Pirmie pie EP vēlēšanu urnām dodas ieslodzītie

Latvijā trešdien sākas iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Iespēja balsot iepriekš būs jebkurā iecirknī noteiktā laikā. Savukārt jau trešdienas rītā iespēja balsot iepriekš bija ieslodzījuma vietās. Turklāt līdz šim vēlēšanām pieteikušies vairāk nekā puse balsstiesīgo - 1357.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas ieslodzījuma vietās

•  Latvijā ir 9 Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietas. Iespēja piedalīties vēlēšanās tiek nodrošināta visās.

•  Visās ieslodzījuma vietās ir izvietoti apmēram 3500 ieslodzītie, no kuriem tiesības piedalīties vēlēšanās ir aptuveni 2600 ieslodzītajiem.

•  Balsošanai pieteikušies 1357 ieslodzītie: 348 apcietinātie un 1009 notiesātie (tā kā ieslodzītie balsošanai var pieteikties līdz 23. maijam, šis skaits vēl tiek precizēts un var mainīties). Vienīgajā sieviešu cietumā Latvijā – Iļģuciema cietumā – balsošanai pieteikušās 119 ieslodzītās.

•  Vēlēšanās drīkst piedalīties gan tie vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums (apcietinātie), gan tie, kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu (notiesātie). 

Avots: Ieslodzījuma vietu pārvalde

Rīgas Centrālcietumā iepriekšējai balsošanai EP vēlēšanās pieteikušies 400 ieslodzīto no aptuveni 1000. To vidū ir gan tikai apcietinātie, gan arī jau notiesātie. Balsošanas iecirknis iekārtots sporta zālē, kur redzamais atgādina parastu skolas vidi. Priekštelpā atvesta pirmā balsotāju grupa, kas pa daļām tiek pēc biļeteniem.

Pirmie pie EP vēlēšanu urnām dodas ieslodzītieEdgars Kupčs

    Procedūra kā parastā vēlēšanu iecirknī – paraksts vēlētāju reģistrā, izsniegts 16 sarakstu komplekts, tad iespēja aizklātā vietā izvēlēties savu, ko aploksnē iemest urnā.

    Ieslodzītais Jānis, kuram ir nedaudz pāri 50 gadu, ir apsūdzēts slepkavībā. Cietumā viņš nonācis uz 20 gadiem, un atrodas ieslodzījumā jau piecus gadus. Brīvajā laikā viņš palīdz cilvēkiem apgūt spāņu valodu, krieviski runājošiem latviešu valodu, pasniedz mākslas nodarbības un strādā arī algotu darbu. Jānis pastāstīja, ka cietumā pieejama informācija, lai izlemtu, par ko balsot vēlēšanās.

    Lai gan cietumā pavadāmi vēl 15 gadi, Latvijas liktenis viņam nav vienaldzīgs.

    Viņš vēlas, lai tad, kad pats atgriezīsies sabiedrībā, Latvija būtu sakārtota. No EP vēlēšanu rezultātiem viņš sagaida, ka vairāk tiks pievērsta uzmanība Latvijas problēmām.

    "Šā vai tā es kādreiz atgriezīšos, ātrāk vai vēlāk. Un tam, kas notiek šeit, arī nākotnē ir vienkārši jāpieiet atbildīgi, un es nevaru teikt, ka man būtu viss vienaldzīgs. Man vajag, lai tomēr būtu sakārtota gan valsts ekonomika, gan ārējās attiecības.

    Tā ir mana atbildības daļa, ja es gribu, lai es, mani tuvinieki, mūsu pēcnācēji dzīvotu laimīgā valstī," stāstīja Jānis.

    Un no ievēlamajiem politiķiem problēmu risinājumus sagaida arī Vadims.

    Cietumā uz piecarpus gadiem Vadims nokļuva par narkotiku iegādāšanos. Bijušas grūtības ģimenē un darbā, kāds kolēģis tās lietojis, sācis arī viņš. Tagad pazaudējis gan darbu, gan ģimeni. No EP politiķiem Vadims sagaida iesaistīšanos ieslodzīto resocializācijas uzlabošanai.

    "Mēs virzāmies uz Rietumeiropu, toleranci un tā tālāk, bet pašlaik, nokļūstot cietumā, esmu sapratis, ka šie procesi cilvēkus ļoti degradē.

    Šeit nav procesu, kas vērsti uz cilvēku pārmainīšanu. Nu, it kā ir, bet ļoti pavirši. Gribu, lai tas viss ir pa īstam.

    Esmu runājis ar cilvēkiem, kas bijuši Vācijas un Anglijas cietumos. Gribētu, lai arī mums vairāk palīdz informācijas un izglītības ieguvē, lai vairāk palīdz psiholoģiski. Un vēl ļoti svarīgi ir, lai palīdzētu adaptēties jau pēc atbrīvošanas," stāstīja Vadims. 

    Rīgas Centrālcietuma Resocializācijas daļas galvenais inspektors un vēlēšanu komisijas loceklis Andris Beitelis ieslodzīto aktivitāti vēlēšanās vērtē kā vidēju jeb vēlēšanās ierastu.

    "Plānots, ka vēlēšanās piedalīsies ap 400 ieslodzītie mūsu cietumā, bet, iespējams, šis skaitlis mainīsies, jo mēdz būt tā, ka daļa arī atsakās no iespējas," skaidroja Beitelis.

    KONTEKSTS:

    EP vēlēšanas notiks 25. maijā no plkst.7 līdz 20 . Lai nobalsotu, derīga būs gan identifikācijas karte, gan pase. No Latvijas tiks ievēlēti astoņi EP deputāti, un par šiem mandātiem cīnīsies 16 partijas un 246 deputāta kandidāti jeb vairāk nekā 30 par vienu mandātu.

    Iepriekšējā balsošana Latvijā ir:

    • trešdien, 22.maijā, no plkst.17 līdz 20,
    • ceturtdien, 23.maijā, no plkst.9 līdz 12,
    • piektdien, 24.maijā, no plkst.10 līdz 16.
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti