Vēl joprojām spēkā esošā Pilsonības likuma redakcija nosaka: „Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība." Latvijas vēstniecības Īrijā mājaslapā gan norādīts, ka Īrijas pilsonība nav šķērslis bērna reģistrācijai par Latvijas pilsoni. Tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iepriekš atzina - bērniem pieaugot, problēmas radīsies. To apzinās arī šo bērnu vecāki, stāsta laikraksta „Īrijas Vēstis" galvenā redaktore Sandra Bondarevska.
Nākotnē Īrijas latviešiem par to vairs nebūs jāraizējas. Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonību saglabā arī pilsonis, kurš ieguvis citas Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts pilsonību. Tas pats attieksies arī uz tautiešiem Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā. Gandarījumu par to pauž Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēdis Pēteris Strazds.
Pavisam cits noskaņojums valda latviešu kopienā Krievijā - šī un vairums citu bijušo Padomju Savienības valstu nav iekļautas „dubultpilsonības klubā". Turpina Krievijas latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova.
Lai likums 1.oktobrī stātos spēkā, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam tas ir jāizsludina. Opozīcijā esošais „Saskaņas centrs" jau pieļāvis iespēju, ka prezidentam lūgs to nedarīt. Frakcijas ieskatā, grozījumi "šķirojot" pasaules valstis un Latvijas pilsoņus, kā arī atsakās no politiskās nācijas principa, likumā nodefinējot valstsnāciju - latviešus.
