Ekonomikas ministrija (EM), kas atbild par mājokļu politiku valstī, šonedēļ jau prezentēja informatīvo ziņojumu Ministru Kabineta komitejā par risinājumiem mājokļu pieejamības nodrošināšanai bēgļiem. Komiteja lēma, ka šim pilotprojektam jāpiešķir 5000 eiro, un gala lēmums vēl gaidāms valdībā. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība bažījas, vai pašvaldības piekritīs projektam, kas ilgs vien līdz gada beigām, nezinot, kas būs tālāk:
Pilotprojekts, kurā par valsts naudu segs mājokļa īres izdevumus divām bēgļu ģimenēm, ilgs līdz šī gada beigām. Ģimenes jau ir apzinātas. Pilotprojektu īsteno Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, un vēl pagājušajā nedēļā fonda pārstāvji viesojās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki”.
„Pārsteigums bija, ka ģimenēm bija stāstīts, ka, ierodoties Latvijā, tām būs dzīvesvieta,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Aija Bauere.
„Dzīvesvieta tām ir „Muceniekos”, bet tā ir pagaidu dzīvesvieta, un tur viņi nevar deklarēties un līdz ar to arī strādāt. Runājot ar ģimenes galvām, mums bija jautājums: „Cik no jums grib palikt Latvijā?” Tur bija cilvēki no vairāk nekā 10 sīriešu ģimenēm, kuri ir ļoti enerģiski un strādāt griboši. No viņiem visiem pacēlās vien divas rokas,” saka Bauere.
Šīs abas sīriešu ģimenes, kas vēlētos piedalīties pilotprojektā, Latvijā ieradās Eiropas Savienības pārvietošanas programmā. Abas ir kuplas – viena septiņu, otra astoņu cilvēku ģimene, abās ir bērni dažādā vecumā.
Bauere arī norāda – nav jau uzdevuma patvēruma meklētājus vienkārši kaut kur izvietot un apmaksāt kādu laiku īri. Pašvaldībā ir jābūt iespējai uzņemt savā skolā bērnus, kuriem nebūs vēl latviešu valodas prasmju un kuriem var būt ir citāds izglītības līmenis, ir jābūt arī bērnudārzam un, kas ļoti būtiski – jābūt darbavietai vecākiem.
„Kā vienā ģimenē, ar kuru mēs runājām: cilvēks ir kvalificēts pavārs, tad jāskatās, lai tajā vietā, tajā pašvaldībā arī būtu vakance. Nav jēgas viņu novietot vienā vietā, uz darbu viņš brauks citā vietā. Pamēģināt viņu nostādīt uz kājām, savest ar sociālo dienestu, savest ar darba devēju, samaksāt dzīvokļa īpašniekam, lai viņš var ko sākt darīt,” pauž Bauere.
Ir pašvaldības, kuras pilotprojektā ir ieinteresētas, taču, pirms nav galīgā lēmuma valdībā, Sabiedrības integrācijas fonds nevēlas atklāt, kuras. Gatavojot pilotprojektu, arī atklājās, ka pašvaldībās trūkst savu dzīvokļu fondu. Savukārt, ka ir pieejami trīsistabu dzīvokļi lielai ģimenei, tad, izrādās – nav darbavietu. Latvijas Pašvaldību savienībai savukārt ir vēl citas raizes.
„Mēs uzrunājām sešas pašvaldības. Neteikšu, kuras, jo pašvaldības visas kā viena prasa garantijas: „Nu, labi – iedosiet to pabalstu uz gadu. Taču, kas tālāk! Vai tālāk sociālajā daļā, dzīvokļu daļā, jādalās ar pārējiem?” Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norāda – sākotnēji projekts, kā bija runāts ar premjeru, bija domāts uz gadu, tagad ir sanācis, ka tas ilgs vien līdz šā gada beigām – tātad vien kādus četrus piecus mēnešus.
Vai pašvaldības tagad tam piekritīs? Salmiņš nevar atbildēt. „Katrā ziņā tas nav nopietni. Šajā laikā nevaram noskaidrot visas šīs problēmas un piedāvāt pašvaldībām šāda pilotprojekta iespējamību. Mēs, protams, to darīsim, bet kā biedrība nevaram piespiest pašvaldības iet iekšā pilotprojektā uz nevienādiem nosacījumiem. Problēma ir pašā saknē, rīcības plāns neparedzēja pašvaldību līdzdalību dzīvokļu jautājumu risināšanā,” norāda Salmiņš.
Arī Bauere norāda, ka diemžēl naudu plāno projektam piešķirt vien līdz gada beigām. Tuvākie soļi – tiklīdz pilotprojekts gūs atbalstu Ministru kabinetā, kas varētu notikt tuvākajās nedēļās, Sabiedrības integrācijas fonds veiks cenu aptauju dzīvokļu īpašniekiem.
Jau ziņots, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmas ietvaros uzņēmusi 318 personas. Kopumā Latvija ES pārvietošanas programmas ietvaros piekritusi brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros. Līdz šim gan daudzi Latvijas uzņemtie patvēruma meklētāji pēc kāda laika valsti ir atstājuši, jo nav spējuši atrast dzīvesvietu ārpus patvēruma meklētāju centra.
