Pirms 14. Saeimas vēlēšanām balsi glabāšanā nodevuši gandrīz divreiz vairāk vēlētāju nekā 2018. gadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tuvojoties 1. oktobrī plānotajām 14. Saeimas vēlēšanām, šonedēļ trīs iepriekšējās balsošanas dienās savu balsi glabāšanā nodevuši 63 342 balsotāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Šāda vēlētāju aktivitāte ir gandrīz divreiz augstāka nekā pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām 2018. gadā.

Piektdien iespēja nodot savu balsi glabāšanā bija līdz plkst.16, un trīs dienās to kopumā izmantoja 63 342 vēlētāji jeb 4,11% no balsstiesīgajiem.

Lai gan skaitliski lielākā aktivitāte trīs dienās ir Rīgā, tomēr procentuāli aktīvāki vēlētāji ir Vidzemē, kur balsi glabāšanā nodevuši 4,94% balsstiesīgo (Rīgā – 4,19%).

Savukārt iespēju nodot balsi glabāšanā skaitliski un procentuāli vismazāk izmantojuši iedzīvotāji Zemgalē, kur balsi glabāšanā nodevis 6301 vēlētājs jeb 3,06% balsstiesīgo.

Latgalē balsi glabāšanā nodevuši 3,66% balsstiesīgo, bet Kurzemē – 3,71%.

Toties novadu mērogā procentuāli lielākā aktivitāte trīs dienās bijusi Valkas (8,91%), Saulkrastu (8,62%) un Ādažu (7,66%) novados.

Nodot balsi glabāšanā šonedēļ varēja trīs dienas – pirmdien, ceturtdien un piektdien – 66 vēlēšanu iecirkņos Latvijā.

Pirmdien iespēju nodot balsi glabāšanā izmantoja 11 316 vēlētāji, ceturtdien – 15 866 vēlētāji, savukārt piektdien šo iespēju izmantoja vairāk vēlētāju, nekā pirmajās divās dienās kopā, – 36 160.

Salīdzinājumam jāpiebilst, ka pirms iepriekšējām – 13. Saeimas – vēlēšanām 2018. gadā iepriekšējā nobalsošanā savu izvēli izdarīja 33 791 cilvēks jeb 2,18% no balsstiesīgajiem, liecina CVK dati.

CVK sekretārs Ritvars Eglājs Latvijas Radio intervijā norādīja, ka kopumā trīs iepriekšbalsošanas dienas aizritējušas bez starpgadījumiem. Tāpat viņš atzīmēja, ka augstākā vēlētāju aktivitāte bijusi valstspilsētās un Pierīgā.

Latvijas Radio piektdien apmeklēja 50. vēlēšanu iecirkni, kas ierīkots Rīgas Ziepniekkalna vidusskolā. Tur cilvēku pusdienlaikā bija daudz – ne tikai skolēni, bet pa durvīm ik minūti ienāca kāds vēlētājs, kas gatavs savu balsi nodot glabāšanā dienu pirms vēlēšanām. Pirmie vēlētāji iecirknī bija pēc deviņiem rītā – pārdesmit minūtes pirms iecirkņa darba sākuma. Rinda šajā iecirknī piektdien bija neliela – dažu brīdi tajā stāvēja ap 20 cilvēku, mirkli vēlāk – ap 10, taču kustība bija visu laiku. 

Latvijas Radio viesojas 50. vēlēšanu iecirknī
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

50. iecirknī stāstīja, ka pirmajā iepriekšbalsošanas dienā balsi glabāšanā nodeva aptuveni 200 cilvēki, otrajā tikpat, taču trešajā šis skaits sasniegts jau pirmajās divās stundās.

50. iecirkņa vadītāja Zane Doniņa par vēlētāju aktivitāti sacīja: "Mēs redzam, ka šeit vairāk šobrīd nāk cilvēki cienījamā vecumā. Cilvēki noteikti plāno savu ikdienu – sestdienā tas būs vairāk jūtams. Protams, tie, kas vairāk ir aizņemti, nāk iepriekš balsot. Bet domāju, ka arī sestdien būs pietiekami liela aktivitāte. Mēs arī cenšamies skatīties šo rindu plūsmu. Ja ir vecāka gada gājuma cilvēks, [kuram ir grūti nostāvēt], tad attiecīgi, rindu informējot, sakām, ka šim cilvēkam, iespējams, vajadzētu ātrāk nobalsot. Reizēm cilvēkam tās piecas minūtes rindā var būt diezgan sarežģīti."

Vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst arī pārdomāt un balsot atkārtoti vēlēšanu dienā – sestdien, 1. oktobrī.

Šādā gadījumā glabāšanā nodotais balsojums netiks līdzskaitīts.

Balsošanas dokuments 14. Saeimas vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID karte). Pilsoņa personu apliecinošus dokumentus, kam laikā no 2020. gada 1. marta beidzies derīguma termiņš, varēs izmantot personas identitātes apliecināšanai klātienē līdz nākamā gada 30.aprīlim, paredz Saeimā pieņemtie likuma grozījumi. Šis nosacījums neattiecas uz tiem dokumentiem, kuri kļuvuši nederīgi citu iemeslu dēļ, piemēram, dokuments ir sabojāts vai mainījušās tajā ierakstītās ziņas.

Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "Viens vēlētājs – viena balss" nodrošināšanai tiks lietots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

Vēlētāji varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī. Pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā var arī slimojošu personu aprūpētāji un vēlētāji īslaicīgās aizturēšanas vietās. Uzticības persona var arī aizpildīt un iesniegt pieteikumu vēlētāja vārdā.

Saeimas vēlēšanās ir 5 vēlēšanu apgabali un katra vēlēšanu apgabala iecirkņos būs atšķirīgas (tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala) vēlēšanu zīmes. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajam vēlēšanu apgabalos ietilpst šādas pašvaldības:

  • Rīgas vēlēšanu apgabals – Rīgas pilsēta un ārvalstis.
  • Vidzemes vēlēšanu apgabals – Ādažu, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras novads un Jūrmalas valstspilsēta; 2022. gada Saeimas vēlēšanās arī Varakļānu novads (tas noteikts Saeimas vēlēšanu likuma Pārejas noteikumu 12. punktā).
  • Latgales vēlēšanu apgabals – Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novads, Daugavpils valstspilsēta un Rēzeknes valstspilsēta;
  • Kurzemes vēlēšanu apgabals – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novads, Liepājas valstspilsēta un Ventspils valstspilsēta;
  • Zemgales vēlēšanu apgabals – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un Tukuma novads un Jelgavas valstspilsēta.

Klikšķināt, lai palielinātu:

 
Klikšķināt, lai palielinātu: 
 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti