Uzņēmēji norāda, ka darba tirgū ļoti nepieciešami cilvēki ar arodizglītību un atbilstoši apmācīti, tāpēc darba devēji tagad uzsākuši aktīvāku sadarbību ar atbildīgo ministriju, profesionālās izglītības popularizēšanai. Profesionālo skolu infrastruktūras modernizēšanā ieguldīti miljoniem eiro, un ministrija prognozē, ka šādi izdosies skolas padarīt pievilcīgākas pēc iespējas lielākam skaitam jauniešu. Tāpat jau ceturto gadu tiekot izsludinātas papildu uzņemšanas ziemā, tā kompensējot atbirušo studentu skaitu.
Prognozē, ka 16% audzēkņu mācības nebeigs
Profesionālajās izglītības iestādēs pašlaik studē nepilni 29 000 jauniešu. Lai gan šajā mācību gadā uzņemto audzēkņu skaits nedaudz pieaudzis, vērojams, ka kopumā studentu skaitam tehnikumos ir tendence sarukt. Vēl pirms nepilniem desmit gadiem tehnikumos mācījās nepilni 40 000 jauniešu.
Šogad mācības profesionālajās skolās uzsāka aptuveni 12 000 personu, un saskaņā ar ministrijas apkopotajiem datiem prognozējams, ka aptuveni 16% audzēkņu skolu nepabeigs.
Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta par iemesliem, kāpēc vērojams atbirums.
"Sakarā ar to, ka ir jaunās skolas, ir lielāka interese par mūsu skolām, un man jāsaka, ka ir samazinājies gan atbirušo audzēkņu skaits, gan arī janvārī man atnāk audzēkņi un iestājas skolā. Ir tā, ka audzēkņi dažreiz pastaigā no vienas skolas uz otru, piemēram, atnāk no metāla apstrādes uz meža mašīnu operatoriem, un saka, ka nav izvēlējies pareizo profesiju," par iemesliem, kāpēc vērojams atbirums, stāsta Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante.
Saldū aptuveni 4% pirmkursnieku atbirstot jau septembrī, saka Saldus tehnikuma direktore Iveta Bērziņa. Iemesli dažādi. "Citam ir grūti pavilkt kādu programmu vai arī viņš ir sapratis, ka viņš to negribēs, vai arī izvēlas braukt projām kopā ar vecākiem uz valstīm, kur viņi dzīvo un uzturas," stāsta Bērziņa.
Atbirumu mazina, uzņemot studentus arī ziemā
Izglītības un zinātnes ministrija pēdējo gadu laikā ieguldījusi vairākus miljonus eiro skolu infrastruktūras modernizācijā. Darba devēju konfederācijas aptauja rāda, ka jauniešus bieži vien vilina iespēja mācīties modernā vidē un iespēja sākt pelnīt vēl skolas laikā. Tomēr ministrija cer, ka lielāka interese vēl sagaidāma. Jau vairākus gadus sludinot papildu uzņemšanas arī ziemā, tā kompensējot atbirušo audzēkņu skaitu.
"Mēs jau ceturto gadu sludinām uzņemšanu gan 1.septembrī, gan 1.oktobrī, gan 1.janvārī, pareizāk sakot, uz 1.februāri, aicinot tās skolas, kuras vēlas, uzņemt atsevišķās programmās audzēkņus.
Jāsaka, ka katru gadu uzņemto audzēkņu skaits palielinās. Lēni, bet tomēr palielinās," klāsta ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Jāmazina stereotipi par arodizglītību
Darba devēju konfederācija sadarbībā ar vairākiem tehnikumiem izstrādājusi jaunu mācību un prakšu saturu. Konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte RutaPorniece uzskata,
tehnikumiem būtu vairāk jāreklamējas skolēnu auditorijās, līdzīgi kā to dara augstskolas.
Piemēram, braucot un stāstot par studiju iespējām, un kliedējot mītu par to, ka šajās skolās mācīties ir salīdzinoši viegli. Vidējā profesionālajā izglītībā prasības tikai augot.
"Ir ļoti daudz stereotipu, bet tie stereotipi ir jāmaina, jo darba devēju prasības pret darbinieku pieaug. Tas nozīmē, ka pieaug arī prasības pret profesionālās vidējās izglītības audzēkni. Varbūt tam audzēknis nav gatavs," norāda Porniece. "Otrais faktors, ka pirmajā gadā viņš vairāk mācās vispārējās vidējās izglītības priekšmetus, kas varbūt pašu jaunieti samulsina, jo profesionālajā izglītībā jaunietim ir dubults slogs. Viņam ir jāapgūst gan vidējā izglītība, gan arī profesija tajā pašā laika periodā kā vidusskolā," pauž Porniece.
Pašlaik ļoti vajadzīgi esot darbinieki ar profesionālām iemaņām, noteiktu kvalifikāciju un arī profesionālo vidējo izglītību.
