Hospisa nepieciešamību apstiprina ārstu konsīlijs, ja pacients atrodas slimnīcā, vai uz konsīliju norīko ģimenes ārsts, ja paliatīvās aprūpes pacients atrodas mājās.
Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš stāstīja, ka cilvēki zvana un piesakās, "un šī brīža situācija ir tāda, ka mums ir trīs hospisa pakalpojuma klienti, kuriem mēs turpinām aprūpes procesu, kas bija jau saņēmuši to iepriekšējā gadā".
"Un es šobrīd zinu trīs [cilvēkus], kas ir interesējušies un kas ir procesā, lai sāktu šo pakalpojumu saņemt. Viens man tikko zvanīja, mēs izrunājām, jo cilvēks vienkārši piezvanīja, lai painteresētos. Zinu, ka viens no viņiem jau sāks pakalpojumu saņemt šonedēļ, viņš jau ir saņēmis apstiprinājumu no ārstniecības iestādes, ir konsīlija lēmums, kas tiek sagatavots, un tad piektdien cilvēks atgriežas mājās un mēs viņam nodrošinām šo hospisa pakalpojumu," stāstīja Bērziņš.
KONTEKSTS:
2022. gadā valsts ieviesa pilotprojektu par hospisa pakalpojumu mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem, taču projekts beidzās 31. decembrī un pastāvēja bažas, ka šogad to nevarēs turpināt. Par valsts apmaksātu hospisa pakalpojumu Latvijā tika savākti 13 454 paraksti, kas ļāva to iesniegt izskatīšanai Saeimā, un valdība, reaģējot uz situāciju, piešķīra finansējumu hospisa pakalpojuma nodrošināšanai šī gada pirmajā ceturksnī, lēšot, ka to varēs saņemt 250 cilvēki.
Par papildu budžeta līdzekļu piešķiršanu pārējiem šī gada mēnešiem lems 2023. gada budžeta veidošanas procesā, bet pagaidām Labklājības ministrijas tirgus aptaujā nolēma uzticēt hospisa pakalpojuma sniegšanu Latvijas Samariešu apvienībai, kas ir lielākā aprūpes pakalpojumu sniedzēja valstī, un tā šogad janvārī sākusi sniegt arī hospisa pakalpojumus mājās.
Hospisa pakalpojumi ļauj arī smagi slimam pacientam mūža nogali pavadīt mājās, nevis aprūpes iestādē.
Statistikas dati par 2021. gadu liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst ap 29 000 iedzīvotāju. No tiem tikai 10% piedzīvo ātru nāvi. Tas nozīmē, ka 90% mirstošo cilvēku un viņu tuvinieki saskaras ar fiziskām un psiholoģiskām problēmām, jo veselības aprūpes sistēma Latvijā nenodrošina mirstošo cilvēku aprūpi.
