Atbrīvoto ieslodzīto elektroniskās uzraudzības projektā pirmās ierīces visticamāk ap ieslodzīto kājām plānots uzstādīt tikai 2015.gadā. Kopumā elektronisko uzraudzību plānots piemērot ap 200 pirms laika atbrīvotiem noziedzniekiem, kuri tam piekritīs, samazinot ieslodzījuma termiņu vēl īsāku.
„Izmaksas elektroniskajai uzraudzībai, ko plānojam ieviest, piemēram, vienā dienā ir lētākas nekā ieslodzījumam. Valsts resursi jātērē saprātīgi, nedodot sabiedrībai maldīgu priekšstatu, ka gari sodi veicina viņu drošību. Noziedznieks cietumā ir bumba ar laika degli, kad šis cilvēks nāks ārā. Šeit mēs piedāvājam izlaist cilvēku, bet pielikt viņam uzraudzību un labu kontroles mehānismu, kā arī strādāt jau ar viņa domāšanu,” skaidro Valsts probācijas dienesta vadītāja pienākumu izpildītājs Mihails Papsujevičs.
Uzraudzības sistēma pagaidām netiek paredzēta kādai noteiktai noziedznieku grupai, taču ir skaidrs, ka to dienests piedāvās mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu ieslodzītajiem. Plānots izmantot radio frekvences tehnoloģiju un ierīcei, zaudējot saskari ar ķermeni, proti, ja to noņem no kājas vai rokas, probācijas dienests automātiski saņems trauksmes signālu. Ieslodzītais varēs doties arī ārpus dzīves vietas ierobežotā laikā un vietās.
„Galvenais, ka mēs nevienu neatbrīvojam tikai vienkārši ar kontroles iekārtu, kas padara viņa mājas par cietumu. Cilvēks, iznākot no cietuma, tāpat nonāks probācijas dienesta pārraudzībā. Savukārt sabiedrību mierinās tas, ka daļu noziedznieku nelaidīs uzreiz sabiedrībā no ieslodzījuma vietas, bet gan mājās ar uzraudzību,” norāda Probācijas dienesta pārstāvis.
Patlaban darba grupa strādā pie elektroniskās uzraudzības ieviešanas normatīvā regulējuma un projekts ir ievilcies par vairākiem mēnešiem, skaidroja dienestā. Savukārt valsts kriminālpolicijas bijušais priekšnieks Valdis Pumpurs uzsver - tehnoloģiju ieviešana valstī nevajadzīgi tiek vilkta garumā kopumā jau vairāk nekā piecus gadus.
„Manuprāt, šis process notiek ļoti kūtri, lēni, gandrīz vai negribīgi. Pa diviem gadiem tehnoloģijas attīstīsies un apsteigs šīs. Tādēļ nedrīkst kavēties, šiem procesiem un projektiem jābūt varbūt mazāk apjomīgiem, varbūt neaptverot visu priekšlaicīgi atbrīvoto personu apjomu, bet tas ir jāizmanto ātri un efektīvi,” iesaka Pumpurs.
Pilotprojekts 200 ierīču uzstādīšanā tiek īstenots Norvēģijas valdības finansētajā projektā "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana''. Par projekta naudu rīkos arī probācijas dienesta personāla apmācības. Savukārt pēc pilotprojekta noslēguma 2016. gadā, par elektroniskās uzraudzības sistēmas tālāku uzturēšanu lems valsts.
