Dienas ziņas

B.Obama Tallinā tiekas ar Baltijas valstu prezidentiem

Dienas ziņas

Olainē atklāj jauno polimēru pārstrādes rūpnīcu

Pie Krievijas vēstniecības atkal pikets

Pikets pret Krievijas agresiju Ukrainā pulcē vairāk nekā simts dalībnieku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pikets pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kuru organizē Baltijas-Melnās jūras alianse un Ukraiņu kongress Latvijā, pie Krievijas vēstniecības pulcējis vairāk nekā simts cilvēku.

Piketā piedalījās gan rīkotāju organizāciju pārstāvji, gan Latvijā dzīvojošie ukraiņu un Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, daudzi jaunieši, no notikuma vietas ziņoja LTV korespondente Anete Bērtule.

Piketa vienojošā doma bija  - ja kaut kas tāds notiktu ar mums, mēs arī negribētu būt vieni.

Atšķirībā no iepriekšējiem piketiem pie Krievijas vēstniecības saistībā ar notikumiem Ukrainā, šoreiz vēstniecības logos nebija nolaistas žalūzijas, uz īsu brīdi  uz ielas iznākuši vēstniecības pārstāvji, noraudzījušies piketā un devušies atpakaļ.

Piketētāji turēja rokās Ukrainas karogus, plakātus krievu, ukraiņu un angļu valodā, kas vēsta par Ukrainas neatkarību. Daudzi cilvēki bija ģērbušies Ukrainas karoga krāsās.

Piketu ievadīja Ukrainas un Latvijas himnu dziedāšana, piektā laikā cilvēki skandējuši „Rokas nost no Ukrainas!”, „Putins – fašists!”, „Krievi – okupanti” un citus saukļus.

„Grūti teikt, kādas ir ekspektācijas, bet mēs ceram, ka tās šausmas Ukrainā beigsies. Ir jāaptur Maskava ar visiem iespējamiem spēkiem. Ar agresijas noņemšanu ir par maz, es pat nesaprotu, kā lai tiem Ukrainā dzīvojošajiem Putina atbalstītājiem paskaidro, ka viņš nav Dievs, jo kādu dienu viņi paši par savu rīcību atbildēs,” Latvijas Radio atzina piketētāja. 

„Sievai radinieki dzīvo Ukrainā. Sumos. Tas ir blakus aptuveni tai vietai, blakus Harkovai. Un tur ir 40 000 karavīru jau pie robežas. [..] Nav ticības tam, ka krievu armija nav blakus,” LTV atzina piketa dalībnieks Jānis.

„Mēs esam pret šo militāro iebrukumu, mēs negribam, ka mirst mūsu radinieki, tuvi draugi, un šodien gribam pateikt, ka patiesībā Putins pats ir fašists. [..] Visai pasaulei būtu jāapvienojas cīņā pret fašismu, kas ir dzīvs 21. gadsimtā. Tas ir neticami, cilvēki iet bojā ne par ko,” sacīja Latvijas Ukraiņu kongresa valdes priekšsēdētājs Mikola Pavļuks

„Vienaldzīgiem palikt būtu pats pēdējais, kas ir iespējams, mēs jau arī negribētu palikt vieni paši,” norādīja piketa dalībniece Meldra.

„Absolūti neinteliģenti būtu šodien te nepulcēties. [..] Protams, ka protesta akcijas kaut ko maina, ja tās nemaina uzreiz taustāmi politikā, tad cilvēku galvās,” savukārt skaidroja rakstniece, piketa dalībniece Inese Zandere.

Pikets gan noritējis mierīgi, bez sabiedriskās kārtības pārkāpumiem un incidentiem, lai gan bija manīti arī daži pretēja viedokļa paudēji.

Pēc tam piketētāji devušies uz Lielbritānijas vēstniecību, lai atgādinātu par 1994.gadā parakstīto memorandu, saskaņā ar kuru Ukrainā atteikusies no kodolieročiem, bet ASV, Lielbritānija un Krievija solīja garantēt Ukrainas neatkarību un suverenitāti.   

„Šobrīd Krievija ieved Ukrainā karaspēku un bruņu tehniku. Tā ir militāra invāzija. Tās vairs nav negodīgas cīņas separātistu aizsegā, bet gan reāls un tiešs militārs uzbrukums suverēnai valstij. Krievija ir sākusi karu Eiropā,” pirms piketa paziņojumā medijiem norādīja tā rīkotāji.

Pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti