Pildegovičs Kanādā uzsver NATO nozīmi Baltijā; spēku samēru ar Krieviju salīdzina ar ķirsi un arbūzu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs vizītes laikā Kanādā uzsvēris, cik svarīga būtu Kanādas līdzdalība NATO spēku izvietošanā Baltijas valstīs, jo tas pierādītu NATO vienotību un atturētu Krieviju no agresijas, lai gan šie spēki reāli nespētu pretoties, ja Krievija uzbruktu.

Latvijas un Kanādas diplomāti apsprieduši NATO klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā un Baltijas valstīs Krievijas agresijas atturēšanai, ziņo Kanādas masu mediji.  

Pildegovičs sarunā ar laikrakstu “Ottawa Citizen” izvairījās apstiprināt iepriekš izskanējušās versijas, ka Kanāda jau piekritusi piedalīties NATO bataljona formēšanā Latvijā, taču uzsvēris, cik svarīga ir Kanādas līdzdalība NATO spēkos Eiropā un salīdzināja situāciju ar Rietumberlīni Aukstā kara laikā.

Viņš skaidrojis, ka runa ir par pārliecinošu atturēšanas faktoru, kas spēj novērst konfliktu. Pagātnē Rietumberlīnē bija izvietoti daži amerikāņu, britu un franču karavīru bataljoni, un, protams, Krievijas tanku divīzijas tos noslaucītu, taču tā nenotika.

Pildegovičs arī norādījis, ka ir svarīgi, lai NATO sabiedrotie Varšavas samitā jūlija sākumā demonstrētu vienotu fronti, un Kanādas dalība starptautiskajos spēkos Austrumeiropā un Baltijā “nosūtītu ļoti spēcīgu signālu”.  

Svarīgi, lai signāls būtu ne tikai par ASV vai ziemeļvalstu gatavību piedalīties NATO spēku palielināšanas plānā, bet arī par to, ka plāns ir kopīgs visām NATO dalībvalstīm, un to var darīt arī ar NATO dibinātāju, tādu valstu kā Kanāda līdzdalību, skaidrojis Pildegovičs.  

Pretējā gadījumā vienotības trūkums varētu būt uztverts kā vājums un “aicinājums [Putinam] mest izaicinājumu” aliansei.  Viņš arī norādīja, ka Krievija jau nodemonstrējusi savu gatavību pielietot spēku.

 “Mēs redzējām, kā Krievija ignorē Gruzijas teritorijas vienotību, mēs redzējām Krimas aneksiju. Un tas var kļūt par domino. Ja šo procesu neapturēt un nepagriezt atpakaļ, neviens nezina, kura valsts var kļūt par nākamo upuri,” laikrakstam sacījis Pildegovičs.   

Viņš Kremļa toni raksturojis kā “šovinistisku un ultranacionālistisku”, piebilstot, ka Latvija un citas pierobežas valsts nav spējīgas panākt Krieviju militāro izdevumu pozīcijās, lai gan palielina ieguldījumu drošībā.    

Pildegovičs arī atgādināja, ka Krievija tikmēr demonstrē savu aktivitāti -  pie robežām regulāri parādās  zemūdenes, militārās lidmašīnas un helikopteri.  

Pildegovičs arī norādījis, ka, visticamāk, NATO kontingents Baltijā nebūs apbruņots ar modernākajiem augstāko tehnoloģiju ieročiem, taču tas būs politiskais ierocis, kura uzdevums būs likt Krievijai aizdomāties divreiz vai pat trīsreiz, pirms uzbrukt, jo šie NATO spēki neradīs Krievijai reālus draudus. Viņš spēku samēru salīdzināja ar  “ķirsi un arbūzu”.

“Ottawa Сitizen” vēsta, ka Otava pagaidām paziņojusi, ka aktīvi pēta iespējas piedalīties NATO spēku pastiprināšanā Austrumeiropā un Baltijā. 

Iepriekš vēstīts, ka Krievija jau solīja neatstāt bez atbildes NATO rīcību, plānojot Baltijas valstīs un Polijā kaujas grupu izveidi.

Šonedēļ tika paziņots, ka NATO dalībvalstis vienojušās par četru starptautisko rotācijas bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Kopumā tajos varētu būt aptuveni trīs tūkstoši karavīru.

Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka lēmums dod „skaidru signālu, ka NATO ir gatava aizstāvēt jebkuru dalībvalsti”.

Galīgais lēmums par to NATO vēl ir jāpieņem šovasar plānotajā samitā Varšavā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti