Pirmoreiz vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pirmoreiz vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena - šā gada 6.jūlijā laikā no plkst.5 līdz 6 rītā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržā Latvijas cenu zonā bija mīnus 0,09 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūrai LETA pavēstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tas nozīmē, ka pat šajā stundā patērēto elektrību ražotājam bija pat jāpiemaksā.

 ĪSUMĀ:

  • Pirmoreiz vēsturē Latvijā negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena.
  • No plkst. 5 līdz 6 rītā "Nord Pool" biržā Latvijā cena bija - 0,09 eiro/MWh.  
  • Cenas sāka pakāpeniski samazināties jau no pusnakts.
  • Šāda situācija izveidojās, jo pieprasījums bija mazāks nekā piedāvājums.
  • Šādas situācijas Dānijā un Zviedrijā nav retums.
  • Vai šāda situācija atkārtosies arī Latvijas patērētājiem, esot grūti prognozēt.
  • Jo vairāk tirgū būs saules un vēja enerģijas, jo biežāk šādas situācijas būs.
  • Šogad kopumā Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš ir samazinājies.  

Pirmoreiz vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena
00:00 / 03:31
Lejuplādēt
Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi, atzīmēja SPRK.

Komisijā norāda, ka sākot jau no 6.jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst.3 līdz 4 elektroenerģijas cena bija 0 eiro par MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst.5 rītā.

SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs stāstīja, ka tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. 

Viņš gan skaidroja, ka šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. 

"Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," stāstīja Negribs.

“Šis ir diezgan vēsturisks notikums, jo līdz šim cena bija pietuvojusies nulles atzīmei, bet nekad nebija to sasniegusi vai nogājusi zem šīs nulles atzīmes,” atzina SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Šogad pirmajā pusgadā elektroenerģijas vidējā cena biržā bija 28,24 eiro par MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu (46,07 eiro par MWh) ir par 39% zemāka. Turklāt SPRK tirgus dati apstiprina, ka šogad ir būtiski pieaugusi interese par biržas cenas līgumiem, tostarp arī mājsaimniecību vidū.

SPRK atgādināja, ka mainīgas cenas līgumos cena mainās atbilstoši cenas izmaiņām biržā. Izvēloties mainīgo elektroenerģijas cenu, lietotājam ir jābūt gatavam uzņemties cenas svārstības riskus, ko ietekmē notikumi tirgū. Tomēr vienlaikus tā ir iespēja ietaupīt, gadījumos, ja biržas cena samazinās vai tiek mainīti patēriņa ieradumi, piemēram, patērējot elektroenerģiju vairāk nakts stundās un brīvdienās, kad elektroenerģijas cena biržā visbiežāk ir lētāka.

Savukārt fiksētas cenas līguma gadījumā elektroenerģijas cena ir nemainīga uz noteiktu periodu. Līdz ar to tās izvēle nodrošina prognozējamas izmaksas par elektroenerģiju. Fiksētu cenu parasti izvēlas lietotāji, kuri nevēlas uzņemties cenu svārstību risku. Fiksēta cena pasargā gadījumos, kad cena biržā pieaug, bet vienlaicīgi nedod iespēju ietaupīt, ja biržā cena samazinās, tajā skaitā nakts stundās un brīvdienās, skaidroja SPRK.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks Reinis Āboltiņš skaidroja, ka šāda situācija izveidojās, jo pieprasījums pēc elektroenerģijas bija mazāks, nekā piedāvājums, līdz ar to biržā tika noteikta negatīva elektroenerģijas cena.

Cenas šoreiz nokrita tik zemu, jo “Latvijā vasara ir dabiski, Baltijā dabiski, ka ir zemāks elektrības patēriņš. Jo īpaši zems tas ir nakts stundās. Un tajā brīdī pietiek pārvadu savienojumi, lai transportētu šo lēto elektroenerģiju pilnā apmērā. Un šī lētā cena varētu sasniegt Latvijas cenu zonu,” skaidroja Irklis.  

Elektrības cena var būt zema tad, kad visi guļ un neviens elektrību nelieto, bet ne tikai.

“Šajā gadījumā, visticamāk, tā ir vēja enerģija, pateicoties kurai ir tik zema cena arī Latvijā. Bet ne tikai Latvijā. Arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Dānijā. Lielākos apjomos un vairāk elektroenerģijas spēj saražot vēja turbīnas, kas ir tā saucamais vējš atkrastē vai jūrā,” skaidroja enerģētikas eksperts, RTU pētnieks Reinis Āboltiņš,

Tātad zemo cenu atpūtis gan stiprais jūras vējš Zviedrijas dienvidos un vēja enerģijas lielvalstī Dānijā, gan subsīdijas.

“Daļu no šīm stacijām nav tik viegli slēgt iekšā un ārā. Izdevīgāk ir kādu brīdi pastrādāt ar negatīvu cenu,” skaidroja Irklis.

Tieši valsts atbalsts atjaunojamajiem resursiem ir iemesls, kāpēc elektrības ražotāji turpina to ražot arī tad, kad tas pašiem nav izdevīgi.

“Latvijas cenu zonai gan tas nav tipiski, jo Latvijā vēja enerģijas ražošana galīgi nav attīstīta. Latvijā šobrīd nekāds atbalsta veids nav paredzēts no jauna būvējamām elektrostacijām,” norādīja Āboltiņš.

Tāpēc uz Latviju elektrības cenas ar mīnus zīmi pagaidām var atpūst tikai vējš no Skandināvijas jūrām.

Situācijas, kad elektroenerģijas cena ir krietni zem nulles Dānijā un Zviedrijā nav retums. Vai šāda situācija atkārtosies arī Latvijas patērētājiem, esot grūti prognozēt.

RTU pētnieks uzsvēra, ka elektroenerģijas ražotāji šāda situācijā noteikti nav ieguvēji, tas ir pircēju tirgus, un tiem, kuri izvēlējas maksāt par elektrību biržas cenu, ir svarīgi sekot līdzi biržas cenu izmaiņām.

Zivju konservu ražotāja SIA “Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite atzina, ka tā ir sava veida loterija maksāt pēc biržas cenas, bet viņa uzņēmums ir izvēlējies maksāt par elektroenerģiju pēc fiksētās cenas. Viņš arī piebilda, ka lielu daļu no rēķina veido sadales izmaksas un obligāta iepirkuma komponente, nevis tikai elektrības cena.  

Latvijā aptuveni 10% no visiem elektrības lietotājiem, izvēlējušies “Nord Pool” biržai piesaistīto tarifu, kas svārstās ik pa stundai.

Elektrības tarifi, kas piesaistīti biržai, ne vienmēr nozīmē, ka izdosies ietaupīt. Piemēram, pirms dažām nedēļām “Nord Pool” biržā cena par megavatstundu bija pat piecreiz augstāka par elektrības lietotāju iecienītākā - fiksētā - tarifa cenu.  

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka šogad kopumā Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, ir samazinājies.  

Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka kopumā šajā pavasarī Baltijas reģionā elektroenerģijas cenas bija zemas, bet šīs nakts situācija, kad tā ir negatīva, ir īstermiņa situācija.

Jo vairāk tirgū parādīsies saules un vēja enerģija, jo biežāk šādas situācijas varētu atkārtoties.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti