Zilupes skola jaunumus gaida ar nepacietību
Viena no tām ir Zilupes vidusskola, kurā mācās 352 skolēni. Tas ir vistālākais punkts Latvijas austrumos, kur tiks izmēģināta jaunā mācību satura programma, un te stāsta, ka to gaidot ar nepacietību. Pieteikties esot bijusi pašas skolas iniciatīva. Lēmums pieņemts kolektīva sapulcē.
“Sanākam kopā, arī spriežam, ka, no vienas puses, bail, no otras puses – jaunas zināšanas, jaunas prasmes. Un nu, tādi skolotāji ir cilvēki, ka viņiem vairāk vajag kaut ko jaunu. Un tāpēc mēs tā nolēmām, ka mēs rakstīsim un pieteicāmies projektam,” stāsta Zilupes vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Svetlana Kuzmika.
“Tā ir liela iespēja, ka mēs esam vieni no tiem, kuri piedalās. Manuprāt, tas ir labi!” saka Zilupes vidusskolas skolniece Amanda Andžāne.
Zilupes vidusskolas direktore Alla Čekstere atzīst, ka “skolā būs jāveic daudz vairāk izmaiņu”.
“Tas saistīts ar e-klases pilnveidi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pilnveidi. Protams, mums ir diezgan labs materiāli tehniskais nodrošinājums, bet nepieciešama datoru bāzes paplašināšana un izmantošana. Būs nepieciešama palīdzība skolotājiem, kā mēs nosauksim – jaunu darba paradigmu maiņa, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturam,” spriež direktore.
“Vēl es domāju, ka ir jāplāno nepieciešamie finanšu līdzekļi semināriem, starpnovadu semināriem vai mācību līdzekļu aprobācijas sagatavošanai – tādas izmaiņas mūs gaida arī skolas organizācijā,” viņa piebilst.
Vēl gan esot daudz nezināmā, kas zilupiešus dara mazliet bažīgus.
“Patiesībā mēs pagaidām nezinām daudz par šo projektu, bet ceram, ka tas palīdzēs bērniem praksē saprast to, par ko viņi tik daudz dzirdēja, un tas radīs iespēju bērniem nodarboties ar savām rokām, ar savām acīm redzēt, darīt to, nevis tikai dzirdēt,” saka Zilupes sākumskolas skolotāja Jekaterina Kozlova.
Arī līdz šim ir jau skolas, kas daļēji strādā ar jaunajām metodēm. Vecumnieku pamatskolā, piemēram, veidojot izpratni par to, kas ir Saules sistēma, vienlaikus tiek apgūta gan matemātika, gan fizika, gan dabaszinības. Tas nozīmē daudz lielāku skolēnu līdzdalību un dažādu priekšmetu skolotāju savstarpēju sadarbošanos.
Svarīgs arī atbalsts skolotājiem
“Šobrīd tātad top mācību saturs. Mums strādā gandrīz 200 cilvēki,” stāsta mācību satura ieviešanas projekta vadītāja Zane Oliņa.
Tie šobrīd ir vēl pēdējie priekšdarbi Izglītības ministrijas virzītajā plānā.
“Mums ir jāmaina lietas mācību procesā, un būtībā, ja skolēnam nav iespējas iedziļināties, darīt pašam, domāt pašam, tad rezultāts būs tāds – es uz pārbaudes darbu rīt iemācījos un pēc tam aizmirsu. Un to mēs noteikti negribam. Līdz ar to mums skolā ir jādara daudz sarežģītākas lietas bērniem. Un viņi var!” pārliecināta ir Oliņa.
Jaunā mācību satura izmēģināšanai sākotnēji pieteicās 230 skolas. Taču izraudzītas 100. No tām 24 pirmsskolas, 27 sākumskolas vai pamatskolas, 6 ģimnāzijas, 37 vidusskolas un 6 speciālās mācību iestādes
Mazākā no tām ir Rucavas pamatskola ar 71 skolēnu, lielākā - Rīgas Zolitūdes ģimnāzija ar 1457 skolēniem.
Jau pēc divām nedēļām sāksies apmācības šo skolu pedagogiem, kuri jau no nākamās dienas prasmes var sākt lietot klasēs.
“Es domāju, ir ļoti svarīgi vecākiem šobrīd savā ziņā ausīties, mēģināt iedziļināties un saprast un ļoti, ļoti atbalstīt savus skolotājus, kas mēģina strādāt citādi. Viņiem ir vajadzīgs laiks mācīties tieši tāpat kā skolēniem. Arī kļūdīties, iespējams. Un – ir ļoti svarīgi, ka mēs uzreiz neejam ar viedokli – kāpēc uzreiz tā? Jo ir citādi, nekā agrāk! Bet mēs ejam ar jautājumu – kas ir tas, kas notiek? Kāds ir tā mērķis? Un – kā es varu atbalstīt un palīdzēt? Tas ir ļoti, ļoti svarīgi šobrīd,” uzsver Oliņa.
“Un ka mēs bērnam, atnākot mājās, katru dienu jautājam – ko tu esi iemācījies? Kāds bija tavs uzdevums? Un varbūt mazāk jautātu, kādu atzīmi tu saņēmi,” piebilst Oliņa.
Visām Latvijas skolām uz jauno saturu pakāpeniski jāpāriet jau no nākamā gada 1. septembra, kad to pilnībā sāks apgūt visas pirmsskolas un sākumskolu 1-4.klašu skolēni.
