Kaimiņu darījumi, kas sadārdzinājuši kadastrālās vērtības Rīgā un Pierīgā, būtiski pacēluši arī nekustamā īpašuma nodokli. Iedzīvotāji, kas ilgstoši dzīvojuši šajās teritorijās, pamazām pamet apkaimi. Process notiek it kā nemanāmi.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes pētniece Sarmīte Barvika saka – par šiem jautājumiem Latvijā līdz šim ir maz runāts. Pasaulē iedzīvotāju izstumšanas temats ir populārs.
Panīkušu pilsētas apkaimju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem un vietējo iedzīvotāju izstumšana ir tendences, kas visvairāk apdraud urbāno vidi, atzīst Barvika.
Rīgas domes attīstības departamentā norāda – pilsētai jādomā par visiem iedzīvotāju slāņiem. Lai nodrošinātu visus pakalpojumus, ir jāiekasē nodokļi.
“Mēs nevaram kā pilsētplānotāji runāt par emocijām. Mums ir jārunā par visu pilsētu kopumā,” saka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze.
Krūze norāda – pilsētai jāļauj ienākt investoriem, maksāt nodokļus, radīt darbavietas. Viņš netieši atzīst, ka senāko iedzīvotāju tiesības uz nodokļu atlaidēm investoru iekārotajās teritorijās nevar būt prioritāras.
“Iespējams, ko var darīt pašvaldība, ko var darīt pilsēta, ir jānodrošina pieejams mājoklis tiem iedzīvotājiem, kuri vairs nevar atļauties šo pastāvēšanu. No vienas puses, it kā ir saprotamas viņu intereses, no otras puses, mēs nevaram aizmirst par to sociālo lielo slāni, kurš mums ir pašvaldībai jāuztur, un pašvaldība var rēķināties tikai ar nodokļiem,” norāda Krūze.
“Katrs individuāls gadījums ir jāskata, ja mēs gribam saglabāt sabiedrību,” uzsver Barvika.
“Mēs esam demogrāfiskas bedres priekšā, tas gan ir taisnība, būtu jācīnās par cilvēkiem, lai cilvēki paliktu šeit un gribētu dzīvot,” saka Barvika.
Viņa norāda arī uz citām pasaules tendencēm pilsētplānošanā – to rūpīgi plānot, neizplesties, jo neprasmīgas plānošanas dēļ palielinās pašvaldību izdevumi infrastruktūras izveidē un uzturēšanā.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka apbūves teritorijās primāri ir jābūt infrastruktūrai un tikai tad jādomā par apbūvi. To nosaka likums. Taču daudzas pašvaldības to ilgstoši ir ignorējušas.
“Tas, ka infrastruktūra maksā naudu un ieguldījumi infrastruktūrā ir visdārgākā lieta visā šajā procesā, tas tika diezgan ilgi ignorēts, un mēs tos rezultātus tagad redzam, kāda tā infrastruktūra izskatās,” atzīst ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne.
“Pierīgā un privātpersonām ir arī ļoti lielas problēmas ar tās apsaimniekošanu. Skaidrs, ka tā nav normāla situācija un par to vajadzēja domāt, kad šīs apbūves teritorijas ļāva attīstīt,” uzsver Urtāne.
Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse norāda – Latvijas iedzīvotāji pārsvarā dzīvo novecojušos mājokļos. Turklāt Baltijas valstīs dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju joprojām ir trīsreiz mazāka nekā vidēji Eiropā.
Lielākā daļa jauno mājokļu, kas pašlaik tiek būvēta, taps galvaspilsētā, taču to jauno mājokļu būs krietni mazāk nekā kaimiņvalstīs.
“Dati liecina, ka Lietuvā ir plānots nodot ekspluatācijā 11 000 jaunu mājokļu un dzīvokļu, Igaunijā aptuveni 5000 jaunu mājokļu un dzīvokļu, un Latvijā tikai 1800 jaunu mājokļu un dzīvokļu,” norāda Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētāja Mārtiņš Vanags.
Arī attīstītāji norāda – neprognozējamais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs attīstību kavē.
