Ceturtdien diskusiju laikā tiek spriests arī par to, kādi konkrēti soļi būtu nepieciešami, lai atbalstītu gan dažādas nevalstiskās organizācijas, gan vienkāršos pilsoņus Austrumu partnerības programmas dalībvalstīs.
Pilsoniskās sabiedrības lomai dažādu reformu īstenošanā un politisko procesu virzīšanā Austrumu partnerības dalībvalstīs ir jāpalielinās, tādējādi dodot sabiedrībai iespēju uzraudzīt lēmumu pieņemšanas procesa godīgumu un nodrošinot caurskatāmību. Šī ir tikai viena no rekomendācijām, par kurām šo divu dienu laikā ir vienojušies Austrumu partnerības dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un aktīvisti.
Kā norāda rekomendāciju autori, plānojot turpmāko Austrumu partnerības politiku, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem būtu jāiesaistās gan nacionālajā, gan starptautiskajā politikas veidošanas procesā, jo līdz šim šādas tiesības ir bijušas tikai valdību pārstāvjiem.
Kā norāda Pilsoniskās sabiedrības konferences dalībnieki, dažādām sadarbības formām nākotnē būtu jāizplešas arī ārpus pastāvošo nevalstisko organizāciju tīkla. Uz to norādījis arī Baltkrievijas Eiropas transformācijas centra direktors Andrejs Jahorauss.
“Pēdējo piecu gadu laikā galvenie spēlētāji pārmaiņu procesa sākotnējā stadijā ir bijušas neorganizētas un spontānas kustības un pilsoniskās grupas kā, piemēram, Eiromaidans un tautas kustības Arābu pavasara laikā. Līdz pat šim brīdim mums nav piemērotu līdzekļu, lai atbalstītu šādas brīvprātīgo kustības, kas tagad ir vieni no galvenajiem pilsoniskās sabiedrības dzinējiem,” norādīja Jahorauss.
Vēl viena ļoti nozīmīga tēma, par kuru izstrādātas rekomendācijas, ir mobilitāte un vīzu režīmu liberalizācija. Konferences dalībnieki citstarp aicina Eiropas Savienību pārskatīt savu migrācijas politiku attiecībā pret atsevišķām Austrumu partnerības valstīm, savukārt pašām valstīm jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk izpildītu izvirzītos kritērijus.
Bieži vien kā lielākie ieguvēji no šāda vīzu režīma atvieglošanas tiek minēti jauniešu un studenti, turklāt ne tikai no galvaspilsētām, bet arī reģioniem. Eksperti atzīst, ka tieši pilsoniskās sabiedrības aktivitātes reģionos pašlaik ir nepietiekami attīstītas. Uz to norāda Moldovas ārpolitikas asociācijas izpilddirektors Viktors Kirila:
“Mums ir nepieciešams vairāk koncentrēties uz iekšējo sadarbības tīklu veidošanu valsts iekšienē. Ir jāpalīdz pilsoniskajiem aktīvistiem mūsu ciemos, mūsu kopienās, lai stiprinātu to zināšanas un pieredzi. Galvenais ir būt daudz aktīvākiem, lai mainītu viņu realitāti.”
Nenoliedzami, īpašs akcents tiek likts arī uz to, ka Eiropas Savienībai būtu jāsniedz dalībvalstīm skaidras nākotnes perspektīvas par tuvināšanos Eiropas Savienībai. Tas palīdzētu vairot arī valstu drošību un pretoties kopīgajiem izaicinājumiem un draudiem. Tieši tāpēc arī attiecības ar pilsonisko sabiedrību būtu jāveido ne tikai atsevišķu valstu, bet arī reģionālā līmenī. Taču, kā norāda ietekmīgās domnīcas “Carnegie Europe” pārstāvis Ričards Jangs, būtu jāizvairās no mākslīgas konkurences radīšanas starp dažādām pilsoniskajām organizācijām.
“Jaunās sociālās kustības un jau stabilās nevalstiskās organizācijas spēlē nozīmīgu lomu, taču pārlieku liela konkurence starp tām var apdraudēt demokratizācijas procesus. Tāpēc viens no galvenajiem izaicinājumiem būtu celt tiltus starp šiem diviem sektoriem. Tāpat būtu jābūt uzmanīgiem, lai visa palīdzība neaizietu tikai proeiropeiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un lai tās netiktu apvienotas ar prodemokrātiskajām organizācijām. Tā vietā, lai lielāko uzmanību pievērstu asociācijas līgumu izpildei, būtu jākoncentrējas uz daudz plurālistiskāku pilsonisko sabiedrību,” sacīja Jangs.
Sagaidāms, ka šīs rekomendācijas ceturtdien tiks nodotas Eiropas Savienības Austrumu partnerības samita līderiem, kuri tiks aicināti saglabāt Eiropas Savienības atvērtību un vienlīdz aktīvas attiecības ar visiem Austrumu partnerības partneriem, kuri to vēlas.
