cīņa ar noziegumu.”
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude iestājās pret ieceri noteikt kriminālatbildību žurnālistiem par informācijas izpaušanu:
"Tie noteikti kavēs, traucēs un ierobežos žurnālistus veikt viņu darba pienākumus."
Asociācijas vārdā viņa pauda pārliecību, ka nedrīkst būt kriminalizēti sodi žurnālistiem par to, ka viņi veic savu darbu. Turklāt šāds mēģinājums paredzēt kriminālatbildību par žurnālistu darbu apdraud vārda brīvību un demokrātijas principus, kā arī iespēju sabiedrībai zināt nozīmīgas lietas, viņa piebilda.
“Runa ir par pabeigtām krimināllietām, kur nozieguma plānošana, pastrādāšana ir jau pierādīta. Kaut arī nav notiesājošs sods, ir skaidrs, ka noziedzīgais nodarījums ir noticis,” norādīja Žurnālistu asociācijas vadītāja.
KONTEKSTS:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2017.gada februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Vēlāk žurnāls "Ir" publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
Tas raisīja plašu rezonansi, tika apšaubīta likumsargu darba kvalitāte un lēmums šo lietu izbeigt, un Saeimā tika izveidota "oligarhu lietai" veltīta izmeklēšanas komisija. Saeimas komisija darbojās līdz 2018.gada janvārim, un darba noslēgumā komisijas vadītāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) izklāstīja pusgada laikā izdarītos secinājumus.
Nedēļu pēc tam Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likumprojektu, kas paredz publiskot visus tā dēvētās "oligarhu lietas" materiālus, tostarp viesnīcā „Rīdzene” notikušo sarunu audioierakstus. Taču tiesībsargājošās iestādēs iebilst pret ieceri, jo tā apdraudot Satversmē noteiktās indivīdu pamattiesības.
