Rīgas Centrāltirgus Līgo svētku gaidās kļuvis par lielu ziedošu pļavu, kas izsmaržo ziedu, zāļu un lapu aromātu. Dzīvības un saules spēks šajās dienās ir katrai vissīkākajai smildziņai. Bet katrai puķu pārdevējai jāzina, ka plūkt un pušķus taisīt no visiem ziediem nav ļauts.
DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs norāda, ka nedrīkst likt pušķos dzegužpuķes, nakts vijoles, orhidejas un citus ziedus.
Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori pēta, lai pārdevēju piedāvātajos pušķos nebūtu ieliktas savvaļas orhidejas – dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes, arī naktsvijoles.
Aizsargājamas ir arī bezdelīgactiņas, silpurenes, meža vizbulis un jumstiņu gladiolas. Tā jau šķiet, ka visas pārdevējas likumus zina, un pušķos un vainagos ir tikai atļautie augi, bet te pēkšņi vienā pušķī atrodas Latvijas orhideja- dzegužpirkstīte. Puķe, kura aug lēni 5-20 gadus, tāpēc ir sargājama. Sods par šādu augu plūkšanu un tirgošanu ir bargs. „Sastādīsim protokolu un lemsim – sods ir no 10 – 500 latiem,” saka Širovs.
Taču tad izrādās, ka īstā tirgotāja, inspektorus pamanot, nozudusi atstājot pušķi citai.
Viņa vien nosaka: „Netaisos maksāt!”
Aizliegums plūkt aizsargājamos augus nav dabas sargātāju untums – noplūcot vienīgo naktsvijoli pļavā, zinām, ka nākamgad tās tur vairs nebūs .
Pēdējā laikā kļuvis arī par tradīciju telpas pirms Jāņiem greznot ar nocirstiem bērziem, ko pēc svētkiem izmet ārā.
Izrādās, lai cirstu bērziņus, atļauja nav vajadzīga, tikai jāzina, kur cirst, un cik lielus. „Bērzus, kas nav lielāki par 12 cm diametrā, drīkst cirst paša zemē, nedrīkst cirst svešās zemēs, dabas teritorijās. Bērza meijas tas ir tāds simbols saulgriežos, bet jāapietas saudzīgi,” atzīmē Širovs.
Bērzus iesaka cirst mežos zem elektropārvades līnijām, kur tos vienalga jāretina. Un, lai gan bērzs ir ātraudzīgs, dabas sargātāji neiesaka postīt birztaliņas un dekoratīvus stādījumus.
