Panorāma

Ķezbere neatkāpjas; viņu sola atlaist Saeima

Panorāma

Panorāma

Ainai Nagobads-Ābolai – balva par mūža ieguldījumu ārlietās

Pirmo balvu par mūža ieguldījumu ārlietās pasniedz Nagobads-Ābolai

Otrdien oficiāli atzīmē ārlietu dienesta simtgadi. Ārlietu ministrijas darbinieki svinīgā pasākumā pulcējušies Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Un ar šo dienu tiek iedibināta jauna tradīcija – ik gadu pasniegt balvu par mūža ieguldījumu ārlietās. Kā pirmajai īpašā sudraba grāmatzīme ar gravējumiem otrdien pieškirta vienai no pazīstamākajām un ilggadīgākajām Latvijas diplomātēm Ainai Nagobads-Ābolai.

Viena no pirmajām atjaunotās Latvijas diplomātēm Nagobads-Ābola apbalvojumu saņēmusi savās mājās Parīzes piepilsētā Vezinē, kur viņa arvien turpina aktīvi sekot līdzi norisēm Latvijā.

Nagobads-Ābola pasaulē nāca, kad pirmajai brīvvalstij bija divi gadi, līdz ar to arī ar Latvijas diplomātisko dienestu viņa ir teju vienaudze. Diplomātes ceļš bija līdzīgs kā daudzām Latvijas ģimenēm, kas bija spiestas doties bēgļu gaitās pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. Sākumā viņa nonāca Vācijā, tad Marokā un pēc tam Francijā. Nagobads-Ābola studēja medicīnu un vēlāk palīdzēja vīram Guntaram Ābolam uzņēmuma dibināšanā un vadībā. Kad pēc ilgstošiem okupācijas gadiem Latvija atguva neatkarību, Nagobads-Ābola kļuva par Latvijas goda konsuli un pēc tam par pirmo Latvijas vēstnieci Francijā, nerezidējošo vēstnieci Spānijā un Portugālē. 

“Takas starp Latviju un Franciju tā bija aizaugušas, ka neviens cilvēks nezināja, kas tā Latvija tāda ir. Francijas ārlietu ministrs man teica: “Jūs esiet lapoņi, vai ne?” “O, nē,” es teicu, “Mēs esam Lettons”. Mēs bijām pilnīgi izdzēsti no kartes. Par to, protams, sovjeti bija rūpējušies,” stāsta Nagobads-Ābola.

Tieši viņa deviņdesmito gadu sākumā uz Latviju atveda pirmo ārzemju valsts vadītāju, tolaik Francijas prezidentu Fransuā Miterānu. Francijas prezidents Latvijā paziņoja, ka Sarkanajai armijai tūdaļ ir jāiziet no brīvas un neatkarīgas valsts. 

“Mēs esam priecīgi tikuši vaļā no sovjetiem, jo Francijā nevarēja teikt – krievi. Es to ļoti ievēroju, un vienmēr biju uztrenējusies uz tiem sovjetiem,” saka Nagobads-Ābola.

Visus šos gadus viņa ir bijusi tilts starp Francijas sabiedrību un Latviju, iezīmējot mūs franču apziņas kartē, stāstot par mūsu vēsturi un kultūru. 

“Mums ir tā milzīgā vitalitāte. Visās lietās. Man nāk 97 gadi, un es esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš kustas, runā un domā un var par savu zemi iestāties. Tādi ir daudzi, un mums vispār ir šī vitalitāte, ka mēs mīlam savu zemi un mēs varam pielikt roku, lai šīs sliedes slīdētu pareizā virzienā,” stāsta pieredzējusī diplomāte.

Arī tagad, kad Latvija ir ne tikai brīva valsts, bet arī NATO un Eiropas Savienības locekle, Nagobads-Ābola uzskata, ka par savu valsti ir jābūt nomodā - gan gudri jāveido attiecības ar kaimiņiem, gan jākārto politiskās un ekonomiskās lietas, un visā tajā jāmēģina būt spēcīgiem un stipriem. Nagobads-Ābolai ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Francijas Goda leģiona ordenis un Portugāles Lielais Nopelnu krusts.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti