Pietrūkst asistentu bērniem, kuri mācās speciālās izglītības programmās

Ģimenēm ar bērniem, kuri mācās speciālās izglītības programmās, ārkārtas situācijas laikā īpaši pietrūkst mācību asistentu, secina sociālie darbinieki. Palīgam jābūt ar īpašām pedagoģiskām zināšanām, kuru trūkst gan pašiem sociālajiem darbiniekiem, gan īpaši sociālā riska grupu vecākiem. Turklāt šīs ģimenes joprojām bieži nevar nodrošināt tehnoloģiskās vajadzības attālinātām mācībām.

Pietrūkst asistentu bērniem, kuri mācās speciālās izglītības programmāsSintija Ambote

    Latvijas Universitātes Profesionālās sociālās pedagoģijas programmas 4. kursa studente Anita Vaivode patlaban darbojas studiju noslēguma praksē Rīgas sociālā dienesta filiālē Āgenskalnā. Viņas uzdevums ir būt par ģimenes asistentu bērniem mācību procesā. Aizvadītās divas nedēļas viņa strādājusi ar astoņām ģimenēm, kuru vidū arī bērni, kas mācās speciālās izglītības programmās.

    "Visās ģimenēs, ar kurām es strādāju, ir bērni, kam draud palikšana uz otru gadu, un šobrīd trijās no ģimenēm bērni mācās speciālās izglītības iestādēs. Šo bērnu vecāki cīnās tāpat kā citi, un kā nu ar kuru priekšmetu sanāk, visgrūtāk ir ar pirmklasniekiem, jo tas ir tāds riskants brīdis, kad daudz kas jāapgūst, un, ja tiem mazākajiem neiedod to, kas nepieciešams, tas var radīt smagas sekas vēlāk," saka Vaivode.

    Šos mācību asistentus bērniem var piesaistīt atsevišķos veidos Latvijā, bet visur ir ļoti sarežģīti tos  atrast, jo tas ir specifisks darbs. Daudz darba stundu un mazs atalgojums. Attālinātajās mācībās kopumā šķēršļus rada gan tehnoloģiskais nodrošinājums sociālā riska grupām, gan daudzās dažādās mācību vides platformas, kas jāapgūst vecākiem un bērniem.

    "Piemēram, patlaban norit gala noslēguma darb,i un vakar ierodos pie vienas no ģimenēm, kur mēs esam sagatavojušies tam noslēguma darbam, bet izrādās, ka vecāki nav samaksājuši rēķinu, jo izkritis no prāta vai nav bijusi nauda. Un tieši iepriekšējā vakarā atslēgts internets, un tas puika satraucas par to, ka viņš nemaz nevar pieslēgties, pat nevar mēģināt. Labi, ka šajā gadījumā māte atrada iespēju zibenīgi samaksāt un sarunāt, ka pieslēdz atpakaļ internetu un tas beidzās labi, taču pieņemu, ka Latvijā ir ģimenes, kurās tas tik veiksmīgi un ātri netiek atrisināts. Vēl viena situācija, ka vecāki attālināto mācību platformā ‘’Uzdevumi’’ piereģistrēties var tikai tad, ja ir elektronisks pasts, un bērni to var darīt tikai no 13 gadu vecuma. Taču manā tikai divu nedēļu pieredzē bijušas jau trīs ģimenes, kur vecāki nezina, kas ir e-pasts un nelieto to. Līdz ar to bērni nevar piereģistrēties mācībām. Vienā gadījumā mēs to atrisinājām tā, ka meita, kurai ir 12 gadi, sameloja un uzrakstīja, ka viņai ir 13 gadi, - tikai tāpēc, lai varētu pieslēgties šiem uzdevumiem," stāsta Vaivode.

    E–klases pastāvēšana jau neatrisina pašu tiešsaistes mācīšanos. Sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja Ina Behmane vērtē, ka vasaras periodā speciālo skolu bērnu apmācībā ir jāizstrādā jauna pieeja - kā notiek šīs skolēnu grupas izglītības process un kas to nodrošina, jo vecākiem nav specifisku pedagoģisku prasmju, lai attālinātās mācības pēc vajadzības varētu nodrošināt arī ārkārtas situācijas apstākļos.

    "Mums negribas mest akmeņus izglītības lauciņā, taču principā, domājot par daudziem bērniem un vecākiem, skolas jau apriori zināja, ka tā situācija būs tāda. Diemžēl ir mums arī vecāki, kas pat neprot nemaz rakstīt un lasīt, un mums tas ir jāatzīst. Un viņiem ir bērni, un vecāku lomu viņi var pildīt, bet skolotāja lomu viņi nevar pildīt vai būt atbalsta persona izglītībā. Tā kā šim "B" variantam vasaras periodā ir jātop un jāsaprot, cik daudz jāiesaistās arī pašvaldībai, kas nodrošina vēl kādus asistentus vai skolotājus, vai skolotāju palīgus," saka Behmane.

    Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norāda, ka ārkārtas situācijas laikā arodbiedrībā mazāk vēsrušies speciālās izglītības pārstāvji ar kādiem problēmjautājumiem, taču arī organizācijas ieskatā ministrijai jāmeklē risinājumi atbalsta personāla trūkumam gaidāmajā mācību gadā.

    "Jā, šajā jautājumā atbildība un sadarbība ir vairāk izglītības iestāžu komandu kompetencē kopā ar pašvaldības institūcijām. Mēs gan atļaujamies izdarīt secinājumu, ka tur ārkārtas situācijas laikā ir meklēti risinājumi, bet asistenti ir grūti atrodami, ņemot vērā samaksas lielumu. Taču augstskolu studenti, kas studē sociālo pedagogu programmās, ir piedāvājuši savu palīdzību, un mēs aicinātu ģimenes un izglītības iestādes saukt palīgā šos topošos speciālistus, lai palīdzētu skolēniem, kam ir speciālās vajadzības," skaidro Vanaga.

    Tikmēr Izglītības ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Līga Buceniece norāda, ka speciālās izglītības iestādes esot ministrijas redzeslokā un regulāri aptaujātas arī pašvaldības par to vajadzībām šajā laikā. Taču ministrija akūtas problēmas šajā jomā patlaban nesaskata.

    "Protams, te jāņem vērā, ka saziņa caur e-klasi ar vecākiem varbūt ir sarežģītāka nekā pārējās skolās. Taču visas skolas mums aptaujās norādīja, ka ir rasti risinājumi un mācību process ir nodrošināts attālināti. Protams, mēs pieļaujam, ka ir ģimenes, kur varbūt šis darbs netiek tik kvalitatīvi nodrošināts, bet tāpēc mēs esam lūguši visām pašvaldībām veltīt īpašu vērību šīm ģimenēm. Mēs noteikti veiksim vēl mācību gada noslēgumā aptauju un mēģināsim saprast, kā mobilizēt vairāk resursu, ja ārkārtas situācija gadījumā atkārtojas," tā Buceniece.

    Latvijā kopumā ir 51 speciālās izglītības iestāde, un pēc skolotāju un vecāku aptaujas  secināts - šopavasar vairs nav plānots atsākt arī šajās skolās klātienes dežūrgrupu darbu, informēja minstrijā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti