Pirms diviem gadiem Melnsila ielā uzsprāgušā nama sakārtošana iestrēgusi «vāveres ritenī»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jau pagājuši gandrīz divi gadi kopš sprādziena ēkā Melnsila ielā Rīgā. Toreiz, 2020. gada pēdējā dienā, sprādzienā tika sagrauta teju puse no divpadsmit dzīvokļu nama. Viens cilvēks gāja bojā, vairāki guva ievainojumus, bet visiem ēka bija jāpamet. Šobrīd māja izskatās teju tāpat kā negadījuma dienā. Iedzīvotāji lēmuši par ēkas konservāciju, taču tam nepietiek naudas. Tālāku virzību kavē arī vēl līdz šim brīdim negūtais Valsts policijas atzinums par sprādziena vietu. 

Pirms diviem gadiem Melnsila ielā uzsprāgušā nama sakārtošana iestrēgusi «vāveres ritenī»
00:00 / 07:55
Lejuplādēt

Liktenīgais sprādziens Rīgā, Āgenskalnā, Melnsila ielā 2, notika 2020. gada pēdējā dienā pēc vieniem naktī. Traģēdijā cieta vairāki cilvēki un viens gāja bojā. Jau pavisam drīz būs apritējuši divi gadi kopš šī traģiskā notikuma, kas iznīcināja pusi trīsstāvu dzīvojamās ēkas un bez mājām atstāja 12 dzīvokļu iedzīvotājus. Ļoti drīz pēc nelaimes gadījuma sākās aktīva rosība, Melnsila ielas brauktuvi un ietves atbrīvoja no gruvešiem, nojauca pavisam nestabilās ēkas konstrukcijas bojātās daļas otrajā un trešajā stāvā, kā arī visu ēku nostiprināja ar stīpām. Un tad aktīva darbība esot apsīkusi, atminas bojātās ēkas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvis Aigars Stafeckis.

"Novērsa tās pirmās sekas, un tad diezgan krasi visa tā palīdzība apstājās. Mēs kā iedzīvotāji – daudzi palikuši bez vienīgā mitekļa. Daļa dzīvokļu nebija apdrošināti. Līdz ar to mēs pašu spēkiem un paši tur nekādā veidā to situāciju nevarējām atrisināt," stāstīja Stafeckis.

Stafeckis uzsvēra, ka dzīvokļu īpašnieki vienojušies par to, ka ēka ir jāiekonservē, taču tam naudas šobrīd nav. Nama apsaimniekotājs – "Rīgas namu pārvaldnieks" – ierosinājis palielināt uzkrājuma naudu no 25 centiem uz eiro par kvadrātmetru, lai šim mērķim savāktu nepieciešamos līdzekļus, bet lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku šādas naudas neesot.

Stafeckis sacīja: "Manā gadījumā par 58 kvadrātmetru dzīvokli man tāpat rēķins jau ir šobrīd kādi 50 eiro par sagruvušu un neesošu īpašumu jāmaksā katru mēnesi. Bet, ja tur paaugstina uz to eiro – tas jau ir pie simta. Nu, man un pārējiem tādu iespēju nav. Līdz ar to mēs noraidījām to piedāvājumu. Tā kā mēs turpinām maksāt tāpat tos 25 centus, plus tos komunālos, kas tāpat ir pie 50 eiro."

Savukārt Rīgas domes komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Kaspars Līcītis Melnsila ielas nama sakārtošanu atzina par aizkavējušos. Viņš gan skaidroja – tā neesot Rīgas domes vaina, jo tālākām darbībām nepieciešams Valsts policijas ekspertīzes atzinums. Taču vēl teju divus gadus pēc notikušā ekspertīze nav noslēgusies. 

Līcītis norādīja: "Tā aizkavēšanās lielā mērā šobrīd ir atkarīga no Valsts policijas atzinuma par sprādziena vietu. Un līdz šim atzinumam nekādus tālākus lēmumus par ēkas tālāko ekspluatāciju un uzkrājumu veidošanu ēkas konservācijai mēs nevaram pieņemt."

Valsts policijā gan to, kādēļ divu gadu laikā vēl nav izdevies noskaidrot notikušā apstākļus, skaidroja ļoti izvairīgi, pamatojot ar to, ka šobrīd vēl norisinās izmeklēšana, kuras interesēs plašākus komentārus nevar sniegt. 

Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte atzīmēja: "Valsts policijā vēl joprojām turpinās izmeklēšana saistībā ar 2020. gada nogalē notikušo sprādzienu. Šobrīd ir nozīmētas papildu ekspertīzes un notiek darbs ar cietušajiem."

Arī to, kādēļ bijušas nepieciešamas vēl papildu ekspertīzes, policija neskaidro, to pamatojot ar izmeklēšanas interesēm, norādot vien to, ka šajā lietā notiek liela apjoma darbs. Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Līcītis gan apstiprināja, ka kopumā nākotnes plāni iekļauj ēkas konservāciju, taču līdzīgi kā ēkas īpašnieku pārstāvis viņš uzsvēra – tam nepietiek naudas, tādēļ Rīgas domes Mājokļu un vides departaments meklē risinājumus.

"Tātad, lai risinātu situāciju, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir uzdevis "Rīgas namu pārvaldniekam", kas ir arī šī īpašuma pārvaldnieks, organizēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu par konservācijas projekta izstrādi un apmaksāt darbus atbilstoši katra īpašnieka domājamām daļām, kā arī atkārtoti aicinot palielināt ēkas uzkrājumu turpmākajos periodos plānotajiem remontdarbiem. Departaments lūdzis arī namu pārvaldnieku sākt cenu aptauju, lai noskaidrotu, cik tas projekts varētu izmaksāt, kas tos darbus varētu veikt un paredzamo izstrādes termiņu," skaidroja Līcītis.

Savukārt "Rīgas namu pārvaldnieks" precizēja – uzdot kādus uzdevumus pārvaldniekam var vien mājas īpašnieki, taču kavēšanās ar konkrētiem lēmumiem arī neļauj veikt kādas tālākas darbības. Piemēram, cenu aptauju par konkrētajiem darbiem iespējams veikt, kad ir skaidri saprotams, tieši par ko un kādā apmērā vienojušies īpašnieki. Pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns gan norādīja – līdz šim uzdotos uzdevumus "Rīgas namu pārvaldnieks" veicis.

Leiškalns paskaidroja: "Mūsu uzdevums bija novākt gruvešus sprādziena vietā, mūsu uzdevums bija organizēt ēkas tehnisko apsekošanu un arī tehnisko risinājumu, kādā veidā ēka varētu turpināt stāvēt bez tālākas nojaukšanas – tas ietvēra ēkas sastīpošanu un daļēju sasegšanu. Bet, ja mēs runājam par tālākiem darbiem, tad ēkas īpašniekiem piedāvāti vairāki risinājumi. Šobrīd mums ir nepieciešams īpašnieku lēmums par to, kāds ir ēkas tālākais liktenis, ko īpašnieki ir nolēmuši ar šo ēku darīt – pēc tā būtu iespējams organizēt arī tālākos darbus."

Proti, iegriezies tāds kā rats. Īpašnieki it kā lēmuši par konservāciju, kas – tāpat kā citi risinājumi – ir dārga. Tam naudas nav, nav arī iespējas veidot lielākus uzkrājumus. Tādēļ reāla rīcība neseko. Tāpat dome gaida policijas ekspertīzes atzinumu, kurš divu gadu laikā tā arī nav izveidots. Tikmēr situācijas ķīlnieki ir ne tikai mājas īpašnieki un agrākie iedzīvotāji, bet arī apkaimē dzīvojošie. Daži par ēku, kurai ik dienu iet garām, nedomā, citiem vidi degradējošais skats nepatīk, bet vēl citi uztraucas par savu drošību, jo gar ēku izveidotais koka tunelis nobrukuma gadījumā lielu atbalstu, visticamāk, nesniegšot.

Latvijas Radio uzrunātie apkaimes iedzīvotāji sacīja:

Drošībai tur ir tās stalažas uzliktas.

Ja tā sāk drupt kopā, tas jau baigi labi nebūtu.

Man nav drošības vai kādu apsvērumu – es zinu, ka tā ir droša, bet man žēl to iedzīvotāju.

Mēs jau tā arī visu laiku runājam, te vecenītes staigājot, ka nekas nedarās.

Nu, sen jau bija laiks – tai nekāda izskata nav. Arī par drošību – tur ir tas [tunelis] apakšā, kur iet cauri kājām. Man tur bail iet. Man liekas, ka tur vēl kaut kas var uzbrukt virsū. 

Man ir nedaudz neomulīgi, bet lai vismaz nekrīt uz galvas tiem, kas garām iet, jo joprojām tur ir koka pārsedze, lai kaut kādas detaļas nejauši nevarētu nokrist uz galvas, tā kā tas drusciņ dara neomulīgu šo iešanu garām, turklāt turpat blakus ir sabiedriskā transporta pietura. Negribētos, lai tur kaut kas stiprā vējā varētu atdalīties.

Savukārt cietušā nama dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Stafeckis uzsvēra, ka šobrīd atbalstu no domes vairs dzīvokļu īpašnieki nejūt. Šobrīd viņi iesaistījuši advokātu biroju, lai ar viņu palīdzību mēģinātu sakārtot apstākļus un atbildības, kā arī tālāk veicamos darbus. 

Latvijas Radio rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sākotnēji par iespējamo sprādziena vietu bija noteicis kādu 2. stāva dzīvokli, taču 2021. gada februāra beigās precizējis, ka par iespējamo sprādziena vietu uzskatāms 3. stāva 9. dzīvoklis. Tas ir vienīgais pašvaldības dzīvoklis ēkā. Dzīvokļu kopības pārstāvis izsaka bažas, ka tādēļ arī, aizsedzoties ar policijas atzinuma gaidīšanu, situācijas sakārtošana tiekot bremzēta.

Stafeckis pauda: "Jau tie apstākļi bija zināmi pēc videoierakstiem un ugunsdzēsēji mums jau iedeva slēdzienu, kur tas epicentrs bija, ka Mājokļu un vides departamenta dzīvoklī, diezgan konkrēti. Policija gan atkal brīnās un uzskata, ka tur tas policijas slēdziens mums neko nemainītu un mēs varētu tālāk rīkoties. Bet, nu, mēs esam tādā kā vāveres ritenī atkal."

Kā Latvijas Radio norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Ilze Dāme-Birziņa, šobrīd dienests vairs nekādas papildu ekspertīzes neveic. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tālāka virzība sakārtojot jautājumu ap uzsprāgušo ēku gaidāma vien tad, kad būs noslēgusies policijas ekspertīze.

KONTEKSTS:

Pārdaugavā, Melnsila ielā 2, 2020. gada 31. decembrī uzsprāga, daļēji sagruva un aizdegās trīsstāvu dzīvojamā ēka. Negadījumā cieta seši cilvēki un viens gāja bojā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti