Panorāma

Miķeli Valteru pārapbedīs Latvijā

Panorāma

Putnu gripa konstatēta arī Slovākijā

Piesārņojums no Lietuvas apdraud Kurzemes piekrasti

Piesārņojums no Lietuvas apdraud Kurzemes piekrasti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 8 mēnešiem.

Lielākā daļa piesārņoto ūdeņu, kas no Klaipēdas papīrfabrikas nopludināti Kuršu jomā, nokļuvuši tālāk Baltijas jūrā un ar straumi tiks atnesti uz Latvijas krastiem, brīdina Lietuvas amatpersonas.   

ĪSUMĀ:

  • Šonedēļ atklājies - “Grigeo Klaipēda” papīrfabrikas piesārņotie notekūdeņi nonāk Kuršu jomā.
  • Lietā turpinās izmeklēšana, atbildīgajiem uzdots novērst līdzīgus piesārņojumus.
  • Lietuvas amatpersonas pieļauj - šāda prakse papīrfabrikā īstenota gadiem ilgi.
  • Piesārņojums galvenokārt bijis organisks, nevis toksisks.
  • Visticamāk, tā ir dūņām līdzīga masa no celulozes atliekām un citiem savienojumiem.
  • Liela daļa šo dūņu no Kuršu jomas nokļūst Baltijas jūrā un atceļo arī uz Latviju.
  • Eksperts: Es domāju, ka  tā nav ekoloģiska katastrofa.
  • VVD:  Iedzīvotājiem pagaidām satraukumam nav pamata.  
  • Papīrfabrika tagad ir pieslēgta Klaipēdas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
  • Turpina pārbaudes citos “Grigeo” grupas uzņēmumos un līdzīgās fabrikās.
  • Klaipēdas iedzīvotāji apgalvo, ka fabrika piesārņojot arī gaisu.
  • Lietuvā vairāki tirdzniecības tīkli nolēmuši boikotēt “Grigeo” produkciju.  
  • Vēlāk “Rimi”  arī atteicās no "Grigeo" produkcijas.  

Naktī uz 7. janvāri Lietuvas tiesībsargājošās iestādes veica negaidītu pārbaudi uzņēmuma “Grigeo Klaipēda” papīrfabrikā. Pārbaudes rezultātā tika atklāts, ka rūpnīcā izveidota slepena caurule, pa kuru piesārņotie notekūdeņi, apejot attīrīšanas iekārtas, novadīti Kuršu jomā.

Šobrīd lietā turpinās izmeklēšana. Taču Lietuvas amatpersonas pieļauj, ka šāda prakse Klaipēdas papīrfabrikā īstenota gadiem ilgi un dabai nodarītie zaudējumi mērāmi miljonos eiro. 

“Ja tās ir bijušas apzinātas darbības jau kopš 2012. gada, tad rodas jautājums – kādēļ neviens to nav tik daudzus gadus pamanījis. Valdība uzdevusi Vides ministrijai un citām institūcijām sagatavot priekšlikumus, lai stiprinātu piesārņojuma novēršanu,” paziņoja Lietuvas ministru prezidents  Sauļus Skvernelis.

Līdzīgus jautājumus politiķiem uzdod arī Klaipēdas iedzīvotāji, kas gadiem cīnījušies pret papīrfabriku. Viņi apgalvo, ka tā piesārņojot ne tikai ūdeni, bet arī gaisu.

“Vakaros jau no pavasara dienvidu Klaipēdā ir tāda smirdoņa, ka nav iespējams atvērt logu. Pat savās mājās cilvēkiem nav iespējams uzturēties,” stāstīja Klaipēdas iedzīvotāja Raimonda Zabore.

Šobrīd zināms, ka piesārņojums galvenokārt bijis organisks, nevis toksisks.

Visticamāk, tā ir dūņām līdzīga masa, kas sastāv no celulozes atliekām un citiem savienojumiem.  

Lietuvas vides aktīvistu uzņemtajos kadros redzams, ka Klaipēdas apkārtnē šīs mantas netrūkst. Liela daļa šo dūņu no Kuršu jomas nokļūst Baltijas jūrā un tālāk atceļo arī uz Latviju.

Posms no Nidas līdz Jūrmalciemam jau ilgstoši ir viens no piesārņotākajiem Kurzemes piekrastē. Un šeit pie vainas ir ne tikai Klaipēdas papīrfabrika.

“Mēs domājam, ka tas ir kopējs efekts – tur ir Klaipēdas pilsēta, osta, tur ir Nemunas upe,” sprieda Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošais pētnieks Juris Aigars.

“Es domāju, ka nē – tā nav ekoloģiska katastrofa. Vienkārši ilglaicīgi bijis pastiprināts piesārņojums, par ko neviens nav zinājis. Es sāku cerīgi skatīties uz dzīvi. Varbūt, ja viņi aizslēgs to avotu, stāvoklis nedaudz uzlabosies,” sacīja Aigars.

Valsts vides dienests no Lietuvas kolēģiem ieguvis datus, kas liecina, ka iedzīvotājiem pagaidām satraukumam nav pamata.  

“Tās noplūdes koncentrācija nav katastrofāla. Tā, protams, vairākas reizes pārsniedz pieļaujamo, bet nerada bažas par katastrofas mērogu,” sacīja VVD ģenerāldirektora vietniece Evija Šmite.

“Nevajadzētu iedzīvotājiem būt bažām tuvoties vai peldēties, vai pastaigāties gar jūru, jo tas nav akūts piesārņojums,” norādīja Šmite.

Konkrētā papīrfabrika tagad ir pieslēgta Klaipēdas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, bet atbildīgās amatpersonas turpina pārbaudes citos “Grigeo” grupas uzņēmumos un līdzīgās fabrikās.

Lietuvas sabiedrība uz atklājumiem par piesārņojumu reaģējusi ar lielu sašutumu. Protestējot pret uzņēmuma neētisko rīcību, kaimiņvalsts iedzīvotāji un vairāki tirdzniecības tīkli nolēmuši boikotēt “Grigeo” produkciju. Zināmākais no tās - zīmola “Grite” tualetes papīri un higiēnas salvetes.  

“Rimi Baltic” pirmdien, 13.janvārī, paziņoja, ka ir pārtraucis produktu iegādi no šīs kompānijas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Lēmums ir spēkā, līdz tiks saņemta tālāka informācija, kas apstiprinās, ka sperti visi nepieciešamie soļi, lai novērstu piesārņojuma riskus dabai, informēja “Rimi” pārstāvji.  “Rimi Baltic” neuzsāks jaunas akcijas jau piegādātajiem “Grigeo” produktiem, un šajā laikā ar piegādātāju netiks slēgti jauni līgumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti