Būvniecības grafiks bija saspringts, tomēr ogrēniešiem izdevies īstenot 5,9 miljonus eiro vērto projektu, nezaudējot Eiropas finansējumu. Bet lielākais ieguvums no jaunās katlu mājas ir neatkarības palielināšanās no dabas gāzes piegādēm un cenām.
„Mēs jau šobrīd ar šķeldu ražojam lētāku siltumu, nekā tas tiek saražots ar gāzi. Turklāt prognozes liecina, ka gāzes cena celsies, bet šķeldas cena paliek nemainīgi zema. Ja mēs rēķinām par kubikmetru, tad cena ir no 9-10 eiro,” sacīja SIA „MS Siltums” valdes loceklis Normunds Ševels.
Jaunā katlumāja varēs nodrošināt 60% no pilsētai nepieciešamā siltuma daudzuma, bet iztrūkstošā enerģija tiek saražota dabasgāzes koģenerācijas stacijās, tāpēc gala tarifs būs apmēram par 10 eiro dārgāks, nekā šķeldas katlu mājā iegūtā siltuma cena.
Iedzīvotāji pozitīvas pārmaiņas galvenokārt sajūtīšot cenas stabilitātē. „Tās svārstības būs vairs tikai divi trīs eiro pārskatāmā nākotnē. Tāpat arī jāņem vērā, ka no 2018. gada beigsies obligātā iepirkuma komponentes atbalsts koģenerācijas stacijām un koģenerācijas stacijas vairs nevarēs saražot konkurētspējīgu siltumenerģiju,” norāda SIA „Smart Consulting” projektu vadītājs Ingars Baļčuns.
Ar biomasas katlu mājā saražoto siltumu visiem Ogres mājokļiem pašlaik pietiek tikai apkures sezonas siltākajā laikā, bet kā rāda Bauskas pieredze, pēc atbalsta maksājuma pārtraukšanas koģenerācijas stacijā saražotā siltuma cena var pieaugt pat vairākas reizes.
„60% mēs nodrošinām,” lēš Ogres novada izpilddirektors Pēteris Dimants. „Tātad mums tuvākajā laikā ir jāpieņem lēmums, lai mēs nodrošinātu atlikušos 30%. Tas ir nākošais dienaskārtības jautājums,” piezīmē Dimants.
Par to, vai iepirkums no koģenerācijas stacijām pēc 2018. gada tiešām tiks aizvietots ar „zaļo siltumu”, vēl jālemj deputātiem. Turklāt, lai sasniegtu maksimāli zemāko apkures tarifu, jāpanāk, lai siltuma zudumi trasēs no pašreizējiem 18-20 % samazinātos vismaz līdz 12 %.
