„Lieta tiek izbeigta nevis tāpēc, ka nebūtu noticis noziegums, bet vienkārši tāpēc, ka mainās likumdošana,” sašutusi Vidzemes augstskolas absolvente. Ar Zandu Švēdi tiekos viņas tagadējā mācību vietā - Mūzikas akadēmijā. No Vidzemes Augstskolā apgūtās tūrisma jomas viņa jau kādu laiku ir prom un šajā laikā kļuvusi par daudzsološu jauno operdziedātāju. Tomēr rūgtā pieredze ar pirmās augstskolas diplomdarbu nav aizmirsta joprojām.
Pirms vairāk nekā pieciem gadiem Rēzeknes Augstskolas studente Juta Gaile lūdza Zandai atsūtīt savu teicami aizstāvēto bakalaura darbu kā informācijas avotu savam noslēguma darbam. Taču vēlāk Zanda konstatēja, ka darbs teju nokopēts, un vērsās policijā. Ekspertīzē konstatēja vairāk kā 60% un vietām pat gandrīz pilnīgu sakritību.
Tiesāšanās ilgusi divus gadus, sēdes šajā laikā regulāri pārceltas, jo kāds no dalībniekiem nav varējis ierasties. Tagad Rēzeknes tiesa beidzot pieņēmusi lēmumu, taču pretēji Zandas cerībām nolemts kriminālprocesu izbeigt.
Rēzeknes tiesa savā spriedumā atsaucas uz Krimināllikuma grozījumiem, ka kriminālatbildība par autortiesību pārkāpumiem iestājas tikai būtiska kaitējuma gadījumā. Zanda ir neizpratnē par atbildīgo institūciju attieksmi: „Tā ir prakse, ar ko es saskāros arī izmeklēšanas laikā, - gan no izmeklētājas Rēzeknē, kura teica: „Kurš tad no mums nav norakstījis?”."
Arī pretējās puses advokāte sacīja: „Kurš tad nav špikojis?”. Acīmredzot tā ir arī tiesneša attieksme, ka šis ir maznozīmīgs pārkāpums,” secina Zanda.
Tiesa gan savā lēmumā norāda, ka pārkāpums joprojām tiek atzīts par sodāmu, tikai pēc pašreizējās likumdošanas par to paredzēta vieglāka atbildība saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Zanda ar šādu iznākumu nav mierā un lēmumu pārsūdzējusi.
Par autortiesību pārkāpumu prasa kompensāciju
Par autortiesību pārkāpumu viņa prasīja piedzīt arī 15 tūkstošu latu kompensāciju, tomēr uzsver, ka viņai galvenais ir nevis nauda, bet gan taisnība. Viņa nosūtījusi arī vēstules Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajai komisijai ar lūgumu skaidrot grozījumu būtību. Atbildes pagaidām nav saņemtas. Zanda pati drīzumā dosies studēt uz ASV, bet lieta paliks neatrisināta.
„Es pat nezinu, kā šī lieta tālāk virzīsies un vai man vispār būs iespēja nonākt pie kāda risinājuma. Tas ir ārkārtīgi skumji, ka man ir jāpamet valsts un es pat nevaru panākt šo vienkāršo taisnību, ka cilvēks ir nozadzis manu darbu un es gribu, lai tiktu atzīts, ka tas ir noticis. Jo pati apsūdzētā persona to neatzīst un acīs skatoties saka, ka tā nav taisnība, kaut gan ekspertīze to ir pierādījusi un visi fakti ir kā uz delnas. Bet šo vienkāršo taisnību es šajā valstī laikam iegūt nevaru,” stāsta Zanda.
Vienojas apkarot plaģiātismu
Lai izskaustu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē, septiņas augstskolas pirms gada parakstīja protokolu par vienotas starpaugstskolu datorizētās sistēmas izveidošanu plaģiātisma apkarošanai. Plānots, ka jau šovasar sistēma pārbaudīs pirmos darbus, tomēr pagaidām līgums noslēgts vien starp četrām augstskolām - idejas autori Latvijas Universitāti (LU), Kultūras un ekonomikas augstskolu, Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu un Daugavpils Universitāti.
LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds skaidro: „Nākamais solis būs, ka citas augstskolas vienkārši pievienosies nevis nodomu protokolam, kas, protams, paliek spēkā, bet jau šim līgumam, un tālāk mēs paplašināsim dalībnieku skaitu. Tā kā izskatās, ka šogad mēs no deklarācijām pāriesim pie reālās darbības.”
Iespējamos plaģiātus jaunā sistēma pagaidām ķers tikai četru augstskolu beidzēju darbos, bet Rozenvalds cer, ka tā, tāpat kā Zandas Švēdes tiesu darbi, potenciālajiem norakstītājiem liks apdomāties divreiz, zinot, cik negatīva publicitāte var sekot šādai rīcībai.
