Jau pirms divām nedēļām KNAB paziņoja, ka divas partijas iztērējušas teju visu summu limitētajiem aģitācijas izdevumiem. Tomēr šis 317 tūkstošu eiro ierobežojums attiecas vien uz reklāmas izvietošanu un labdarības pasākumu finansēšanu. Tas nozīmē, ka reālie partiju tēriņi bijuši vēl lielāki, jo pārējiem izdevumiem, piemēram, par pasta pakalpojumiem, reklāmu un partiju avīžu sagatavošanu, ierobežojumu nav.
Līdz ar to pagaidām vēl nevar precīzi aprēķināt, cik katrai partijai ir izmaksājis viens iegūtais Eiroparlamenta deputāta mandāts. Taču jau tagad ir redzams, ka liela daļa no 2,2 miljoniem eiro, kas kopš pēdējām vēlēšanām kopumā ir ieripojuši partiju kasēs, iztērēta veltīgi.
KNAB uzturētajā partiju finanšu datubāzē pieejamā informācija liecina: kopš pagājušā gada 1.jūnija – pašvaldību vēlēšanu dienas – Latvijas partijas ziedojumos ir saņēmušas vairāk nekā divus miljonus eiro. Vēl vismaz 217 tūkstošus eiro partijas saņēmušas kā biedru naudas.
Šai periodā ieņēmumu līdere ar gandrīz 700 tūkstošiem latu ir arī vēlēšanu uzvarētāja „Vienotība”, kurai vienu mandātu Briselē tādējādi varētu būt nodrošinājuši 175 tūkstoši eiro. Starp „Vienotības” lielākajiem sponsoriem ir augsto tehnoloģiju biznesā strādājošie brāļi Normunds un Jānis Bergi, kā arī citi uzņēmuma FMS pārstāvji; Eiroparlamenta deputātes Inese Vaidere un Sandra Kalniete, arī Kalnietes birojā strādājošais Rīgas domnieks Pēteris Vinķelis; ar banku sektoru saistīti cilvēki - bankas ABLV valdes loceklis Māris Kannenieks un bankas meitasfirmas „ABLV Private Equity Management” vadītājs Agris Grīnbergs, arī „Rietumu bankas” līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, kurš līdzīgas summas pēdējā gada laikā ziedojis arī Zaļo un Zemnieku savienībai un „Saskaņai”. Saraksta līderis Valdis Dombrovskis partijai atvēlēja 3600 eiro, bet viņa ģimenes draudzene un kādreizēja padomniece Sandra Bukane ziedoja piecus tūkstošus.
Visvairāk saņemtās naudas - rēķinot pret vienu iegūto mandātu – bijis Zaļo un Zemnieku savienībai un to veidojošajām partijām – kopā teju 450 tūkstoši eiro. Starp lielākajiem atbalstītājiem ir atrodami uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, bijušais Saeimas deputāts Aivars Dronka, jau minētais Suharenko un maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Pati mandātu ieguvusī Iveta Grigule savam politiskajam spēkam atvēlējusi vien 1235 eiro.
Tas gan ir vairāk nekā no sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” ievēlētā Andreja Mamikina ieguldījums partijas budžetā. Viņš „Saskaņai” nav ziedojis neko, tomēr partijas kasē arī bez viņa ieripoja nepilni 250 tūkstoši eiro. Lielākie ziedotāji ir saistīti ar „Rietumu banku”, taču prāvas summas atvēlējuši arī vairāki Saeimas deputāti, kas kandidēja uz Eiropas Parlamentu, piemēram, Ņikita Ņikiforovs, Andrejs Klementjevs un Sergejs Dolgopolovs.
Nacionālā apvienība pēdēja gada laikā bija saņēmusi gandrīz 100 tūkstošus eiro, no kuriem Roberts Zīle savai pārvēlēšanai bija atvēlējis apmēram 9500 eiro. Savukārt vislētāk varētu būt izmaksājis Tatjanas Ždanokas mandāts, jo Latvijas Krievu savienības ieņēmumi ir bijuši nedaudz mazāki par 70 tūkstošiem eiro, no kuriem 14 tūkstoši nāca no pašas pārvēlētās deputātes.
Par lielākajiem finansiālajiem zaudētājiem var uzskatīt partiju "Latvijas attīstībai", kas kopš dibināšanas pērnā gada nogalē spējusi piesaistīt vairāk nekā 320 tūkstošu eiro, taču ar to izrādījies par maz, lai panāktu Andreja Žagara ievēlēšanu Eiropas Parlamentā.
Sāpīga šī kampaņa varētu būt arī Aleksandram Mirskim, kurš zaudēja gan mandātu, gan vairāk nekā 15 tūkstošus eiro, ko veltīja savai partijai „Alternative” – kopā tā saņēma gandrīz 78 tūkstošus eiro. Pieticīgāka rocība bija cita vēlēšanu neveiksminieka – Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskajai partijai. Tā galvenokārt biedru naudās bija saņēmusi nepilnus 24 tūkstošus eiro, no kuriem pats Rubiks atvēlēja 1853 eiro.
