Pilsoniskā alianses direktore Kristīne Zonberga Latvijas Radio norādīja, ka alianse un citas nevalstiskās organizācijas (NVO) jau gadiem ir iestājušās pret “deputātu kvotām” budžetā. NVO tās vērtē kā necaurspīdīgu procesu, kā tiek pārdalīts publiskais finansējums.
Viņa norādīja, ka Latvijā pastāv iestrādnes par publiskā finansējuma pārdali ar skaidriem kritērijiem. “Tam ir jābūt sasaistītam ar politiskajām prioritātēm, kas ir iekļautas politikas dokumentos. Un šis finansējums tiek pārdalīts atklātā konkursā,” skaidroja Zonberga.
Savukārt “deputātu kvotas” to nekādi nenodrošinot. Turklāt nav skaidrs, kāpēc noteiktas summas tiek pārdalītas konkrētām organizācijām vai iniciatīvām.
“Tas nekādā veidā neveicina uzticēšanos parlamentam par to, kā tiek pieņemti lēmumi,” skaidroja Zonberga.
Attiecībā uz 2022. gada budžetu Latvijas Pilsoniskā alianse aicināja palielināt finansējumu NVO fondam. Zonberga skaidroja, ka tieši NVO fonds ir paredzēts tāda veida iniciatīvu atbalstīšanai, kādas pašlaik saredzamas “deputātu kvotās”.
“Tikai tā starpība ir tāda – ir pieejams kopējais finansējums, ir programma un tad finansējums tiek pārdalīts atklātā konkursā. Jo vairāk palielinātu šo finansējumu, jo lielākas iespējas būtu atbalstīt dažādas organizācijas,” pastāstīja biedrības vadītāja.
Valdība pēc koalīcijas deputātu priekšlikumiem atbalstījusi papildu finansējumu atsevišķu pašvaldību infrastruktūras projektiem, nevalstiskajām organizācijām, kultūras iestādēm, arī dievnamu remontam. Lielākoties ieplānoti dažu desmitu tūkstošu eiro piešķīrumi, piemēram, Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, Latvijas Politiski represēto apvienībai, Latvijas Neredzīgo biedrībai, centram "Marta", organizācijai "Papardes zieds" un citām.
Par budžetā iekļautajiem maksājumiem pēc valdības sēdes nerunīgs bija premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Savukārt deputātu pieteikto ideju virzību aizstāvēja Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!"). Pieeja finansējuma sadalījumam atšķiroties no agrākās, turklāt sadalītais finansējums ir salīdzinoši neliels.
"Deputātu kvotas agrāk bija sekojošas: katram deputātam pateica, ka katram ir kāda summa, lai realizētu kādas ieceres. Tāda lieta vairs nav un neeksistē. Valdību veidojošās partijas sadalīja fiskālo telpu jeb pieejamo budžeta finansējumu atbilstoši savam redzējumam. Tā ir salīdzinoši pile jūrā," sacīja Bondars.
Līdzīgi intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija): “Budžeta naudu koalīcija sadala pēc saviem ieskatiem katrā no zariem. Var tas šķist subjektīvi. Vēlētāji var novērtēt, kādas prioritātes mēs izceļam. Piemēram, Tieslietu ministrija arī atsevišķas summas, dažus miljonus veltām mūsu prioritātēm. To var nosaukt par deputātu kvotu, bet var arī nosaukt par Tieslietu ministrijas prioritāti.”
Naudas sadalīšanu atsevišķiem deputātu pieteiktiem pasākumiem revīzijā iepriekš kritizējusi Valsts kontrole. Faktiski pēdējā brīdī iesniegtie priekšlikumi liek uzdot jautājumus par šādas prakses caurskatāmību, norāda Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta vadītāja Ilze Bādere.
"Tai ierastai kārtībai vajadzētu būt tādai, ka mēs [laikus] pamanām visas vajadzības. Nevarētu būt tā, ka vienīgi šie deputāti zina par šīm konkrētām svarīgām vajadzībām, kas nekā citādi valsts budžeta plānošanas procesā neparādījās. Ir jāsaprot, ka budžets vienmēr būs kompromiss starp vajadzībām un ierobežotiem resursiem. Te ir atkal jautājums par prioritātēm. Kādā veidā mēs saprotam, ka visi šie piešķīrumi budžetā ir tiešām paši svarīgākie un paši prioritārākie?" norādīja Bādere.
Valdības atbalstītie koalīcijas partneru priekšlikumi vēl jāvērtē Saeimā. Budžeta un finanšu komisijā tas paredzēts nākamnedēļ, savukārt Saeimas plenārsēdēs budžeta projekta apspriešana sāksies 15. novembrī.
KONTEKSTS:
Jautājums par deputātu kvotām skaļu rezonansi raisīja pirms pieciem gadiem. Tolaik Māra Kučinska valdības laikā deputātu nolūkotiem mērķiem 2017. gada budžetā iestrādāja ieceres par 28 miljoniem eiro.
Šajā gadā deputātu priekšlikumu vidū uz budžeta projekta galīgo lasījumu bija līdzekļu pieprasījumi projektiem par apmēram 3 miljoniem eiro. Valdība atbalstīja 40 ieceres ap 2 miljonu eiro apjomā. Nav atbalstīts neviens opozīcijas deputātu priekšlikums.
