Atnākušie rīdzinieki sūdzējās, ka nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā ik gadu būtiski pieaug. Piemēram, Elitai, kura ir ģimenes vienīgā apgādniece, nodoklis pārsniedz tūkstoti gadā.
“Es šo īpašuma nodokli nevaru samaksāt. Es katru gadu to gaidu kā šausmas, kā murgu.
Visa mana dzīvošana ir izdzīvošana, lai es varētu samaksāt nodokli un man būtu mājas, kur dzīvot,” sašutusi ir Elita.
“Es viņu esmu paredzējusi saviem bērniem, bet tagad iznāk, ka esmu uzlikusi viņiem mūža slogu, jo viņi mūža slogu maksās gandrīz 2000 eiro gadā. Tā ir ļoti liela summa šobrīd, un es ar to nerēķinājos, kad es šo nekustamo īpašumu iegādājos Rīgā,” piebilst rīdziniece Ināra Plankova.
Rīgas domes deputāti sēdē nolēma nedaudz paplašināt personu loku, kam pienākas nodokļa atlaides Rīgas teritorijā. Vienlaikus tika noraidīti pilnīgi visi opozīcijas priekšlikumi, piemēram, noteikt atvieglojumus īpašumiem, kas pieder dzimtai vairāk nekā trijās paaudzēs.
Jau ziņots, ka arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) piedāvājis atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) īpašumus ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču koalīcijā šo ieceri nesteidzas atbalstīt.
Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).
Valsts un pašvaldību pārstāvji vaino viens otru par to, kurš vainīgs pie straujā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, kura dēļ daudzviet iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt. Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums skāris Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bet to prakse nodokļa atlaides piemērošanā ir visai atšķirīga.
