Dienas ziņas

Lietuvā pēc nemieriem aizturētie un cietušie

Dienas ziņas

Nometnē «Sūpluok» meklē latgalisko aicinājumu

Pierobežas iedzīvotāji par migrantu klātbūtni satraukti

Pierobežas iedzīvotāji satraucas par imigrantu klātbūtni; vajadzības gadījumā iebraucējiem palīdzību neatteiktu

Vietējie iedzīvotāji Baltkrievijas pierobežā raizējas nelegālo imigrantu ieceļošanas dēļ un dažos gadījumos ziņojuši robežsargiem, pamanot aizdomīgus cilvēkus. Latgales Reģionālās televīzijas (LRT) aptaujātie atzina, ka vajadzības gadījumā nelegālajiem imigrantiem palīdzētu.

Daļa no Augšdaugavas novada Silenes ciema iedzīvotājiem migrantu ieceļošanas dēļ izjūt uztraukumu, cilvēki kļuvuši piesardzīgāki un īpašu uzmanību pievērš ikvienam svešiniekam. Ir arī tādi, kas jūtas drošībā, zinot, ka pierobežā notiek pastiprināta kontrole.

Baltkrievijas pierobežā iedzīvotājos valda satraukums un bailesSilvija Smagare

Silenes ciemata iedzīvotāja Gaļina pieļāva: "Ciematiņš mums mazs, cilvēki ir satraukušies, kas notiks tālāk. Pagaidām ir silts, viņi slēpjas krūmos kaut kur. Bet kad aukstāk paliks, tad šķūņos, pirtīs un pagrabos līdīs."

Savukārt Silenes iedzīvotāja Anna pauda, ka lielākajai daļai cilvēku bail. Kādai paziņai bail esot tik ļoti, ka viņa neiet ārā no mājām. "Svētdien, kad strādāju, atnāca cilvēks un teica, ka redzēja divus svešiniekus ar ārzemju numuriem un bārdām. Teica, ka viņam pat bail iet uz mājām, piezvanījām robežsardzei, viņi atbrauca," stāstīja Anna.

Savukārt vietējais vārdā Leonīds norādīja, ka no rīta, naktī un dienas laikā kontrolēt brauc Valsts robežsardze, kas arī vietējiem skaidro notiekošo. "Jā, skaidro, lai zinām. Labi strādā. Zinu, ka vakar Skrudalienā brauca vietējais, paziņoja, ka redzēja." Vaicāts, vai arī ziņotu, Leonīds atzina: "Jā, protams. Nevajag, lai būtu nekārtība, gribam mierīgi."

Tikmēr Silenes iedzīvotājs Josifs sacīja, ka viss ir mierīgi un nejūtas satraucies.

Ja lūgtu, vietējie pastieptu palīdzīgu roku

Lai arī pret nelegāliem robežas šķērsotājiem vietējie attiecas ar piesardzību, gadījumā, ja imigranti lūgtu pēc palīdzības, viņi neatteiktu.

Leonīds sacīja: "Protams, palīdzētu, pabarotu viņus, noteikti nodotu varai, bet pirmo palīdzību sniegtu. Mēs visi cilvēki, viss kas gadās. Neesam vainīgi, ka viņiem tur karš, un viņi arī nav. Varbūt mums arī būs jābēg prom, neviens nezina, kas būs."

Arī vietējais iedzīvotājs Semjons sacīja, ka palīdzētu, ja nāktu pie vārtiem un lūgtu. "Iedotu padzerties, maizi iedotu. Vai tad nedrīkst?" viņš sacīja.

Uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijas – Baltkrievijas pierobežā ir pārtraukta arī speciālo pierobežas joslas caurlaižu izsniegšana, un vietējie ir sarūgtināti, ka ir liegta iespēja sēņot un ogot, kā arī strādāt.

Anna norādīja: "Daudzi šīs situācijas dēļ palikuši bez darba, tie, kas mežā strādā (..) Malku zāģē, tā pelna iztiku. Nevaram tikt ne uz mežu, ne ogot, ne sēņot."

Daugavpils pašvaldība pagaidām komentārus nesniedza.

LRT uzrunātie daugavpilieši norādīja, ka par ārkārtējo situāciju nav dzirdējuši, un arī attieksme pret nelegālo imigrantu iespējamo izmitināšanu pilsētas teritorijā ir atšķirīga.

Daugavpils iedzīvotājs Andrejs sacīja: "Man tas nepatiktu, jo citās valstīs imigranti slikti uzvedas, nezinu, kā būs pie mums, ja viņi būs izmitināti ārpus pilsētas. Dzirdēju daudzus stāstus, ka vjetnamieši dzīvoja tukšajās vasarnīcās. Mana attieksme ir negatīva."

Savukārt Imants un Jevģēnija neiebilstu pret imigrantu izmitināšanu.

Augšdaugavas novada priekšsēdētājs norādīja, ka pašlaik pašvaldības galvenais uzdevums ir sniegt informāciju par pieejamām telpām nelegālo imigrantu izmitināšanai un iespēju organizēt viņu ēdināšanu.

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins telefonintervijā sacīja: "Tādu telpu, jūs saprotat, nav, ka nebūtu tuvu cilvēkiem. Bez šaubām, ka tur nav tūkstošiem, bet diemžēl tur cilvēki dzīvo. Tas, kas tur iekšā notiek tajās telšu pilsētiņās vai ēkā kādā, mūsu kompetence ar to beidzas, jo apsardzi veiks dažādas valsts struktūras."

Robežsardze jau iepriekš ir norādījusi – garantēt, ka visi pārbēgušie ir notverti, nevar.

KONTEKSTS:

Latvija no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.

Līdz ar to Valsts robežsardzei būs tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt