Pirms jaunā skolotāju algu modeļa virzīšanas tālāk IZM vēl diskutēs ar LIZDA

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai arī jauno pedagogu atalgojuma modeli plānots ieviest nākamgad, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas kavēties ar atbilstošu Ministru kabineta noteikumu virzīšanu. Taču pirms to darīt, ministrija drīzumā skolotāju algu modeli vēl pārrunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), kas norādījusi uz vairākiem trūkumiem un cer uz korekcijām. 

Tā, ceturtdien tiekoties, vienojās izglītības ministre Mārīte Seile un jaunā pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.  

Jaunievēlētā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga jaunajā amatā ir pavisam nesen, tāpēc šī bija iepazīšanās tikšanās, un daudzus aktuālus jautājumus puses vēl detalizēti neizrunāja.

„Pirmā ir skaidra vienošanās, ka neatkarīgi no tā, kādas iniciatīvas tiek īstenotas, kādi projekti tiek ieviesti, primārais ir jautājums – kāds labums no tā būs bērniem,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Viņa stāstīja, ka, tiekoties ar jauno pedagogu arodbiedrības vadītāju Vanagu, vienojušās, ka nedrīkst pieļaut nevienlīdzības palielināšanos un to, ka mācību sasniegumi atkarīgi no vecāku sociālekonomiskā stāvokļa un skolas atrašanās vietas.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu pedagogu atalgojuma modeli, lai mazinātu nevienlīdzību. Lai pedagogiem, kuri būtībā dara vienu un to pašu darbu - arī apjoma ziņā -, vairs nebūtu ļoti atšķirīgs atalgojums, kā tas ir šobrīd. Sākotnēji ministrija bija iecerējusi jauno modeli dzīvē īstenot jau šajā rudenī, taču pieejamo līdzekļu un citu iemeslu dēļ nu ir skaidrs, ka to varēs īstenot tikai nākamgad rudenī. Jaunais modelis arī saskārās ar arodbiedrības kritiku.

„Kā jau minēju, es personīgi nevienam neesmu solījusi ieviešanas termiņu šogad. Ir daudzi skolotāji, kas ir apmierināti, un ir nianses, par kurām viena daļa skolotāju un skolu vadītāju nav apmierināti. Mēs esam tuvu ideālākajam kompromisa variantam, kādu mēs esam panākuši pusgada laikā, bet jauna modeļa ieviešana dažām pašvaldībām saistīta ar finansējuma pārdali, un šis ir vēl viens iemesls, kāpēc pēc iespējas ātri jāpieņem valdības noteikumi, jo pašvaldības un valsts strādā pie budžeta sagatavošanas nākamajam gadam un jaunā modeļa ieviešana var atstāt ietekmi arī uz pašvaldību budžetiem,” norādīja Seile.

Arodbiedrības kongresā sanākušie vienojās, ka jauno modeli vispārizglītojošās skolās jāievieš ne vēlāk kā nākamā gada septembrī. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pēc tikšanās ar ministri norādīja, ka pedagogi ir ieinteresēti, lai Ministru kabineta noteikumi tiktu pieņemti. Tāpēc puses vienojās drīzumā strīdīgos jautājumus pārrunāt.

„Pirmdien un otrdien būs tikšanās, kas būs veltītas tikai pedagogu atalgojuma modelim, un mēs runāsim par pedagogu iebildumiem. Jā, ir priekšlikumi gan no speciālās izglītības jomas, gan no interešu izglītības pārstāvjiem, arī no izglītības iestāžu vadītājiem. Lai ir gūtas atbildes, no savas puses centīsimies pārliecināt ministriju,” sacīja Vanaga.

Piemēram, viens no strīdus jautājumiem skar pedagogus, izvērtējot noteiktās piecas kvalitātes pakāpes, kas arī ietekmē pedagogu atalgojumu. Vanaga norādīja, ka iepriekš bija solīts, ka piemaksas būs visu pakāpju pedagogiem, taču joprojām pedagogi, kuriem ir pirmās un otrās pakāpes, neredz nekādu ieguvumu.

„Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, piemēram, ir arī jautājums par praksēm – vai tās ir mācību procesa ietvaros vai kā atbalsta pasākums programmas īstenošanā,” stāstīja Vanaga.

Tomēr piketus un streiku jaunā jaunā pedagogu arodbiedrības vadītāja Vanaga par efektīvākajiem līdzekļiem mērķa sasniegšanai neizskata.

Par labākiem līdzekļiem viņa dēvē sarunas ar atbildīgajiem ministriem un pašvaldību pārstāvjiem. Vanaga darīšot visu, lai piketus nevajadzētu rīkot.

„Tādi piketi un streiki.. Es atļaušos teikt, arī valdības un Saeimas pārstāvjiem – es esmu bijusi Saeimas deputāte -  ir jau zināma imunitāte gūta pret tādām aktivitātēm. Un es uzskatu, ka pikets nav efektīvākais veids, kā risināt problēmas. Un, ja līdz kaut kam tādam [nonāksim], bet es ceru, ka nenonāksim, tad tas būs jau galējais solis, ” atzina Vanaga.

Vēl jānorāda, ka šobrīd izstrādātajam jaunajam pedagogu atalgojuma modelim nākamā gada četriem mēnešiem būs nepieciešami apmēram 10,5 miljoni eiro.

Savukārt aiznākamajā gadā šī summa būs 31 miljons eiro. Paredzēts, ka jauno modeli valsts profesionālās izglītības iestādēs ieviesīs jau nākamā gada 1.janvārī, bet pašvaldību un privātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs – ar nākamā gada septembri. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti