Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām partijas atbild uz 15 LTV jautājumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, rīkojot priekšvēlēšanu debates, piedāvāja partijām, kas startē Eiropas parlamenta vēlēšanās, aizpildīt  anketu ar 15 jautājumiem. Visiem politiskajiem spēkiem uzdoti vieni un tie paši jautājumi, atbildes sniegtas brīvā formā, bet ne vairāk kā 500 zīmēs uz katru jautājumu. Lsm.lv piedāvā iepazīties ar atbildēm no septiņām partijām, kuras piedalījās LTV debatēs pirmajā kārtā 7.maijā. 

Zaļo un Zemnieku savienība

 1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Šobrīd Eiropas Parlamentā nav mūsu partijai analogas politiskās grupas. No esošo septiņu politisko grupu prioritātēm mūsu partijai visvairāk atbilstošas kopumā ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) politiskās grupas prioritātes. Šī politiskā grupa ir arī visplašāk pārstāvētā un viena no ietekmīgākajām Eiropas Parlamentā, kas nav mazsvarīgi Latvijas interešu aizstāvībai. Apsverama varētu būt arī dalība Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības politiskajā grupā.

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?

Mēs esam par ģimenes saimniecības modeļa stiprināšanu, lai nodrošinātu apdzīvotas un ekonomiski aktīvas lauku teritorijas. Līdzšinējā interešu aizstāvība Eiropas Parlamentā nav devusi ievērojamus rezultātus, tādēļ mēs par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem uzskatām panākt godīgus tiešos maksājumus mūsu lauksaimniekiem, sākot ar 2020.gadu.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā varēsim aizstāvēt Latvijas lauku iedzīvotāju un ražojošo lauksaimnieku intereses vispilnīgāk. Kā otru prioritāro jomu vēlamies izcelt sociālo sfēru. Tā aptver plašu jautājumu loku, kas ir būtiski ikvienam cilvēkam. Sociālās sfēras sakārtošanai ir arī būtiska ietekme uz Eiropas iekšējo drošību. Tādēļ uzskatām par nepieciešamu dalību arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Eiropas Parlaments ar Lisabonas līguma grozījumiem ir ieguvis nedaudz lielākas pilnvaras nekā pirms tam, un tās galvenokārt ir saistītas ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām. Mūsuprāt, šis virziens ir pareizs un būtu turpināms, piemēram, vajadzētu apspriest arī iespēju Eiropas Parlamentam, kā demokrātiski ievēlētam orgānam, veikt lielāku kontroli pār Eiropas Komisijas darbu, budžeta līdzekļu izlietojumu un darba efektivitāti.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Starptautiskajās attiecībās līdz šim visai izplatīts ir bijis viedoklis, ka ar Krieviju vajag sadzīvot pa labam un izturēties pret to kā pret lielu, gražīgu bērnu, pieciešot tās dažādās izdarības. Šāda politika un attieksme pret Krieviju šobrīd ir novedusi pie tā, ka Ukraina tiek plosīta, Krimā ievests Krievijas karaspēks un noticis nelikumīgs referendums. Ir jāapzinās, ka pasaule ir mainījusies un, iespējams, turpinās mainīties, īpaši aktuāli tas ir Eiropas kontinentā. No tā, cik Eiropa un visa pasaule būs vienota savā rīcībā un attieksmē, lielā mērā ir atkarīgs, cik tālu savus ambiciozos plānus uzdrošināsies realizēt Krievija. Galvenais uzsvars – vienota ES politika, realizējot gan politiskās, gan ekonomiskās sankcijas. Ir jāsaprot, ka Latvijai nav izšķirošā loma šajā procesā. Protams, ka gadījumā, ja ES kopīgi pieņems lēmumu par ekonomiskajām sankcijām, mēs pievienosimies, jo ir augstākas vērtības par ekonomisko izdevīgumu. Par bezvīzu režīmu – šis jautājums nebūtu šobrīd jāaktualizē.

5. Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Lielākā daļa imigrantu, kas vēlas ieceļot ES, ir no valstīm ar dziļām sociālekonomiskām problēmām. Tāpēc uzskatām, ka svarīgi ir risināt migrācijas cēloņus, lai palīdzētu veidot cilvēkcienīgus dzīves apstākļus valstīs, no kurām nāk lielākā daļa migrantu. Ir nepieciešama labāka ES attīstības politikas pārvaldība, lai ES nodokļu maksātāju nauda dotu praktisku ieguldījumu darbavietu radīšanā un nelegālie imigranti nekļūtu par pieaugošu ES valstu robežsargu problēmu. Tādēļ būtu nepieciešama labāka sinerģija starp ES attīstības politiku, tirdzniecības politiku un migrācijas politiku. Ir jāpanāk, lai pieaugtu Latvijas ekspertu skaits, kas šajās valstīs dalītos vērtīgā reformu pieredzē.

Īpaši uzsveram brīvprātības principu dalībai ES pārvietošanas programmās. Esam pret patvēruma meklētāju pieaugošu uzņemšanu mūsu valstī. Ņemot vērā, t.sk. kultūru daudzveidību un integrācijas spēju, uzskatām, ka katrai ES valstij ir tiesības brīvprātīgi pieņemt individuālus lēmumus imigrācijas un patvēruma meklētāju jautājumā kontekstā ar tās nodarbinātības, demogrāfijas, izglītības interesēm.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Latvijas un turīgāko ES dalībvalstu darbaspēka izmaksas nevar izlīdzināties, kamēr starp dalībvalstīm pastāvēs tik liela ekonomiskā un sociālā atšķirība. Veidojot politiku ES, Latvijai jāskaidro visām dalībvalstīm, ka ekonomiski un sociāli atpalikušas Latvijas saglabāšana nav kopīgās interesēs. Latvijas īpašo interešu aizstāvībai jāpiedāvā nestandarta risinājumi, kas noformējami atsevišķu protokolu veidā pie kopējiem līgumiem. Jāpanāk, lai ES institūcijas atzītu, ka par Latvijas fiskālās politikas galveno rādītāju jākļūst valsts parāda attiecībai pret iekšzemes kopproduktu. Jāpanāk, ka fiskālās disciplīnas jomā Eiropas kopējo problēmu risināšanā akcents būtu uz atpalicības samazināšanu, izlīdzinot atšķirības ar pārējo Eiropas tirgus daļu. Vienlaikus ar fiskālās disciplīnas pasākumiem jāpanāk intensīvs ES atbalsts kohēzijas pasākumiem, lai divos ES budžeta periodos sasniegtu vidējo Eiropas kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Diplomātijas galvenais uzdevums ir veicināt šā mērķa atzīšanu par atbilstošu ES kopējām interesēm.

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?

Lai gan sociālā politika lielā mērā ir katras dalībvalsts kompetencē, ES daudzos jautājumos nosaka galvenās vadlīnijas un minimālos standartus. Sociālā nodrošinājuma vienlīdzība ES mērogā būtu atbalstāma. Tas ir komplekss jautājums, kas lielā mērā atkarīgs no ekonomiskās situācijas un dzīves līmeņa izlīdzināšanas ES dalībvalstīs. Šajā kontekstā būtiski ir dalībvalstu kopēji centieni mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp dalībvalstu savstarpēja solidaritāte. Ne mazāk svarīga ir kopējās ekonomikas politikas īstenošana bez dubultstandartiem.

8.Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Kamēr dzīves līmenis Latvijā un ES nozīmīgi neizlīdzinās, mums jāpatur tiesības nodokļus samazināt savu iespēju robežās, tādejādi uzturot valsts konkurētspēju globālajā tirgū. Nepiekritīsim obligāti ievērojamām prasībām pēc sinhronizācijas, jo tas mūs nozīmīgi ierobežos.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožojama, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam?

Šī ir vairāk nacionāla problēma, jo jau tagad vairākas ES valstis veiksmīgi nodrošina savu tirgu aizsardzību un to, ka publiskajos iepirkumos tiek nodrošināta līdzvērtīga konkurence ar ārvalstu preču un pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd esošo konkurences līmeni nevar vērtēt augstāk par 5, jo ir izteikts uzsvars uz cenu, kas ir attaisnojama mazos iepirkumos (piem., kancelejas preces), savukārt lielākos un kompleksākos iepirkumos tas nebūt nav vienīgais parametrs. Ir vairākas nozares, kur valsts var veicināt speciālus brīvprātīgus marķējumus, lai motivētu nozares pašorganizēties (piemēram, pārtikas produktu un būvniecības jomā).

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?

Lai Eiropa varētu labāk pārvarēt krīzes, kā arī būt nopietns spēlētājs globalizētajā pasaulē, var būt nepieciešams pilnveidot esošo dalībvalstu sadarbību ES ietvaros. Taču uzskatām, ka šī modeļa meklējumos nav pieļaujams atteikties no dalībvalstu valstiskuma, suverenitātes. Līdz ar to neatbalstām ES kā federāciju šā jēdziena klasiskajā izpratnē.

Atbalstām ES nākotnes vīziju kā pilnveidotu nacionālu valstu savienību, kurā dalībvalstīm ir vadoša loma būtisku lēmumu pieņemšanā. Jebkurā gadījumā, būtiski lēmumi saistībā ar ES nākotni pieņemami tautai.

11. Vai un kā nākotnē būtu maināmas ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

Eiropas Parlamentam, pārskatot budžeta naudas tērēšanu, pirmkārt, ir jāsāk ar pašam parlamentam atvēlētā budžeta pārskatīšanu un izdevumu samazināšanu. Eiropas Parlaments nelietderīgi līdzekļus tērē daudzās jomās – izdevumi, kas saistīti ar parlamenta pārvietošanos starp Briseli un Strasbūru, kompensācijas izdevumi deputātiem u.c.

Attiecībā uz ES budžeta naudas tērēšanu ES kopējā mērogā, ir svarīgi līdzekļus piešķirt projektiem, kas dod reālu labumu iedzīvotājiem, piemēram, uzlabo publisko infrastruktūru vai rada jaunas darbavietas. Modernu tehnoloģiju ieviešanu un ražošanas modernizācija kopumā ir jāsaista ar jaunu darbavietu radīšanu, nosakot katrai programmai un projektam sasniedzamos rezultatīvos rādītājus.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados?

Ņemot vērā jaunos izaicinājumus saistībā ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām un lauku teritoriju attīstību un apdzīvotību, būtu nepieciešami būtiski lielāki līdzekļi lauksaimniecībai un  lauku attīstībai, bet diemžēl esošais parlaments ir pieļāvis līdzekļu samazināšanu. Pilnībā varam atbalstīt virzienu attīstīt videi draudzīgu un ilgtspējīgu ražošanu, bet nevaram piekrist brīvākai tirgus liberalizācijai attiecībā uz trešo valstu produktu ievešanu ES, jo daudzās valstīs ārpus ES netiek ievērotas atbilstošas vides un labturības prasības. Augstāko standartu ievērošana Latvijas un citu ES valstu zemniekiem prasa ievērojamas investīcijas, kas sadārdzina produkcijas ražošanas izmaksas un nostāda mūsu ražotājus sliktākās konkurences pozīcijās salīdzinot ar tādām valstīm kā ASV, Brazīlija uc.

Ļoti svarīgi ir atbalstīt pašvaldību infrastruktūras attīstību un virzīt ES budžeta līdzekļus ģimenes saimniecību attīstībai un konkurētspējas celšanai. Mūsuprāt, finansējuma pieejamība tieši reģionu un infrastruktūras attīstībai, ir nepietiekama. Lauku attīstības budžeta un kohēzijas budžeta samazināšana nav atbalstāma.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

Tuvākajos desmit gados Eiropai būs jāizšķiras par pastāvēšanas principu - vai tā būs spēcīgu nacionālu valstu apvienība, vai federācijas tipa veidojums. Atsevišķas dalībvalstis vēlas federāciju, bet Latvija ir par  nacionālu valsti. Procesi ir atkarīgi no tā, kā attīstīsies pasaules ekonomika un politika - attiecības ar Krieviju un ekonomiskā blokāde var atstāt iespaidu uz daudziem gadiem un jebkurš krīzes scenārijs mūs virzīs federācijas virzienā, pret ko mēs iebilstam. Ceram, ka pēc desmit gadiem visas ES valstis būs līdztiesīgākas lēmumu pieņemšanā.

14. Kā būtu veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs krītas?

Valdībai, Saeimai un politiķiem ir daudz aktīvāk, tiešāk un saprotamāk jāskaidro un jāstāsta cilvēkiem gan par tiem procesiem, kuri notiek Eiropas Parlamentā, gan jāprognozē iespējamie sagaidāmie rezultāti no Eiropas Parlamenta darbībām. Tikai tad, kad mūsu cilvēki zinās, kas un kā notiek Eiropā, kā tas ietekmēs viņu pašu dzīves, kad redzēs savu iespēju, ko mainīt visos šajos procesos, tikai tad vēlētājiem būs interese iet un balsot ar pārliecību, ka viņi balso par savu un savu bērnu nākotni. Nekā citādi iedzīvotāju aktivitāte nav panākama.

15. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

Pēc Lisabonas līguma grozījumu stāšanās spēkā, Eiropas Parlamenta ietekme ES kopējā politikā ir palielinājusies, bet, mūsuprāt, nepietiekami. Mēs to vērtētu ar 6.

Politiskā Partija „SUVERENITĀTE”

1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupā, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda grupā. Lai cīnītos pret globalizācijas sekām, par suverenitāti, līdztiesīgu, līdzvērtīgu Latvijas pozīciju vienotajā tirgū. Risinājuma neiespējamības gadījumā, rast leģitīmus Latvijas izstāšanās veidus no ES.

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?    

Starptautiskās tirdzniecības komitejā,  Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda grupā. Jebkuru aktivitāšu pamatā ir finanses, bet finanšu pamatā ir tirdzniecība un noteikumi, pēc kuriem tā notiek.

Lai cīnītos pret globalizācijas sekām un par līdztiesīgu, līdzvērtīgu Latvijas pozīciju vienotajā tirgū, bet risinājuma neiespējamības gadījumā, rast leģitīmus Latvijas izstāšanās veidus no ES.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Jāatņem jeb kuras tiesības lemt jautājumus, kuri pēc subsidaritātes principa ir izlemjami nacionālā līmenī.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Krimas notikumi ir Ukrainas un Krimas iekšējā lieta. Rīkojusies nepareizi, iespējams pakļaujoties ASV spiedienam, jo jeb kuras sankcijas, vienmēr ir abpusēji skarošas. Latvijas gadījumā it sevišķi, ko protams ne viens mums nekompensēs.

5. Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Latvijai būtu jāievēro stingri migrācijas ierobežošanas noteikumi , kuri ir lemjami nacionālā, ne ES līmenī.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no ES diktāta, nodokļos un iekšējā patēriņa produktu normās, ieviešot progresīvo nodokli un vismaz trīskāršojot neapliekamā minimuma slieksni.

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?   

Samazinot, iemaksas ES budžetā, optimizējot ES pārvaldes izdevumus, kā arī nacionālā līmenī samazinot valsts pārvaldi, tās izdevumus, ieviešot progessīvo nodokli, palielinot neapliekamo minimumu un šos līdzekļus novadot sociālām vajadzībām.

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Lemjami katrai valstij nacionalā līmenī. Šādi veidojot veselīgu konkurenci starp valstīm.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

2. balles būtu par daudz. Tiek lobētas lielās korporācijas, iznīcinot nacionālo ražotaju. Ar papildus nodokli apliekami importa produkti un ārzemju, lielie uzņēmumi. No ieņēmumiem atbalstāmi mazie un vidējie, nacionālie uzņēmēji. Ieviešama LR ekonomiskā robeža, nacionalizējama valsts banka un atjaunojama nacionālā valūta - Lats

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?   

Pret jebkādu, vēllielāku atteikšanos no nacionalo valstu suverenitates.

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

 Samazināt ES pārvaldes štatu un tā izdevumus, lai minimizēt valstu iemaksas ES budžetā.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados? 

Latvijai nacionālā līmenī javērtē ES fondu izmantošanas prioritātes, nepakļaujoties ES diktātam, kurš faktiski nepieļauj, konkurēt spējīgu produktu ražošanu ES jaunajās valstīs.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

Transformēsies par Nacionālu valstu savienību, pēc subsidaritates principa ar mazu un efektīvu pārvaldi, jeb bruks, iespējams jaunas savienības, uz lidztiesīgiem noteikumiem, veidošanai.

14. Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Skat punkts 13.

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

10 balles, ja runājam par graujošo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Par citām ES valstīm lai spriež pašas. Lai gan, ja kāda zaudē, jabūt arī ieguvējām.

Latvijas Krievu savienība 

 1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Eiropas Brīvā aliansē (EBA). Mūsu partijai ir vairāk nekā desmit gadu veiksmīgās sadarbības pieredze ar šo frakciju un attiecīgo Eiropas partiju.  EBA atbalsta Eiropas Savienības reģionu autonomijas pakāpes paaugstināšanu, kā arī aizstāv mazākumtautības. Latvijas Krievu savienībai tas ir izšķirošais apstāklis, bet turklāt vēl ir svarīgi, ka EBA ir mēreni kreisā partija ekonomiskajos un sociālajos jautājumos. Eiropas  Parlamentā EBA sastāda koalīciju ar Zāļo grupu.

2. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās jūs plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu iespēja izdarīt tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās komitejās?    

Pirmā komiteja - Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu. Pamatojums: šī komiteja nodarbojas, tai skaitā, ar pretdiskriminācijas un brīvās pārvietošanās jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijas valstspiederīgajiem.

Otrā – Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja. Šīs komitejas nozīmi krīzes laikā ir grūti pārvērtēt. Komiteja nodarbosies ar sociālo garantiju izlīdzināšanu ES. Tas arī sekmēs ES nabagāko valstu darba algu un sociālo garantiju līmeņa pietuvināšanu attīstīto ES dalībvalstu līmenim.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

EP pilnvaras ir tikai jāpaplašina. Eiropas Parlamentam jādod tiesības iniciēt jaunus likumprojektus, iepriekš šo iniciatīvu nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju, kā arī tiesības atlaist atsevišķus EK komisārus.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Dialogā ar Krieviju ir jālemj par virkni jautājumu, tai skaitā par sadarbību Ukrainas krīzes pārvarēšanā (jo finansiālajai krīzei ātra risinājuma nebūs). Starp citiem svarīgiem jautājumiem ir Eiropas enerģētikas sistēmas attīstības stratēģija un mijiedarbība globalizētā ekonomikā. Bezvīzu režīms ir svarīgs jautājums, tai skaitā, arī raugoties no Latvijas pilsoņu skatupunkta. Pie sarunām ir jāatgriežas pēc situācijas normalizēšanās. 

5. Kā Eiropas Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Kamēr sociālie un ekonomiskie apstākļi ES dalībvalstīs ir tik dramatiski atšķirīgi, tikmēr ieviest visaptverošo solidaritātes principu migrācijas politikā ir netaisnīgi. Šajā attīstības posmā Latvijai jārūpējas par savu iedzīvotāju labklājību, piedaloties ar bēgļiem saistītos starptautiskos projektos tikai ārkārtas situācijas gadījumā.

 6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

 Nevaram piekrist šim mērķim – mēs neesam ieinteresēti nedz ražošanas procesa sadārdzināšanā Latvijā, nedz sociālo garantiju pazemināšanā Rietumeiropā. Būtu labāk runāt par Latvijas darba algu un sociālo garantiju līmeņa pietuvināšanu attīstīto ES dalībvalstu līmenim. Eiropas Parlaments varētu pieņemt rekomendāciju un direktīvu komplektu ar mērķi noteikt saprātīgus termiņus šai pakāpeniskajai pietuvināšanai. 

 7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?

 Ir jāizstrādā jaunais ES līgums, ar kuru Savienībai būtu dotas pilnvaras pamatīgi regulēt ES dalībvalstu politiku sociālā nodrošinājuma jomā.

 8.  Vai tuvāko piecu gadu laikā būtu sinhronizējami nodokļi ES dalībvalstu vidū un kādi tieši no tiem?

 Pagaidām tas nav izdevīgi Latvijas tautsaimniecībai. Var būt tikai runa par banku sektora ciešāku regulējumu. Eiropas Savienībai ir jāievieš jauns nodoklis - finanšu darījumu nodoklis.

 9. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

 Varam likt tikai piecinieku. Valsts un pašvaldību pasūtījumos ir jāveicina uzņēmumu piedalīšanos no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, it īpaši no tām, kur korupcijas līmenis ir acīmredzami zems. Runājot par parastu komerciju, būtu lietderīgi piemērot terminētu „pozitīvu diskrimināciju”, atbalstot preču un pakalpojumu ienākšanu attīstīto ES dalībvalstu iekšējā tirgū no mazāk attīstītajām valstīm.

 10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?   

 Pašlaik ES ir Eiropas nacionālo valstu valdošās elites savienība. Federalizācija ir atbalstāma tikai tiktāl, cik tas varētu sekmēt Eiropas Savienības pārveidošanu par reģionu un tautu savienību. Topošās ES līgumos ir jāpaceļ reģionu lomu un jāsamazina dalībvalstu nacionālo valsts institūciju ietekmi.  Eiropas Savienībai ir nepieciešama prokuratūra, kas varētu saukt pie kriminālatbildības par korupciju. Pamattiesību aģentūrai jādod tiesības pilnvērtīgi uzraudzīt cilvēktiesību jomu ES dalībvalstīs.

 11. Vai un kā nākotnē būtu maināmas ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

 Ja mēs runājam par nākotni, ir jāņem vērā, ka jau ir spēkā finanšu ietvars 2014.-2020. gadam. Mana grupa balsoja pret šo ietvaru, uzskatot, ka ir jāatvēl lielāki līdzekļi strukturālajām reformām, jauniešu bezdarba samazināšanai, kā arī pirmspensijas vecuma ilggadīgo bezdarbnieku atbalstam.

 12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados? 

 Latvijai iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados ir kopumā labvēlīgas. Bažas ir par Latvijas trūcīgo pašvaldību un nelielo uzņēmumu administratīvo kapacitāti pieteikumu par šo fondu līdzekļu saņemšanu sagatavošanai.

 13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

 Tuvākie desmit gadi būs Eiropas Savienībai izšķiroši – vai Eiropas politiķi uzdrošināsies spert radikālus soļus Eiropas pamatu pārbūvē (jauna konstitūcija), vai sāksies valstu atdalīšanās process.

 14. Kā būtu veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā to, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs tajās krītas?

 Mūsu partijas vēlētājiem būtu svarīgi saņemt vairāk objektīvas informācijas par Eiropas Savienības ikdienas dzīvi un Eiropas Parlamenta darbu no neatkarīgajiem masu medijiem, tai skaitā krievu valodā. Diskusijas par ES tematiem ir nepieciešamas arī starp vēlēšanām.

 15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

 Uz sešinieku.

 

Latvijas Sociālistiskās partija

1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) deputātu kandidāti Eiropas Parlamentā (EP), atkarībā no tā, kādas grupas turpinās darbu vai tiks izveidotas pēc vēlēšanām, darbosies kreisā politiskajā grupā.

2. Kādas Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?    

LSP deputātu kandidāti patstāvīgi izvēlēsies, kurās EP komitejās darbosies.

3. Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Pagājušā sasaukuma EP pirmais darbojās pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lisabonas līgums ievērojami paplašināja EP pilnvaras, tai skaitā likumdošanā un ārlietās. Jāpaplašina EP likumdošanas pilnvaras, jāpiešķir EP tiesības pašam uzsākt likumdošanu kā tas notiek dalībvalstu parlamentos, nevis tikai reaģēt uz Komisijas iesāktām likumdošanas iniciatīvām pēc Padomes mandāta.

4. Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Ukrainas notikumi mudināja ES valstis ieviest sankcijas pret virkni Krievijas amatpersonu. Taču plaša mēroga ekonomiskās sankcijas nebūtu atbalstāmas, jo, pirmkārt, ES valstīm ir ievērojamas ekonomiskās intereses attiecībās ar Krieviju – piemēram, Vācija ir par 55 % atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm un daudzas vācu firmas darbojas Krievijas tirgū; Otrkārt, ekonomiskās sankcijas ietekmēs Krievijas iedzīvotāju labklājību, bet nepiespiedīs putinu mainīt savu politiku. Tāpēc pareizs risinājums būtu sekot Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministru piedāvājumam iesaistīt Krieviju dialogā par tālākām attiecībām ar Austrumu Partnerības valstīm. Izolācijas draudi un aukstā kara retorika nekādā ziņā nepalīdzēs attiecības uzlabot.

Šajā kontekstā sarunu par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju pārtraukšana ir uzskatāma par kļūdu. Tā soda un tālāk izolē Krievijas sabiedrību. Plašāki kontakti ar ES varētu veicināt labāku izpratni par ES Krievijas iedzīvotāju vidū.

5. Kā Eiropas Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Debates par migrācijas politiku ir politiski ļoti jūtīgas. Lai izvairītos no populistiskām spekulācijām šajā jautājumā, diskusija jābalsta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, vērtējot ES Stokholmas migrācijas un mobilitātes programmas ietekmi uz situāciju katrā valstī. Jāpilnveido ES aģentūras Frontex darbība. Solidaritātes princips varētu izpausties Eiropas robežsardzes sistēmas izveidē.

Jāizvērtē kritēriji, pēc kuriem ES var noteikt dalībvalstu spēju ieguldīt solidaritātē un gūt labumu no tās. Veidojot ES Patvēruma sistēmu, nasta taisnīgi jāsadala starp dalībvalstīm, ņemot vērā to iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Nepieciešama diskusija, vai Latvijas sabiedrība ir gatava pieņemt kvotu principu imigrantu sadalē, ko, iespējams, tuvākā laikā piedāvās ES.

ES jāturpina pilnveidot attīstības palīdzības politika attiecībā uz Trešās pasaules valstīm. Jo lielāka stabilitāte un attīstības iespējas šajās valstīs, jo mazāks spiediens emigrēt.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?  7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?

Saistīti, atbildam kopā: Pirms EP vēlēšanām debates galvenokārt norisinās par to kā veidot jaunas darba vietas. Tomēr būtu jāpadomā arī par cilvēkiem, kam ir darbs, bet kam ir grūtības „savilkt galus kopā”. Būtu vēlams ES līmenī noteikt minimālo algu 60 % apmērā no vidējās algas attiecīgajā dalībvalstī. No algu apmēra atkarīgas paredzamās pensijas.

Vienota minimālā alga visā ES mērogā ir tālākas nākotnes jautājums. ES valstu ekonomiskās sistēmas, dzīves līmenis utt. ir pārāk atšķirīgi, lai vienotas minimālās algas ieviešana, piemēram, Luksemburgā un Latvijā būtu reālistiska tuvā nākotnē. Taču būtu jātiecas uz Eiropu, kas nākotnē varētu izlīdzināt atšķirības, panākot vienotu minimālo algu un pensijas.

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Būtu jāsinhronizē uzņēmumu nodokļi (corporate tax) ES mērogā. Tas izskaustu netaisnīgu nodokļu konkurenci dalībvalstu starpā un stimulētu ekonomikas izaugsmi caur inovācijām, nevis uzņēmumu nodokļu samazināšanu. Ja solidaritāte ir viena no ES pamatvērtībām, šo nodokļu sinhronizācija ir loģisks solis. Jāizvērtē arī ES mēroga finanšu transakcijas nodokļa ieviešana.

Tomēr jāapzinās, ka nodokļu harmonizēšanas jautājumi prasa vienbalsīgu dalībvalstu piekrišanu un konsensa veidošana ES prasa daudz laika, dažreiz pat gadu desmitus.

9. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

 Latvijas politikai šajā jomā jābūt vērstai uz importa samazināšanu, aizstāšanu ar vietējiem ražojumiem un pakalpojumiem. Tomēr jāapzinās, ka ES būtiski ierobežo priekšrokas došanu vietējam produktam/uzņēmējam.

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?  

Lai globalizētā pasaulē saglabātu līderpozīcijas ekonomikas un politikas jomās, ES nepieciešama tālāka iekšēja integrācija. Federalizācija dod iespēju padarīt ES globāli ietekmīgāku un runāt ar vienu balsi starptautiskajās attiecībās.

Ekonomiskā krīze parādīja, ka vienota valūta nav dzīvotspējīga ja to neatbalsta cieša ekonomiskā un fiskālā integrācija. Banku savienība (banking union) nepieciešama, lai novērstu krīzes atkārtošanos. Šie uzdevumi risināmi ES fedralizācijas kontekstā. Eiropas Parlamentam jākļūst par īstu likumdevēju instanci, kas var patstāvīgi uzsākt ES līmeņa likumdošanu. Eiropas Komisijai jākļūst par ES līmeņa izpildvaru.

Federalizācija var būt ekonomiski un sociāli izdevīga, ja tā izlīdzina ES dalībvalstu attīstības līmeņus.

 11. Vai un kā nākotnē būtu maināmas ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

ES nauda jātērē jomās, kas veicina ES pilsoņu kopīgu labklājību un ekonomikas attīstību, īpaši pētījumu, inovāciju un attīstības jomās.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados? 

Pastāvošie Latvijas attīstības plānošanas dokumenti, atbilstoši kuriem tiek iezīmētas prioritātes ES fondu naudas izlietošanā, neatbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības prasībām. Bez efektīvas Latvijas attīstības stratēģijas prioritātes tiek noteiktas un īstenotas haotiski.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados? 

Tuvākos desmit gadus, īpaši ar Vācijas atbalstu, tiks turpināta ES federalizācija, kas saskarsies ar daļas dalībvalstu pretestību. Izveidosies valstu grupas ar dažādu integrācijas pakāpi. Tiks piedāvāts dalībvalstu nodokļu maksātājiem uzlikt tiešos ES nodokļus, sākot ar finanšu transakciju nodokli. Tālāk pieaugs EP likumdošanas pilnvaras. Pastiprināsies ES kopējā ārējā un drošības politika. Turpināsies ES militarizācija, lielā mērā padarot to arī par militāru savienību, līdzīgi NATO.

Jau šajās EP vēlēšanās būtiski pieaugs eirokritisko partiju politiskā ietekme. Pastāv iespēja, ka viena vai vairākas valstis pašas pametīs vai tiks palūgtas atstāt Eirozonu.

14. Kā būtu veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā to, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs tajās krītas?

Efektīvi jāsniedz vēlētājiem patiesa un kvalitatīva informācija par ES attīstības procesiem un Eiropas Parlamenta iespējām ietekmēt ES politiku.

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

 Septiņi 

 

Nacionālā apvienība VL/TB-LNNK

1.Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Mēs plānojam darboties Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā (ECR), kurā šajā sasaukumā jau strādāja Roberts Zīle. ECR grupas politiskie uzstādījumi ¨C nacionālu valstu Eiropa, nevis Eiropas federācija; ES dalībvalstu un to iedzīvotāju interešu prioritāte pār Briseles birokrātijas interesēm; pilnībā pabeigts ES Kopējais tirgus; NATO kā drošības garants Eiropā; biznesam labvēlīga vide; ģimene ar bērniem kā prioritāte u.c. ¨C saskan ar Nacionālas apvienības programmu. Mēs arī uzskatām, ka ES iedzīvotāju interesēs ir nopietnas alternatīvas pastāvēšana divām lielajām „eirofederālistu” politiskajām grupām ¨C Eiropas Tautas partijai un sociāldemokrātiem.

2.Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās? 

Pirmkārt, ir būtiski turpināt Roberta Zīles jau iesāktos darbus Transporta un tūrisma komitejā, īpaši pie vienotas ES transporta telpas izveides un „Rail Baltica” projekta īstenošanas. Otrkārt, mēs izvēlētos Ekonomikas un monetāro lietu komiteju. Ekonomika ir joma, kurā ES pilnvaru apjoms attiecībā pret Latvijas nacionālajam pilnvarām pēc krīzes un Latvijas iestāšanās eirozonā ir ievērojami pieaudzis. Latvijai ir ļoti svarīgi līdzdarboties pie banku savienības izveides, kas ļautu neatkārtot bēdīgo pieredzi ar banku glābšanu uz nodokļu maksātāju rēķina, kā arī pie ekonomiskās atkarības no Krievijas samazināšanas.

3.Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Neuzskatām, ka ir būtiski jāmaina Lisabonas līgumā jau noteiktais Eiropas Parlamenta pilnvaru apjoms. Parlamenta politisko ietekmi turklāt nosaka arī tā darbības aktivitātes un kompetences līmenis. Sarunas par ES 2014.-2020. daudzgadu finanšu shēmu un banku savienības izveidi parādīja, ka Eiropas Parlaments jau šobrīd spēj būtiski ietekmēt politisko procesu ES, ja tas trialogam ar Eiropas Komisiju un ES Padomi pieiet nopietni un argumentēti.

4.Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Krievijas agresija Ukrainā pierādīja, ka Kremlis nav ES partneris, bet drīzāk ģeopolitiskais pretinieks. Līdz ar to, būtiskākais uzdevums, pie kā ES būtu jāstrādā ¨C kā nodrošināt maksimālu ekonomisko neatkarību no attiecībām ar Krieviju, īpaši jomās, kurās ES ir viegli ievainojama, piemēram, enerģētikā. Jaunajā situācijā turpināt sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu būtu absurds. Savukārt Latvijai ir jāpaveic virkne mājasdarbu savas ekonomiskās atkarības mazināšanai ¨C gan enerģētikā, gan transportā, gan finanšu un nekustamā īpašuma sektoros.

5.Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Mēs uzskatām, ka migrācijas politikai lielos vilcienos ir jāpaliek ES dalībvalstu kompetencē ¨C katrai dalībvalstij pašai ir jābūt tiesībām noteikt sev pieņemamo imigrantu slieksni. Vienlaikus Šengenas zonas pastāvēšana, protams, neļauj realitātē pilnībā vadīties pēc šī principa. Tādēļ, mūsuprāt, būtu svarīgi ES līmenī vienoties par minimālajam drošības prasībām, kas tiek attiecinātas uz uzturēšanās atļauju (UA) piešķiršanu, jo īpaši personām, kuras nāk no ES nedraudzīgām valstīm. Latvijā mēs ierosinām apturēt UA piešķiršanu pret nekustamā īpašuma iegādi, īpaši agresorvalstu pilsoņiem.

6.Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Darba algu palielināšana nav īstermiņa jautājums ¨C jāņem vērā, ka zemākas darbaspēka izmaksas ir viens no veidiem, kā nabadzīgākas ES dalībvalstis ar sliktāku infrastruktūru, mazu iekšējo tirgu, lielām transporta izmaksām utt. var būt konkurētspējīgas ar bagātajām valstīm. Taču, protams, algām pakāpeniski būtu jāizlīdzinās. Ātrāk risināms jautājums, kā palielināt mazo algu saņēmēju dzīves līmeni jeb to līdzekļu apjomu, kas viņiem paliek uz rokas pēc nodokļu nomaksas. Latvijā ir nepieciešama taisnīgāka nodokļu sistēma, kas vērsta uz mazāka nodokļu apjoma iekasēšanu no mazturīgajiem un ģimenēm ar bērniem.

7.Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?

Mēs neuzskatām, ka sociālie jautājumi ir jārisina ES līmenī. Lisabonas līgums nosaka, ka katra dalībvalsts pati izvēlas savu sociālo politiku un, pēc mūsu domām, to nebūtu jāmaina.

8.Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Mēs neatbalstām ideju par papildus nodokļu likmju sinhronizāciju (šobrīd jau pastāv harmonizācija netiešo nodokļu jomā). Katrai dalībvalstij lielos vilcienos ir jābūt tiesībām pašai noteikt savu nodokļu politiku. Turklāt eirozonas valstīm, kuras krīzes brīdī ekonomikas veicināšanai nevar izmantot valūtas devalvācijas metodi, nodokļu politika praktiski ir vienīgais legālais (piemēram, tiešs valsts atbalsts uzņēmumiem ES nav atļauts) instruments, kā stimulēt ekonomiku.

9.Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji ¨C iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

 Ar 7 ballēm. Konkurence pastāv, lai gan dalībvalstis dažādos veidos mēģina apiet ES normas. Jautājums: kā tas tiek darīts? Nav atļauts tiešs valsts atbalsts „saviem” uzņēmumiem, taču konkursos ir iespējams iekļaut prasības, kuras objektīvi vieglāk ir izpildīt vietējiem uzņēmējiem. Protams, galvenais kritērijs vienmēr paliek kvalitāte.

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi ¨C noraidāmi?   

Mēs viennozīmīgi neatbalstām virzību uz ES federāciju. Līdz ar to, sociāli politiskajos jautājumos mēs nepiekrītam praktiski nevienai no idejām par lielāku pilnvaru centralizāciju. Tomēr ekonomikas jomā mēs atbalstām virzību uz pilnvērtīgu banku savienību ar vienotu banku uzraudzību, problēmu risināšanas mehānismu un kopīgu depozītu garantiju fondu. Banku sfērā šāda atbildības centralizācija ir nepieciešama, jo finanšu sektors ir izteikta pārrobežu nozare. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad kādai mazai ES dalībvalstij atkal nākas glābt visas ES finanšu sistēmu uz savu nodokļu maksātāju rēķina.

11.Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā.

ES daudzgadu budžets 2014.-2020. gadam paredz tā saukto vidusposma pārskatīšanu 2016. gadā. Ir svarīgi panākt, lai izmaiņas ES fondu prioritātēs un nosacījumos atbilstu Latvijas interesēm, lai gan ļoti būtiskas izmaiņas šī pārskatīšana neparedz. Piemēram, lauksaimniecības jomā fundamentālu nosacījumu maiņu par labu mūsu lauksaimniekiem mēs varam panākt tikai sarunās par nākamo daudzgadu budžetu. Taču 2016. gads būs brīdis, kad izšķirsies, vai mēs saņemsim naudu „Rail Baltica” projekta īstenošanai. Viss būs atkarīgs no tā, vai projekts būs pienācīgi sagatavots.

12.Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados?

Kopumā Latvijas prioritātes ¨C transports, nodarbinātība, vides aizsardzība ¨C ir vērtējamas pozitīvi. Sarunas ar Eiropas Komisiju par Partnerības līgumu 2014.-2020. gada plānošanas periodam joprojām turpinās, un to gaitā Latvijas puse pamazām izlabo sava sākotnējā piedāvājuma nepilnības, piemēram, piešķirot vairāk līdzekļu uzņēmējdarbības attīstībai. Mēs nepiekrītam kritikai, ka transporta nozare saņems pārāk daudz līdzekļu. Transporta infrastruktūra Latvijā objektīvi ir sliktā stāvoklī. Tomēr, nevar cerēt, ka Eiropas Komisija piekritīs ES naudas piešķiršanai vietējo ceļu remontiem, it īpaši, ja Latvijā pati tam piešķir maz līdzekļu.

13.Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

Nekāda ES federācija šajā laikā neizveidosies, taču pieaugs ES centralizēti pieņemtu lēmumu loma atsevišķās nozarēs. ES dalībvalstis, kas vēlas vienoties par kopīgu mērķu sasniegšanu dažādās jomās, aizvien biežāk izmantos „pastiprinātās sadarbības” instrumentu, tā apejot nepieciešamību grozīt ES līguma nosacījumus. ES ekonomika lēnām turpinās atkopšanos no krīzes, taču straujš pieaugums nav gaidāms. Ģeopolitiski ES būs spiesta konsolidēties, kā arī nostiprināt saites ar ASV ¨C sakarā ar Krievijas ambīcijām atgūt un paplašināt ietekmes zonu. Nav izslēgta jauna spēka pielietošana no Krievijas puses.

14.Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Mēs nedomājam, ka šo problēmu iespējams risināt ar kādu centralizētu reklāmas kampaņu palīdzību no Briseles. Vai mākslīgiem mēģinājumiem ievilināt vēlētāju, ka viņš/-a vienlaicīgi balsos arī par nākamo Eiropas Komisijas Prezidentu, kuru kandidatūras cita starpā absolūti lielākais vairākums eiropiešu nemaz nepazīst. Šādiem Eiropas mēroga politizētiem reklāmas projektiem drīzāk ir pretējs efekts. Svarīgi ir dalībvalstu poliskajām partijām uzrunāt savus vēlētājus vietējā līmenī, skaidrojot Eiropas Parlamenta vēlēšanu nozīmi.

15.Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

Mēs liekam 8 balles. Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas tā ir ievērojami pieaugusi. Kā jau minējām, sarunas par ES 2014.-2020. daudzgadu finanšu shēmu un banku savienības izveidi pierādīja, ka Eiropas Parlaments spēj būtiski ietekmēt politisko procesu ES, ja tas trialogam ar Eiropas Komisiju un ES Padomi pieiet nopietni un argumentēti.

Partija „Par prezidentālu republiku” 

1.Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā. Tāpēc, ka tās pamatprincipi pilnībā atbilst tam, kas  nepieciešams un ir Latvijas interesēs. Brīva uzņēmējdarbība, godīga tirdzniecība un konkurence, mazs regulējums, zemi nodokļi, neliela valsts pārvalde. Ģimene kā sabiedrības stūrakmens. Nacionālu valstu suverenitāte; militārā drošība.

2.Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?

Drošība un aizsardzība un Reģionālā attīstība. Drošība un aizsardzība šobrīd ir visaktuālākais jautājums visā pasaulē, ne tikai ES valstīs. Reģionālā attīstība – tikai ar stipru „aizmuguri” valsts var kļūt plaukstoša un laimīga. Stipras, bagātas ģimenes, pagasti, novadi, valsts. Domājam, ka princips darba sadrumstalotībai pa komitejām nav rezultatīvs. Neviens neredz kopīgo ainu. Jābūt apkopojošam veidojumam, kas ir ārpus partiju grupām, komitejām.

3.Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

Nekas nav jāpiešķir. Jāatņem, tiesības regulēt sīkumus – dūmu daudzumu desās, iejaukšanās cilvēka intīmajās lietās – ģimenē, bērnu audzināšanā, izglītības sistēmā, parašās, kultūrā, utt. Jāsamazina iespēja šķērdēties ar naudu nevajadzīgu un muļķīgu projektu apmaksai. Vajadzīga stingra kontrole pār komerciālu projektu īstenošanu, par rezultātiem katrā gadījumā. Ja projekts nav īstenojies, nauda jāatdod tam, kas piešķīra – mūsu valstī tā ir IA. IA jābūt pašpelnošai struktūrai, kas piedalās katra projekta īstenošanā un daļas peļņas saņemšanā.

4.Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Jā, pareizi. Ukrainai bija bezvīzu režīms. Ekonomiskās attiecības nav jāmaina, tās jāuztur, pat jāpaplašina, bet jānostiprina robežas. 2.jautājuma daļa nav jāapspriež publiski. Vivis pacem, para bellum (ja vēlies mieru, gatavojies karam). Ekonomika jānostiprina pašās valstīs. Pašpietiekamība pirmkārt, pēc tam eksports. Tai skaitā un it īpaši enerģija. Nabagi nevar karot.

5.Kā Eiropa Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Efektīvi kontrolēta imigrācija. Migrācija nav jāorganizē, tā ir jākontrolē.

6.Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

Darbaspēka izmaksas Latvijā ir ļoti, katastrofāli augstas uzņēmējiem nodokļu dēļ, un katastrofāli zemas algas šī paša iemesla dēļ. ES daļēji regulē tikai PVN, ienākuma un sociālos nodokļus regulē pašas valstis. Lai kaut kas labs notiktu Latvijā, ES līmenī nekādi pasākumi nav jāveic. Nodokļi jānosaka gudri.

7.Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū?   

Kad Vācijā būs tik pat zemas pensijas, kā Latvijā, tad būs vienlīdzība. Latvijai jākļūst daudz bagātākai, ES te neko nedarīs, jo noteicošās ir bagātās ES valstis, kam tas nav izdevīgi šobrīd. Grieķijā pensijas ir 10 x lielākas, kā Latvijā.

8.Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Nē, iespējams, tikai PVN. Esam pret ES federalizāciju. Katra valsts ir pati savas laimes kalējs.

9.Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

Par ES teritoriju nav informācijas, iekšējā konkurence ir 0 līmenī korupcijas dēļ. Valsts iekšienē, protams, jādod priekšroka vietējiem, tas jāattīsta un jāveicina. Latvijā izcili maz nacionālo uzņēmēju. Īpašnieki galvenokārt ir no ofšoriem, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas un citām valstīm.

10.Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?  

Nekādi nav atbalstāmi. Jānostiprina robežas visā ES. Zemes, jūras un gaisa. 

11.Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

Tēriņi jāsamazina, kā iepriekš teikts, nevajadzīgiem projektiem un muļķīgām idejām. Vairāk jādomā par drošību un vājāko valstu attīstību.

12.Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados? 

Nekā. Jaunā Saeima tās var noteikt savādākas. 

13.Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

Tik mainīgā pasaulē kaut ko prognozēt ir ļoti sarežģīti.

14.Kā būtu veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

Protams, ir jāpiestrādā pie plašākas informācijas sniegšanas par Eiropas Parlamenta darbību. Varētu ieviest obligātas vēlēšanas. Administratīvais sods par nepiedalīšanos. Dažās valstīs tāda kārtība ir. Nepiedalās aiz nezināšanas, informācijas trūkuma, vienaldzības, slinkuma, dusmām.

15.Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

10 balles.

Reģionu apvienība
 

1.Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

LRA plāno darboties Eiropas konservatīvo un reformistu grupā. Iestājamies par nacionālo valstu suverenitātes neaizskaramību, mazu pārvaldi un birokrātijas izbeigšanu.  LRA uzsver individuālās brīvības lomu personiskās un visas tautas labklājības veidošanā, noraida Eiropas federālisma ideju. Latvijas interesēs ir vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pret visām ES dalībvalstīm ¨C jaunām un vecām, lielām un mazām, arī pilsētām un laukiem.

2.Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?    

LRA izvēlēsies komitejas atkarîbā no ievēlēto ES deputātu prasmēm, taču ieinteresēti esam Reģionālās attīstības komitejā un Budžeta komitejā.Šo komiteju jautājumi ir akūti un aktuāli Latvijas attīstībai un atbilst mūsu programmas pamatnostādnēm (reěionâlâ attîstîba kā drošîbas garantija Eiropas ārējai robežai un taisnīga finanšu lîdzekļu pārdale starp dalîbvalstîm.

 3.Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

 LRA  neatbalsta pilnvaru paplašināšanu, nosakot jaunas atbildības jomas.  LRA iestājas par to, ka lielāko daļu likumu ir jāpieņem nacionālajiem parlamentiem nevis EP.  LRA iestājas par spēju pilnvērtīgi darboties esošo pilnvaru ietvarā - efektīva Eiropas Komisijas un citu institūciju uzraudzība, kā arī tāda budžeta pieņemšana, kas atbilst ES vērtībām, mērķiem un iecerēm nevis šauru interešu grupu vajadzībām.

 4.Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

Notikumi Krimā pierāda, ka Krievija ir citāds politiskais un ekonomiskais partneris, nekā līdz šim Eiropā domāts. ES politikai jāstiprina transatlantiskā drošība un NATO, kā arī jāsniedz atbalsts jaunajām demokrātijām visā Eiropā. Mēs uzskatām, ka Krimas notikumi aktualizē Eiropas energoatkarības jautājumu. Ir jāveic nopietni pasākumi, lai Eiropas enerģijas tirgus nebūtu tik lielā mērā atkarīgs no Krievijas kā līdz šim. Jātiecas uz maksimālu piegāžu dažādošanu un alternatīvo resursu izmantošanu.

5.Kā Eiropas Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielā mērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Dalībvalstīm ir jāsaglabā tiesības noteikt personu daudzumu, kas attiecīgo valstu teritorijā ierodas no trešajām valstīm. ES mērogā jāierobežo un jānovērš nelegālā imigrācija. Valstīm, kas vairāk iegūst no esošās migrācijas politikas, jādod proporcionāli lielāks ieguldījums šīs jomas pasākumu finansēšanā.  ES politikai un attīstību veicinošajiem pasākumiem trešajās valstīs jābūt vērstiem uz darbībām, kas dod iespēju šo valstu pilsoņiem dzīvot savās zemēs. Solidaritātes princips nelegālo imigrantu izvietošanā ES dalīdvalstīs nav piemērojams.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas?

 Darbaspēku izmaksu izlīdzināšanās ES līmenī nav iespējama, saglabājot dažādu nodokļu politiku, kā arī atšķirīgā Eiropas valstīs ražoto preču un pakalpojumu klīsta dēļ (darbaspēka pieprasījums un piedāvājums atšķiras atbilstoši to prasmēm un iemaņām). Lai Latvija spētu tiekties uz lielāku atalgojumu strādājošajiem un uzņēmēju spēju saglabāt konkurētspēju pie pieaugošām izmaksām, ražotajiem produktiem un piedāvātajiem pakalpojumiem jābūt ar augstāku vērtību patērētājiem. Latvijai jāsaņem kompensācija no ES valstīm par aizbraukušajiem strādāt uz ES valstīm. 

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālā nodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū? 

Sociālajam nodrošinājumam jābūt atbilstošam ieguldījumam solidārajā sistēmā katrā valstī, tādēļ   netaisnību novēršana solidaritātes principa piemērošanā, spēkā esot brīvam darba spēka kustības principam, ir prioritārs jautājums. 

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Uzskatâm, ka nodokďu politika ir katras ES dalîbvalsts kompetence un iespçja konkurçt ES un globâlâ mçrogâ.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji ¨C iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

Konkurences esamība būtu izdevīga Latvijas uzņēmējiem, jo dotu iespēju pilnvērtīgi piedalīties gan ES valstu un pašvaldību iepirkumos, gan privātā sektora pieprasījuma apmierināšanā. Jāpalīdz uzņēmējiem palielināt kapacitāti un jācīnās pret jebkuriem ierobežojumiem piekļuvei pasūtījumiem ES, kas ļautu Latvijas iedzīvotājiem strādāt Latvijas uzņēmumos un pildīt ES pasūtījumus, neemigrējot no Latvijas. Latvijai jāpiemēro tādi paši konkurences noteikumi kādus mūsu uzņēmēji bauda citās ES dalībvalstīs.  Atzīme - 4.

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi ¨C noraidāmi?   

LRA neatbalsta Eiropas federālisma idejas. Mēs vēlamies redzēt ES kā uz brīvprātības un kopīgu interešu pamatiem veidotu valstu ekonomisko un politisko kopienu, kurā tiek respektēta atsevišķu nacionālo valstu neatkarība un suverenitāte. Joma, kurā mēs atbalstītu tālāku un padziļinātu integrāciju, ir drošība.

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā?

Latvijas pierobežai ir jābūt apdzīvotai. Jāietekmē ES fondu proporcija, palielinot sadaļas reģionu izlīdzināšanai un konkurētspējas izaugsmei un nodarbinātībai. Jāveic pasākumi, kas nodrošina to, ka ES budžeta nauda tiek mērķtiecīgi izmantota vidēja un ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.  ES naudas līdzekļi ir nevis jāapgūst, bet jāinvestē, un šī principa ievērošana jāpanāk EP caur EK un budžeta līdzekļu uzraudzību.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados?

NAP lietotie vārdi un pasludinātie mērķi ir respektējami. Bažas rada tas, kā fondu izlietošanu ietekmē politiskie kompromisi un šauru grupu intereses.  Tā netiek novērsts emigrācijas pārsvars par atgriešanos Latvijā, dzimstība joprojām būs mazāka par mirstību, bet uzticība nacionālās valsts institūcijām saglabāsies tik pat zemamkā tagad.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

ES nāksies piemēroties pasaules politiskiem, ekonomiskajiem, tehnoloģiskiem un ekoloģiskiem izaicinājumiem, kas prasīs pārdomātu, koordinētu rīcību. ES ietekme globālajā līmenī mazināsies. Prognozējam tuvāko 10 gadu laikā ES stagnāciju, ievērojamu jaunatnes bezdarbu, iedzīvotāju novecošanos u.c. izaicinājumus, kas prasīs drosmīgus un pragmātiskus lēmumus. ES institucionālais ietvars nav gatavs ES izaicinājumu risināšanai.  Taču ES  ir vienīgais veids, kā  Latvija var nodrošināt savu vietu pasaulē.

14. Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

EP vēlētāju aktivitāte būtiski pieaugs  tad, kad Eiropas Savienība bűū pilsoņu Eiropa nevis Briseles ierdēņu un daudzo korporāciju lobiju zeme. 

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

Vērtējama ar 3. Eiropas Parlamentam jābūt lielākai kontrolei pār Eiropas Komisiju un jānodrošina ES ietekmes sfērā esošo jautājumu atklāta un saprotama risināšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti