Administratīvi teritoriālā reforma pārzīmējusi Latvijas karti. Novadi un iedzīvotāju skaits, par kuriem jārūpējas vietvarai, daudzviet kļūs ievērojami lielāks un tālākie punkti no jaunajiem novadu centriem atradīsies vēl tālāk. Tas liek domāt par to, vai jaunā kārtība neietekmēs arī veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem jaunajos novados un vai veselības aprūpē plānotās reformas iet roku rokā ar novadu pārzīmēšanu?
Labs piemērs, caur kuru skatīt administratīvi teritoriālo reformu saistībā ar veselības aprūpes pieejamību, ir topošais paplašinātais Tukuma novads. Proti, pēc reformas tam tiks pievienoti Kandavas, Engures un Jaunpils novads. Jau pašlaik tajos ir ģimenes ārstu novecošanas un pieejamības problēmas. Turklāt kopējais Tukuma novads būs gana liels un ar attālām lauku teritorijām – tas rada iedzīvotāju bažas par to, vai veselības aprūpe pēc 1. jūlija nekļūs vēl nepieejamāka.
"Es domāju, ka satraukumam nav pilnīgi nekāda pamata. Veselības aprūpe ir viens no pamatpakalpojumiem, kas iedzīvotājiem ir jānodrošina. Par to arī jaunajai pašvaldības domei būs jārūpējas. Gādāšu, lai šie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu nodrošināti vismaz tādā pašā līmenī kā šobrīd un pat vēl vairāk," sola Normunds Rečs.
Normunds Rečs no Nacionālās apvienības Tukuma domi vada jau šobrīd un cer to darīt arī pēc gaidāmajām vēlēšanām. Viņš uzskata, ka
novadu apvienošana vēl vairāk aktualizē ģimenes ārstu piesaistīšanas nepieciešamību. Tāpat reforma prasa kā minimums saglabāt Tukuma slimnīcā pieejamo pakalpojumu klāstu, labākajā gadījumā to vēl paplašinot.
Liela nozīme ir arī jauno speciālistu atbalstam, mudinot tos strādāt Tukuma novadā.
"Pagājušajā gadā ir pieņemti saistošie noteikumi par stipendijām rezidentiem un jaunajiem veselības aprūpes speciālistiem. Piedāvājam arī jaunajiem medicīnas speciālistiem dzīvojamo telpu. Šobrīd notiek un turpināsies ieguldījumi Tukuma slimnīcas telpās un aprīkojumā," skaidro Rečs.
Neesot gan pamata domāt, ka visi pakalpojumi tiks koncentrēti Tukumā. Esošie pakalpojumi citas novada teritorijas nepametīšot. Šie solījumi gan nemierina tos iedzīvotājus, kuri dzīvo Tukumam nākotnē pievienojamajos novados. Bažas, ka visa attīstība koncentrēsies Tukumā un jau šobrīd švakā ārstu pieejamība nerada ticību, ka lielāks novads nozīmēs lielāku spēku it visā – arī veselības aprūpē.
Engures novada Smārdē sastaptie iedzīvotāji gan ir visapmierinātākie – tepat blakus vilciens, esot atsaucīga un pieejama ģimenes ārste, bet gadījumos, ja vajag ko nopietnāku, bieži izvēle krīt nevis uz Tukuma slimnīcu, bet kādu no Rīgas slimnīcām.
Lūk, dažu Smārdes iedzīvotāju teiktais:
- Es domāju, ka mūsu gadījumā varētu būt, kā līdz šim. Ja mums saglabājas ģimenes ārsta prakse, tad mums maz kas mainās. Nu personīgi es izmantoju ģimenes ārstu un, ja kas nopietnāks, tad Rīgā visu daru.
- Bet Tukuma slimnīca? Tā nekad nav opcija?
Gandrīz nē, gandrīz nē. Atsevišķi izņēmuma gadījumi bijuši, bet pamatā jau Rīgā. Bet ģimenes ārsts ļoti ērti, ka šeit ir. No mana viedokļa, šī reforma nebija vajadzīga, un es absolūti nedomāju, ka mēs kā Engures novads kaut ko iegūsim, pievienojoties Tukumam. Atliek cerēt, ka sliktāk nebūs.
- Mums ir pašiem savs ģimenes ārsts un sava kārtība – aptiekas, filiāle.
- Jūs varētu teikt, ka veselības aprūpes ziņā nekas nemainīsies?
- Tādā ziņā ne. Bet mīļāk bija mazā novadā, jo Tukumā ir bardaks.
- Tā kā nomale paliksiet?
- Noteikti! Visi būs nomales.
Jaunpils novada Jaunpilī jau tagad vienīgā veselības aprūpe ir ģimenes ārsts un arī tas ir reti. Iedzīvotāji no jaunās domes vēlētos biežāku veselības aprūpes pieejamību klātienē, arī kādu ārstu – speciālistu izbraukumus uz reģioniem. Bez tam ceļš uz Tukumu esot slikts un nokļūšana ļoti neērta.
Tikmēr Kandavas novada Vāne būs viens no attālākajiem paplašinātā Tukuma novada punktiem. Vānē iedzīvotāji nekādu saikni ar Tukumu nejūt un biežāk sakārtot veselību brauc uz Kuldīgu. Bet, ja reiz Tukums būs centrs, tad ar steigu esot jādomā par sabiedriskā transporta plašāku pieejamību, lai tur nokļūtu.
Lūk vānenieku teiktais:
- Ģimenes ārsts ir ļoti labs. Zobārsta mums nav. Jābrauc uz Kandavu vai Tukumu, vai Kuldīgu. Ja nav mašīnas, tad ir kā ir. Labi, ka man ir mašīna. Bet ir vecāki cilvēki… Es arī pati palīdzu, kad tantuks nevar nekur aiziet, tad es viņai vedu zāles un tādas lietas. Traģiski mums ar autobusiem, slikti, švaki mums iet. Aizbrauc no rīta un tad tikai vakarā, pēcpusdienā tiec mājās. Un uz Tukumu.. Būs tūlīt brīvlaiks un vispār mums būs vienu vai divas reizes.
- Mums ir Vānes pagastā ģimenes ārsts, medmāsa. Jebkurā brīdī griežamies. Mums ir prioritāte, ka mums nav rindā jāstāv pie viņas. Un tagad Kuldīga vairāk iecienīta kā Tukums. Vai tuvāk, vai braucamie [autobusu satiksme] ir.
Un tad ir Kandava – salīdzinoši liela un apdzīvota vieta – Kandavas novada centrs. Kā iedzīvotāji uzskata – gana spējīga pastāvēt arī pati un pievienošana Tukumam, iespējams, veselības aprūpes pieejamību nepasliktinās, bet arī nekā labāka nebūšot.
Lūk, ko saka kandavnieki:
- Es domāju, ka viss ir normāli īstenībā. Ģimenes ārsti ir. Man arī tepat Kandavā ir. Man nav nekur jāskrien, jāmeklē. Es domāju, ka viss kārtībā ir.
- Principā es pati tikko izslimoju vidēji smagā formā “kovidu”. Man tiešām nebija problēmas sazināties ar ārstu. Bija tā, ka viņš man zvana un vairākas reizes dienā pārjautā, regulē, maina zāles. Par savu ģimenes ārstu nevarētu sūdzēties.
- Mums ir ātrā palīdzība tepat, ģimenes ārsti. Nu, slimnīcas – es zinu, ka brauc uz Talsiem, Tukumu, Kuldīgu, Rīgu. Es ļoti ceru, ka Tukuma slimnīca tiks uzlabota, lai tā būtu tādā līmenī.
Šī brīža Kandavas novada domes prieksšēdētāja Inga Priede no Latvijas Zaļās partijas kandidē arī apvienotā novada vēlēšanās. Šobrīd Kandavā ir poliklīnika, uz vietas strādā divi ģimenes ārsti, pediatrs un ģimenes ārsti arī pagastos. Tāpat pieejama sociālā palīdzība. Kandavas novada domes vadītāja Inga Priede uzskata, ka teritoriālā reforma radīs problēmas un to varot manīt jau tagad – dažādu jautājumu saskaņošana vien jau kļūstot krietni grūtāka un neskaidrāka. To izjutuši piemēram, veidojot vienotu sociālo pakalpojumu sistēmu.
