Bērni te dzīvo istabiņās pa vienam vai vairākiem cilvēkiem, katrs no istabu blokiem aprīkots ar labierīcībām un virtuvi. Tas ļauj bērniem pašiem gatavot ēst un rūpēties par kārtību, kas noteikti noderēs, uzsākot pieaugušo dzīvi.
Pēcpusdienā, kad Latvijas Radio ierodas jaunajā ģimenes mājā "Pīlādzis", daļa bērnu tikko kā atgriezušies no skolām. Viņus sagaida centra vadītājs Žanis Aleksandrovičs.
Viņš Latvijas Radio norādīja: "Šobrīd "Pīlādzī" dzīvo 20 bērni vecumā no 8 līdz 17 gadiem. Visi mācās skolās vai tehnikumā. No rīta 7.30 pirmais reiss, kad vedam bērnus uz skolu, tad ap diviem trijiem dienā visi jau atgriežas atpakaļ. Ir daži skolēni, kas šobrīd mācās attālināti, kuru klases ir karantīnā. Tad nodrošinām viņiem te uz vietas šo iespēju mācīties. Tālāk jau plāno paši savu laiku, viņi šodien gatavos launagu, plānots arī aizbraukt uz veikalu un iepirkties. Tad mājas darbu pildīšana."
Visi šie bērni ir pārcēlušies uz "Pīlādzi" no Sociālo pakalpojumu centra bērniem un jauniešiem "Priedīte". Atšķirībā no dzīves tur, te kā lielā ģimenē tiešām pašiem jārūpējas par tīrību istabiņās un ēdiena gatavošanu. Protams, centra darbinieku uzraudzībā un ar viņu atbalstu.
Pagaidām bērni un arī paši audzinātāji ar jauno dzīvesvietu ģimenes māju tikai aprod, skaidroja Aleksandrovičs.
"Mēģinām nodrošināt maksimāli ģimeniskai videi pietuvinātus apstākļus, lai tiešām justos kā viena ģimene. 3. janvārī visi kopā atbraucām uz šejieni, un tagad mums tāds pārejas un adaptācijas periods. Mēģinām pierast viens pie otra, ir arī jaunas audzinātājas," viņš atklāja.
Savukārt audzinātāja Anna norādīja: "Mans kā audzinātājas uzdevums ir sagatavot bērnus dzīvei. Kādreiz aizvietot mammu, sniegt padomu, kļūt par draugu, palīdzēt sagatavot mājas darbus un ēdienu."
No vienas puses, tā ir pagaidu māja bērniem, kuriem radušās problēmas savās bioloģiskajās ģimenēs, kuriem nepieciešama dzīvesvieta un iespējas mācīties, apgūt svarīgākās dzīves prasmes.
Te kā jebkurā ģimenē ir savs ikdienas ritms.
"Mums ir sava dienas kārtība – rīta mošanās, tad gatavojam brokastis. Katrs, ko pats izvēlas. Kāds cep olas, kāds sausās brokastis ar pienu vai uzvāra cīsiņus. Tad brauc uz skolu, tur viņiem arī nodrošinātas bezmaksas pusdienas. Viņi arī paši brauc uz veikalu, viņiem ir savs budžets, paši iepērk produktus un drēbes. Tas, lai viņi būtu gatavi pieaugušo dzīvei, būt patstāvīgiem," skaidroja Aleksandrovičs.
No otras puses, arī dzīvojot šajā mājā, ir jāpalīdz saglabāt bērniem saikne ar savām ģimenēm.
15 gadus vecais Antons atklāja: "Mana mamma bija pavāre, ēdnīcas vadītāja, un arī mani mācīja un tagad māca gatavot. Es arī mācīšos par pavāru." Puisis mācās 9. klasē un saprot, kāpēc nonācis te. Tajā pašā laikā ir ciešā kontaktā ar savu mammu.
Viņš atklāja: "2017. gadā nomira mans tētis, un visa dzīve sagriezās otrādi. Es tad arī nonācu sociālajā centrā. Mamma sāka lietot alkoholu, sākās problēmas mājās, pietrūka naudas. Tagad viss ir sakārtojies."
"Antons mācās 6. vidusskolā, un mamma dzīvo piecu minūšu attālumā no skolas. Viņš arī regulāri iet pie savas mammas, uz brīvdienām paliek un tad mums stāsta, ko mamma viņam mājās gatavo," papildināja Aleksandrovičs.
Tajā pašā laikā ir svarīgi bērniem šajā periodā arī rast jaunus audžuvecākus vai apvienoties ar savām ģimenēm.
"Veicināsim, lai bērni tomēr ģimenē dzīvo, bet šeit arī tiem, kuriem nepaveicās, nodrošināsim visus apstākļus un lielu ģimeni, jo nav zināms, cik ilgu laiku te viņiem būs jāpaliek," skaidroja centra vadītājs.
Ģimenes mājā "Pīlādzis", kas ir viens no Latvijā īstenotājiem deinstitucionalizācijas projektiem, bērni var uzturēties vecumā līdz 18 gadiem ar iespēju pabeigt uzsāktās skolas gaitas. Pēc tam sākas patstāvīga pieauguša cilvēka dzīve.