„Man bija 150 stundas. Agrāk strādāju par palīgu mežā, švaki tur maksāja. Tad es no meža atteicos. Strādāju te astoņas stundas dienā, lai man ātrāk beidzas tās piespiedu stundas,” stāsta kāds kungs, kurš reiz nonācis Valsts probācijas dienesta uzmanības lokā.
Savas piespiedu darba stundas viņš nostrādājis un vēlāk jau oficiāli pieņemts darbā uzņēmumā „Kuldīgas komunālie pakalpojumi”.
Vīrietis strādā atkritumu šķirošanas laukumā un par savu darbu nesūdzas: „Es te sāku strādāt no 1.jūlija. Darbs zem jumta, esmu apmierināts. Darbs ir katru dienu, alga ir un konkrētās dienās. Mežā ir tā, ka nozāģē "pusi Latvijas", bet mums saka - jāgaida, jāgaida.”
Valsts probācijas dienesta Kuldīgas teritoriālās struktūrvienības darbinieces stāsta, ka šis ir viens no tiem pozitīvajiem piemēriem, kad cilvēks ne tikai nostrādājis savas piespriestās stundas, bet atradis arī darbu.
Piespiedu darbu piemērošanas funkciju no pašvaldības probācijas dienests pārņēma pirms desmit gadiem. Telpas atrodas vecpilsētā un ir mājīgi iekārtotas, lai klientiem nerastos ieslodzījuma sajūta. Šo gadu laikā ievērojumi augušas darbinieku prasmes, jo regulāri notiek apmācības.
„Darbs ar piespiedu darbu notiek divās daļās. Viens ir šeit uz vietas struktūrvienībā, kad tiek pieņemti klienti un sakārtota dokumentācija. Otrs jau darbs piespiedu darba vietā, kur dodamies kopā ar klientiem. Braucam uz vietas, skatāmies, vai cilvēki pilda savu pienākumus,” stāsta probācijas dienesta vecākā referente Liene Urbanoviča.
Viens no darba devējiem ir zivju audzētava „Pelči”. Tās vadītājs Valdis Plaudis stāsta, ka audzētavas pārraudzībā ir vairāk nekā 100 hektāri zemes, tāpēc darbu atrast cilvēkiem, kuriem tiesa piespriedusi piespiedu darbu, nav grūti. Viņš piebilst, ka neviens no cilvēkiem, kuri nostrādājuši savas stundas, nav atgriezies. Daudziem tā ir mācība, jo, viņaprāt, vieglāk ir samaksāt naudas sodu, nekā strādāt bez maksas.
„Sākumā iedodam mazkvalificētu darbu, lai redzētu, kāds ir cilvēks, ko prot. Ja ir celtnieks, tad dodam darīt jau kvalificētu darbu. Visi strādā, jo zina, kāpēc te atnākuši. Reizēm varu pabrīnīties - no malas šķiet, ka tikko iznācis no ieslodzījuma un strādātājs nebūs, bet dzīvē bija savādāk. Varēju viņu paslavēt, jo strādāja vislabāk no visiem,” stāsta Plaudis.
Ar piespiedu darbu piemērošanu Kuldīgā strādā trīs cilvēki. Struktūrvienības vadītāja Diāna Lūse stāsta, ka šajā darbā situācijas mēdz būt dažādas, nākas saskarties arī agresīviem klientiem, taču kopumā situācija ar piespiedu darbu piemērošanu Latvijā ir ievērojami uzlabojusies.
Kā viss sākās pirms desmit gadiem Kuldīgas novadā, atceras struktūrvienības vadītāja Diāna Lūse: „Tajā laikā vēl bija rajoni, pārņēmām 49 piespiedu darba lietas. Kuldīgā tas bija vislielākais skaits Latvijā. Sanāca tā, ka Kuldīgas rajona tiesa tajā laikā bija visprogresīvākā, jo piespiedu darbs ir piemērots kā soda veids zināmai kategorijai.”
Ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam piespriež vairāk nekā 400 stundas piespiedu darba, šādu slodzi izturēt nav vienkārši, taču efekts šādam soda mēram esot. Ne vienam vien tā kļuvusi par nopietnu dzīves mācību, uzskata probācijas dienesta darbinieki.
„Tas soda mērķis ir nenolikt cilvēku publiskā vietā ar dzeltenu vesti, uzrakstīt virsū, ka viņš ir sodīts un visi var ar naidu uz viņu skatīties. Mēs gribam, lai cilvēks mainās, darot sabiedrībai lietderīgu darbu.”
Piespiedu darbu piespriež par zādzībām, krāpšanu, transporta līdzekļu vadīšanu alkohola reibumā, par narkotisko vielu glabāšanu, realizēšanu un citiem nodarījumiem. Pagājuša gadā Latvijā kopumā piespiedu darbā nepilngadīgie nostrādājuši vairāk nekā 17 tūkstoš stundas, bet pieaugušie vairāk nekā 500 tūkstoš stundas. Cilvēki bez maksas piespiedu darbu veic valsts un pašvaldības struktūrās vai nevalstiskajā sektorā.