"Visu laiku mainās, prasām ministrijas viedokli, VARAM. Uz sarunām nenāk. 18. būs kaut kāds seminārs, kur par šo metodiku varbūt varēs kādu skaidrību ieviest, bet atbilde ir tāda – “Dariet, kā jums pašiem sanāk, dariet, kā jūs mākat!”," stāsta Inga Priede
Esot grūti pateikt, vai arī pēc apvienošanās pašvaldība atradīs līdzekļus poliklīnikas vai citu pakalpojumu attīstīšanai. Tāpat atvērts paliek jautājums par to, cik neatlaidīgi novads piesaistīs līdzekļus un speciālistus un pat, ja piesaistīs, vai būs gatavs tos novirzīt jaunajām novadu nomalēm.
Pirms apvienošanās Kandava centusies pagūt izdarīt visādus darbus, lai gadījumā, ja pēc reformas par šo pilsētu aizmirst, tomēr būtu veikti kādi ieguldījumi veselības aprūpē.
"Mēs, paldies Dievam, esam paspējuši poliklīnikas ēku gan nosiltināt, gan izremontēt. Tūlīt mēs remontējam, esam ielikuši budžetā sociālo dienestu," stāsta Inga Priede, atzīstot, ka pirms apvienošanās Kandava centusies ieguldīt veselības aprūpē. "Mēs arī šobrīd esam dabūjuši gandrīz miljonu naudiņu, jo mēs atsavinājām karjeru. Tāpēc mēs gan ielas asfaltējam, gan sociālajam dienestam nopirkām gan jaunu autobusiņu, kas ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan vēl vienu transporta līdzekli. Tā, lai viņi tiktu nodrošināti. Mēs ļoti domājam, lai viņiem nepaliktu sliktāk. To nevar zināt, kā būs, kad visu naudiņu saliks vienā katlā. Mēs visi esam dzīvojuši no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Četrus nabagus saliekot kopā, vairāk tās naudas neradīsies. Protams, ka vairāk centīsies centrā ieguldīt. Svarīgi, ka arī kāds no Kandavas tiek ievēlēts, lai mēs arī varētu to rūpi turēt."
Priede uzskata –
ļoti nepareizi, ka vēlēšanu likumā nav paredzētas nodrošinātas vietas pašvaldībā pārstāvjiem no visiem novadiem, kas tiek apvienoti.
Tas ļautu daudz plašāk pārstāvēt savas intereses, lai nomalē palikušās apdzīvotās vietas netiktu aizmirstas. Tomēr to, ka administratīvi teritoriālā reforma neietekmēs veselības aprūpes pieejamību, uzskata virkne ekspertu. Tas arī ir iemesls, kādēļ sīkāk par šo tematu atteicās runāt Veselības ministrija, norādot – “Administratīvi teritoriālā reforma pēc būtības neskar veselības aprūpi. Veselības aprūpes pakalpojumus plānojot rēķina vajadzību uz iedzīvotāju skaitu nevis uz novadu vai pilsētu”.
Lai arī paužot līdzīgu uzskatu, tomēr komentāram piekrita Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Skaidrojot to, vai un kā administratīvi teritoriālā reforma varētu ietekmēt veselības aprūpi, ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša sniedz komentāru, kas tomēr esot sagatavots, sadarbojoties ar Veselības ministriju.
"Arī no atbildīgās ministrijas ir apliecinājums, ka pakalpojumu apjoms, kāds tas bija nodrošināts teritorijās līdz 1. jūlijam, tātad esošajos novados, nemainīsies arī pēc reformas, un novadu apvienošana veselības aprūpes pakalpojumus tiešā veidā neietekmēs.
Tas, kas cilvēkiem bija pieejams, tas arī būs pieejams pēc 1. jūlija tādā pašā apmērā kā līdz šim," norāda Ilze Oša.
Nelielas izmaiņas gan iespējamas attiecībā uz sociālo palīdzību. Šobrīd tiek veidota sistēma, kur katrā jaunajā novadā tiks veidots viens sociālais dienests. Šajā ziņā gan esot paredzama palielināta pieejamība, jo būs vienots pakalpojumu grozs, kurš pašvaldībai noteikti būs jānodrošina. Tas teritorijām ar mazāk plašu sociālo palīdzību pēc apvienošanas liks savu pakalpojumu klāstu palielināt. Bez tam
VARAM sadarbībā ar pašvaldībām pēc apvienošanās plāno organizēt plašāku informatīvu kampaņu, lai visiem iedzīvotājiem būtu skaidrs, kur un kādi pakalpojumi jauno novadu teritorijās ir pieejami.
"Bet arī VARAM plāno to jautājumu koordinēt un piedalīties ar informācijas pieejamību, lai cilvēki zinātu, vai pēc 1. jūlija viena vai otra iestāde turpina darbu, vai atrašanās vieta ir mainīta vai pakalpojums ir pieejams un kurā vietā to var saņemt," stāsta Oša.
Tomēr sasaistīt ar kādu veselības nozares, izglītības vai kādu citu reformu, šo administratīvo teritoriju reformu gan tiešā veidā nevarot. Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte neuzskata, ka teritoriālā reforma varētu būtiski ietekmēt veselības aprūpes pieejamību, tomēr ir virkne aspektu, kuriem jāpievērš uzmanība izmaiņu kontekstā.
"Šobrīd ne visas, bet daļa pašvaldības atbalsta ģimenes ārstu prakses gan ar telpām, gan ar kādu citu atbalstu. Tāpat pašvaldības ir īpašnieki pilnībā vai daļēji slimnīcās, tātad arī tur ir iespējas pašvaldību papildus atbalstam kā savai kapitālsabiedrībai. Tas vairāk saistīts ar to, kāds būs nākotnes pašvaldību budžets un arī, protams, ar to nepieciešamību izlīdzināt kopumā pakalpojumus pa visu to nākotnes teritoriju. Jau tagad ir skaidrs, ka virkne atbalsta pasākumu būs iespējams jāpārskata," skaidro Ilze Rudzīte.
Daudz lielākus riskus un ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību gan saskata Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kura arī pati kandidē pašvaldību vēlēšanās Balvu novadā, pārstāvot Latvijas Zemnieku savienību. Tieši tas, ka teritoriju reforma un veselības aprūpes jauninājumi iet katrs savu ceļu, rada bažas. Neesot skaidrs, kā pēc apvienošanās nodrošinās primārās veselības aprūpes pieejamību attālākajos ciemos. Jo speciālisti, kuri jau tā nelabprāt dodas strādāt uz laukiem, vienmēr gribēs turēties tuvāk centram, tātad vēl tālāk no attālākajiem reģioniem.
"Aļaskā, Amerikā ar helikopteriem brauc nodrošināt primāro aprūpes pieejamību. Latvijā nez vai tas tā notiks. Tas nozīmē, ka ir jābūt ļoti atbilstīgai programmai, ka pašvaldības būs ļoti atbildīgas, lai nebūtu perifēriju atlieku princips. Ka viņi paliek novārtā, ka viņiem ir dabiskā izlase – būt vai nebūt. Es domāju – demokrātiskā, normālā valstī tas nebūtu pieļaujams," uzsver Līga Kozlovska.
Kozlovska redz divus risinājumus. Pirmkārt, jāstiprina atbalsts un motivācija, lai ārstus mudinātu strādāt nomaļās lauku teritorijās un otra iespēja ir ieguldīt līdzekļus, lai nodrošinātu stabilu un pieejamu pakalpojumu, ka iedzīvotājus no attāliem reģioniem ved uz novadu centru vai pie tuvākā speciālista, kad iedzīvotājam tas nepieciešams.
To, vai un kā veselības aprūpes pieejamību ietekmēs reģionālā reforma, varēs redzēt, kad izmaiņas būs notikušas. Daudzi eksperti riskus nesaskata un veselības aprūpes reformas ar reģionālo reformu nesaista, tomēr iedzīvotāji un ģimenes ārsti tik droši gan nav.
Kur atradīsies tuvākie speciālisti un kā pie tiem nokļūt, ja šobrīd nereti lauku teritorijas no nākotnes novadu centriem šķir slikts ceļš un neregulāra sabiedriskā transporta satiksme, ir vien daži no jautājumiem, kurus būs jārisina jaunajām pašvaldībām, lai iedzīvotājiem nodrošinātu tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu, un laicīgu veselības aprūpi.
