Inčukalna sērskābā gudrona dīķi bija viena no piesārņotākajām vietām Latvijā. Tie atradās Inčukalna pagasta teritorijā 30–35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros, kurus dēvē par Dienvidu un Ziemeļu dīķiem. Ziemeļu gudrona dīķis atradās tikai dažu kilometru attālumā no Gaujas. 20. gadsimta 50.–80.gados medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanā radušos sērskābā gudrona atkritumus no bijušās Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas izveda un izgāza smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.
Gudrona dīķu sanācija bija plānota jau pirms vairākiem gadiem, bet to neizdevās veiksmīgi īstenot. 2018. gada jūnijā SIA "Schwenk Latvija" un sanācijas darbu veicēju "Inčukalns eko" sadarbības rezultātā tika sagatavota atbilstoša formula gudrona pārstrādei kurināmajā. Gudrons tika neitralizēts, kā optimālākais neitralizācijas reaģents tika noteikts apvedkanāla putekļi (kaļkis), kas gudrona konsistences uzlabošanai sajaukti ar irdināmajiem materiāliem (ēveļskaida, sausa zāģskaida, skaidu putekļi, smalki drupināta šķelda), tādējādi sagatavojot sekundāro kurināmo.
Gudrons apvienojumā ar palīgmateriāliem veido sekundāru kurināmo, veicot tā sadedzināšanu, radīts cementa ražošanas starpprodukts – klinkers. Attiecīgi attīrot vēsturisko piesārņojumu, sērskābais gudrons tika pārstrādāts kurināmajā un sadedzināts. Gudrona un no tā radītā sekundārā kurināmā sadedzināšanai tika izmantota krāsns, kas nodrošina pilnībā slēgtu sadegšanas procesu sevišķi augstā temperatūrā (1500°C), līdz ar to netika radīti jauni atkritumi vai notekūdeņi, norādīja Vides dienests.
Gudrona dīķu sanācija izmaksāja vairāk nekā 29,7 miljonus eiro, no kuriem 85% bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet pārējie – valsts budžeta līdzekļi. Sanācijas otrajā posmā atjaunota zemes platība 5 hektāri, bet kopējā zemes platība, kas atgriezta saimnieciskajā apritē, ir aptuveni 8,4 hektāri.
30 gadus pēc projekta pabeigšanas Valsts vides dienests turpinās vides kvalitātes monitoringu.