„airBalticTraining” pilotu akadēmija uzrunāja Liepājas Valsts tehnikumu kopīgi veidot profesionālās izglītības programmu, kas risinātu gaisa kuģu mehāniķu trūkumu aviācijas nozarē. Iecere vainagojusies ar reāliem rezultātiem – ir izstrādāta pilnīgi jauna un Latvijā vienīgā modulārā apmācību programma „Gaisa kuģu mehāniķi”. Sagaidīti arī pirmie deviņi absolventi.
Gandarīts par paveikto un nākotnes iecerēm ir Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts: „Oktobrī pabeidza pirmā grupa. Jaunieši, kuri pie mums iestājās pēc vidusskolas absolvēšanas. Pusotra gada laikā viņi ir ieguvuši gaisa kuģu mehāniķu kvalifikāciju. Bija jauki, ka mums pretī nāca gan Liepājas, gan Rīgas lidosta, kur šie jaunieši varēja iegūt praktiskās iemaņas tieši lidostā uz vietas. Bija iespēja jauniešiem pastrādāt gan vienā, gan otrā lidostā, jo prakses laikā jau noslēdz darba līgumu ar „airBaltic” Rīgas lidostā, arī Liepājas lidostā, lai tur veiktu gaisa kuģu tehniskās apkopes.”
Mācības arī attālināti
Daļa no audzēkņiem nav varējuši izturēt attālināto pieeju un mācības nepabeidza.
To, ka attālinātā mācīšanās nav bijusi viegla, atzina arī liepājnieks Daniels Šutenko, kurš tomēr par iznākumu ir gandarīts, jo sācis jau strādāt profesijā. Viņa sapnis bija kļūt par pilotu, bet pandēmijas laiks un bažas par nozari ieceri apturējis, taču sapņu piepildīšanai un karjerai aviācijas nozarē viņam šoreiz par starta punktu kļuva apmācības Liepājas Valsts tehnikumā programmā „Gaisa kuģu mehāniķi”.
Daniels jau sācis strādāt profesijā. Viņš uzskata, ka apmācības un reāls darbs ar lidmašīnu tehnisko pusi ir ļoti labs starts aviācijas nozarē.
„Darba līgumu esmu noslēdzis Liepājā, taču šobrīd strādāju Rīgā, atrodos tur komandējumā. Tādi paši darba pienākumi kā gaisa kuģa mehāniķim. Rīgā mēs, vienkāršā valodā runājot, jaucam ārā lidmašīnu, meklējam defektus, tos novēršam un liekam lidmašīnu atpakaļ kopā,” pastāstīja Daniels.
Apmācības jau pēc 9. klases
Gandarīts par sadarbību ar Liepājas valsts tehnikumu ir „airBalticTraining” pilotu akadēmijas izpilddirektors Kristaps Lapsa. Kvalifikācijas eksāmenu rezultāti ir bijuši labi. Pieci absolventi strādājot „airBaltic” paspārnē, divi – Liepājā pilotu akadēmijā.
„Tas spektrs ir ļoti plaši plānots. Pirmā grupa bija pēc vidusskolas, un viņiem vajadzēja iedot tikai šīs profesionālās zināšanas. Tie bija 18 mēneši. 2021. gada septembrī mēs uzsākām apmācības jau pēc 9. klases.
Līdz ar to tā būs četrgadīga grupa, kur viņi iegūst ne tikai profesionālās zināšanas, bet arī vidējo izglītību,” pastāstīja Lapsa.
Grupas audzinātāja un gaisa kuģu mehāniķu skolotāja Daina Priede pastāstīja, ka sākotnēji cerējuši uz lielāku atsaucību. Taču 14 audzēkņi ir mērķtiecīgi un labi sagatavoti. Turklāt vislielākā interese bijusi no Rīgas un citām Latvijas vietām, jo darba vieta galvenokārt saistās ar Rīgas lidostu.
„Tālākā vieta, no kurienes puisis ir iestājies, tā ir Alūksne. Vairāki rīdzinieki un no Rīgas apkārtnes, Ogres novada un tikai daži liepājnieki. Ņemot vērā izglītības koncepciju, viņi var mācīties 3,5 līdz 4 gadus. Pēdējā semestrī iegūstot augstāko līmeni fizikā, matemātikā vai svešvalodā, turpinot savas studijas, turklāt tādas Rīgā arī ir,” pastāstīja Priede.
Mācību programma veidota kopā ar “airBaltic”
Izglītības programmā ir 12 moduļi.
„Tā ir pirmā programma, ko Liepājas Valsts tehnikums ir izstrādājis pēc „airBaltic” pasūtījuma. Mēs kopā ar „airBaltic” un „air BalticTraining” speciālistiem esam izstrādājuši šos moduļus, sākot no aerodinamikas pamatiem un beidzot ar gaisa kuģu sistēmu, motoru tehniskajām apkopēm. Normatīvajos aktos saucas – gaisa kuģu mehāniskā prakse,” pastāstīja skolotāja.
Liepājas Valsts tehnikuma direktora vietniece Ilze Kupše uzsvēra, ka modulārās izglītības programmas tapšanas process ir bijis aizraujošs. Izdodas iepazīt ne tikai darbu lidostā, bet arī to, kā top lidaparāti un kādus materiālus izmanto.
„Mēs daudz ieguvām profesionālā ziņā, jo Latvijā šāda veida skolotāju vidējā profesionālā izglītības posmā nav.
Līdz ar to šo programmu veidojām no tā, ko gaisa kuģu inženieri mums stāstīja.
Protams, uzņēmumam vairāk interesē pusotrgadīgā grupa, jo cilvēks ir ātrāk uzņēmumā. Četrgadīgā [programmā] stundu skaits ir stipri lielāks, tāpēc esam gandarīti, ka pirmajā modulī mācījām audzēkņiem veidot lidmodelīšus,” norādīja Kupše.
Gaisa kuģu mehāniķu apmācība aviācijas nozarei turpināsies. Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts uzsvēra, ka gaisa kuģu mehāniķus sagatavos gan pēc pamatskolas, gan vidusskolas beigšanas. Pieprasījums no nozares ir liels, un 2022. gadā plānots uzņemt 15 jauniešus pēc vidusskolas un 25 pēc 9. klases.
