Panorāma

AT liek pārvērtēt amata nepieciešamību

Panorāma

Panorāma

Jaunā mācību gada aktualitātes

Pirms jaunā mācību gada skolotāji un IZM joprojām nevienojas par daudzām lietām

“Jūs ar mums nekonsultējaties!” izglītības ministrijai pārmet pedagogu arodbiedrība. “Jūs mūs bremzējat!” savukārt atbild ministrijas pārstāvji. Lai arī abām pusēm mērķis kopīgs – izcila izglītība bērniem un cienīgs atalgojums skolotājiem, par veidiem, kā tas sasniedzams, nozare un politikas veidotāji jau ilgstoši nespēj vienoties. Tas skaidri izgaismojās arī trešdien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālistu un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) tikšanās laikā.

Izglītības jomā Latvijā šis tiešām ir intensīvu pārmaiņu laiks. Liela daļa no iecerēm gan vēl ir izstrādes stadijā, taču ieviešanas termiņi tuvojas. Izglītības ministrijas pārstāvji pedagogu arodbiedrības padomei trešdien ieskicēja daudzos plānus. Tostarp: kompetencēs balstītā satura tālāku izstrādāšanu un izmēģināšanu pirmajās skolās; skolu tīkla sakārtošanu, par ko precīzākus aprēķinus ministrija prezentēs oktobrī; pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi un jaunu skolotāju kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Skolotājus uztrauc, kā ministrija domā īstenot plānu, ka bērni pirmajā klasē ies no 6 gadu vecuma.

LIZDA Rīgas pilsētas arodorganizācijas pārstāve Līvija Baļčūne pauda, ka sešus gadus veciem bērniem “ir jābūt un ir jāaug tajā pirmsskolā, pie tiem apstākļiem, pie tās vides, ar to pieeju un tiem pedagogiem, kas strādā ar viņiem”.

“Bērna vecuma periodizāciju neviens nav mainījis. Līdz šiem 7 gadiem viņš ir pirmsskolnieks. Un viņiem šiem apstākļiem ir jābūt,” uzsvēra Baļčūne.

Ministrijas pārstāvis skaidro - plāns neparedz, ka sešgadniekiem būs jāsēž skolas solā. Iecere ir pirmās klases vielu apgūt bērnudārzā – gada laikā pakāpeniski pieradinot mazos pie mācību stundu formāta.

“Tā jau ir tā lielākā problēma, ka šobrīd tie sešgadnieki nodzīvo savā apziņā bērnudārzā līdz sešiem gadiem, un tad ir pēkšņi šis straujais, radikālais pagrieziens, un viņš ir skolā, viņš pirmajā gadā vispār apjūk. Mēs gribam šo pāreju integrētāku. Mēs gribam, lai tā ir daudz saudzīgāka pret šo mazo bērnu,” skaidroja izglītības ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.

Neiztika arī bez ierastā arodbiedrības pārmetuma ministrijai, ka pedagogu pārstāvji netiek pietiekami iesaistīti pārmaiņu plānu izstrādē, bet pēc tam visu pieņem sasteigti. Tā tas šobrīd notiekot arī ar vērienīgo kompetencēs balstītas vispārējās izglītības sistēmas jeb “Skola 2030” veidošanu.

“Jaunajam saturam ir jābūt, to neviens neapstrīd nevienā brīdī. Bet ir atkal tā sasteigtība. Ir par maz laika – gan apmācībām, gan diskusijām,” sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Projekta “Skola 2030” vadītāja Velga Kakse gan norādīja – sasteigti viss šobrīd notiek tādēļ, ka projektam ir konkrēts beigu termiņš, taču pirmo pusotru gadu tā normālu izstrādes gaitu ar neskaitāmām prasībām un iebildumiem bremzējušas dažādas iesaistītās organizācijas, tostarp šī arodbiedrība. Šoruden beidzot tikts līdz stadijai, kad pirmās 100 skolas sāks jauno mācīšanās modeli izmēģināt.

“Mēs esam izstrādājuši šo jauno mācību saturu , ne gluži jaunu – esam pārskatījuši veco, saglabājuši, kas tur ir labs, un piemērojuši 21.gadsimta vajadzībām. Mēs arī esam mainījuši savu garo nosaukumu, lai mūs ir vieglāk atpazīt - “Skola 2030” - ar domu, ka jaunais mācību saturs pilnībā tiks ieviests 2030.gadā. Tātad jaunietis, kurš 2030.gadā beigs vidusskolu, būs pilnībā apguvis šo jauno mācību saturu,” stāstīja Kakse.

Publiskai apspriešanai jauno saturu pirmoreiz nodos piektdien. Tikmēr dienas citāts šajās sarunās varētu piederēt izglītības ministrijas pārstāvim Andim Geižānam: “Šogad nekas traģisks nenotiks mūsu skolās.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti