Ar Ansi Prikuli no Brasas iedzīvotāju biedrības Latvijas Radio tiekas Brasas tilta pakājē, kur starp tiltu, bijušo cietumu un dzelzceļa sliedēm ieslēpusies plaša, bet maz iekārtota zaļā zona. Aiz jaunā bērnu laukuma plešas zāliens ar kokiem, ko šķērso pusizdrupis asfaltēts celiņš virzienā uz Brasas staciju. "Šajā zaļajā zonā mēs esam iecerējuši uzbūvēt multifunkcionālu sporta laukumu," skaidro Prikulis.
Mēs – tā ir Brasas apkaimes biedrība, un sporta laukums ir viņu kopīgi izsapņots projekts, kas pērnruden uzvarēja pirmajā apkaimju iniciatīvu jeb – kā pilsēta to dēvē – līdzdalīgās budžetēšanas konkursā. Proti, pilsēta atvēlēja 500 tūkstošus eiro, bet biedrības varēja iesniegt projektus savu apkaimju labiekārtošanai. Iedzīvotāju balsojumā noskaidroja piecus populārākos. Lai gan pagājis jau gandrīz gads, dzīvē jaunā sporta laukuma aprises vēl neredz.
"Pa šo laiku notika visa projektēšana. Mēs rudenī iebalsojām, visu ziemu notika projekta saskaņošana, ar mums saskaņoja visas korekcijas. Tagad tas ir nonācis līdz tam, ka jūnijā tika izsludināts iepirkums. (..) Aizmugure tur īstenībā ir ļoti liela," norāda Prikulis.
Biedrība cer, ka jau drīz sāksies laukuma iekārtošana, tomēr kļuvis skaidrs, ka ātri šāds 100 tūkstošus eiro vērts projekts neiet.
Projektējot arī pieaugušas iepriekš aplēstās izmaksas, un no dažām iecerēm nācies atteikties. "Pārsniegt tās robežas mēs nedrīkstam, un tas ir viens mīnusiņš, kas mums ir – mēs nevarējām iekļauties visās izmaksās, līdz ar to mums laukumam nebūs elektrības. Tur jātaisa atkal cits projekts. Šajā projektā ir iekļautas laternas, bet elektrība pievilkta nebūs," saka biedrības pārstāvis.
Vēl viens no "lielajiem" projektiem pirmajā apkaimju iniciatīvu konkursā pieder Āgenskalna apkaimes biedrībai. Par to, kā iet viņiem, sarunā stāsta Inese Roze. "Esmu Āgenskalna apkaimes biedrības un Rīgas apkaimju alianses valdes locekle. Darbojos arī šā gada projektu vērtēšanas komisijā," norāda Roze.
Āgenskalnieši nobalsoja par labu priekšlaukuma pārbūvei pie vēsturiskā Āgenskalna tirgus. Pašlaik tur “parkojas” auto, bet iedzīvotāji nolēma – vajag gājēju zonu ar zaļumiem, ērtām velo novietnēm, soliņiem un dzeramā ūdens krānu. Vietu, kur gribētos uzkavēties. Arī šis projekts pagaidām dabā nav redzams.
"Darbs dabā vēl nav sācies, tikko pabeigta projektēšana, darbs nodots pasūtītājam – Satiksmes departamentam. Tālāk tiks rīkots iepirkums, un, cerams, pavisam drīz projekts tiks realizēts. Ceram, ka vasaras beigās vai rudenī sāksies darbi, kaut bija paredzēts jau vasarā, kā ar visiem projektiem. Pamatā ārkārtas situācijas dēļ viss mazliet aizkavējies," saka Roze.
Arī šī projekta tāme ir maksimālie 100 tūkstoši eiro, projekta gaitā izmaksas augušas un nācies šo to samazināt, tomēr Inese Roze uzteic Satiksmes departamentu, kas par visām izmaiņām konsultējies ar iedzīvotājiem. Viņa cer, ka nākotnē tā kļūs par standarta praksi.
"Departamentiem arī šī ir jauna pieredze. Skaidrs, ka nauda tiks iztērēta jebkurā gadījumā. Tad kāpēc to neiztērēt tā, kā iedzīvotājiem ir ērti?" spriež Roze.
Apkaimju biedrību pārstāvji secina, ka pirmā gada projektu konkursa bilance nenoliedzami ir pozitīva
– iedzīvotāji beidzot paši var iesaistīties lemšanā par savas apkārtnes uzlabošanu; veidojas personīgs kontakts un attiecīgi uzlabojas saziņa ar pašvaldību. Mīnuss – projektu īstenošana iet ilgi, jārēķinās ar birokrātiju un garu saskaņošanas procesu. Turklāt iedzīvotāji bieži var nemaz nezināt šādiem projektiem svarīgas nianses – piemēram, vai noskatītā zeme neatrodas sarkanajās līnijās un kādiem mērķiem tā paredzēta? Tas vērtēšanā “iegāzis” ne vienu vien projektu, stāsta Brasas apkaimes biedrības pārstāve Māra Melnbārde.
"Projektu var realizēt tikai uz pašvaldības zemes. “Kadastrs.lv” rāda, ka tā ir pašvaldības zeme, savukārt, ja tu nepainteresējies sīkāk Rīgas domes Īpašuma departamentā, tu neuzzināsi, ka šī zeme varbūt skaitās rezervēta zemes reformai, kas nozīmē, ka pašvaldība naudu ieguldīt nedrīkst," apgalvo Melnbārde.
Pirmajā gadā pieredzētās iedzīvotāju neskaidrības ar zemes piederību un lietošanas mērķiem ir viena no mācībām, kas likusi uzlabot nolikumu šī gada konkursam, stāsta Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas vadītāja vietnieks Edijs Pelšs, kurš vada arī šī gada projektu vērtēšanas komisiju.
"Otrajā kārtā nolikumā bija iedota kontaktpersona, pie kuras var griezties, lai precizētu kādu kadastra numuru un saprastu, vai tas ir Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošs zemesgabals, juridiskas vai fiziskas personas zemesgabals, zemes rezerves fondā rezervēts vai kāda cita statusa zemesgabals. Domāju, ka vienmēr tie pirmie gadi ir tie grūtākie, bet no kļūdām mācās. Liels paldies arī apkaimju biedrībām, kas iesaistījās otrā pilotprojekta gatavošanas – man bija tas gods vadīt šo grupu. Mēs esam ieviesuši daudzus jauninājumus šajā otrajā komisijā," norāda Pelšs.
Ziemeļu izpilddirekcijas pārziņā ir divi no pērn atbalstītajiem projektiem – līdzās jau pieminētajam sporta laukumam Brasā arī pasākumu un socializēšanās vieta Jaunciemā ar nosaukumu “Jaunciema kultūras pirts”. Pelšs apliecina biedrību stāstīto, ka projektu gaita nav ātra un vienkārša. Brasas gadījumā projekts vēl jāsaskaņo būvvaldē un jāsaņem būvdarbu atļauja, bet Jaunciema projekts iestrēdzis, jo būvvalde nav atļāvusi to īstenot iecerētajā apjomā.
Iedzīvotājiem būs jādod atbilde, vai gatavi izmaiņām.
"Ja viņi tās akceptēs, mēs mēģināsim arī izstrādāt projektu un saskaņot to būvvaldē. Ja neakceptēs, tad šis projekts netiks realizēts. Bet mēs esam gatavi arī kādiem citiem labiekārtošanas elementiem šajā zemesgabalā, ja viņi vēlēsies – esam gatavi sastādīt tāmi un pieprasīt līdzekļus Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājai Ivetai Zalpēterei," pauž Pelšs.
Viņš norāda uz vēl kādu aspektu, kas, viņaprāt, nākotnē varētu uzlabot vietvaras izpratni par iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām – šo apkaimju iniciatīvu projektu vērtēšanā būtu jāpiedalās ne vien izpildvarai, bet arī lēmējvarai, proti, pašiem deputātiem.
"Deputātu klātesamība ar nevalstiskajām organizācijām projektu izvērtēšanā parādītu tās nepilnības, kādas ir, piemēram, ar zemes piederībām. Varbūt kādi deputāti pēc tam var nākt ar iniciatīvu par kādiem likuma grozījumiem. (..) Ļoti būtisks apstāklis ir tas, ka potenciālie deputāti priekšvēlēšanu laikā katrā mikrorajonā dodas tikties ar iedzīvotājiem, biedrībām, uzklausa problēmas. Man gribētos, lai šīs problēmas pēc tam arī tiek risinātas caur šo līdzdalīgo budžetēšanu. Lai viņi redz," uzskata Pelšs.
Nobeigumā pieminot citus pērn atbalstītos projektus, jāsecina, ka pilnībā īstenots joprojām nav neviens no tiem, pat autobusa pieturvietu labiekārtošana Rītabuļļos, kur arī līdz 1. jūnijam tikai izstrādāts būvprojekts un iesniegts izskatīšanai Rīgas būvvaldē. Sporta laukumam Ķengaragā pašlaik tiek plānots iepirkums, bet Dārziņos no četrām atpūtas vietām pie Daugavas šovasar varētu pagūt labiekārtot divas. Retorisks jautājums laikam, kad Rīgas domē atkal būs deputāti, – kas notiks ar pārējiem apkaimju projektiem, kuri balsojumā neuzvarēja, bet arī skaidri norāda uz iedzīvotāju vajadzībām pilsētā?
