Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, 2018. gadā bija zemākais doktora grāda ieguvēju skaits uz 10 000 iedzīvotājiem, liecina pēdējie apkopotie dati. Jaunāku salīdzinošu rādītāju nav, bet tas nenozīmē, ka būtu noticis būtisks izrāviens. Ja tā turpināsies, ir riski, ka esošie pētnieki un zinātnieki novecos, tikmēr gados jaunā paaudze akadēmisko karjeru neizvēlēsies. Tāpēc top modernāks doktorantūras modelis, tostarp nodrošināšot konkurētspējīgus ienākumus.
"Jaunais modelis ilgtermiņā sagatavos prognozējamu skaitu jauno doktoru, nodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus ar atbilstošas kapacitātes pētniecības un inovācijas spējām Latvijas augstākajai izglītībai, zinātnei un uzņēmējdarbībai," stāstīja IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa.
Tāpat modelis paredz, ka studentam noteikts laiks jānostrādā augstskolā, jāvelta laiks arī pētnieciskajam vai studiju darbam. Turklāt paredzēts šo darbu padarīt stabilāku.
Esošajā sistēmā liela daļa akadēmisko amatu ir vēlēti amati, kā arī daudzus darbiniekus pieņem uz noteiktu laiku. To plāno sakārtot.
"Pieaugot nodarbinātības stabilitātei, sakārtojot šo slodžu sistēmu, vajadzētu pieaugt to cilvēku īpatsvaram, kuri institūcijās strādā pilnu slodzi, un attiecībā uz viesdocētājiem, tad, protams, nodarbinātības nosacījumiem ir jābūt salāgojamiem un arī motivējošiem," skaidroja IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Dace Jansone.
Lai tas notiktu un reformu veiksmīgi varētu pabeigt ieviest 2026. gada nogalē, tiek plānots arī papildu finansējums šo mērķu sasniegšanai.
