Viena no tālākajām Latvijas austrumu vietām, kas robežojas ar Krieviju, ir Pasiene Zilupes novadā. Pagastā dzīvo dažādu tautību cilvēki, tāpēc biežākā saziņas valoda ir krievu. "Rossija RTR", kā arī citu kanālu izslēgšana no Latvijas retranslējamo programmu saraksta būtiski ikdienas televīzijas skatīšanās ieradumus nemaina, vairums izmanto parastās antenas.
"Mēs esam pati, pati pierobeža, un cilvēki savas antenas ir pagriezuši no laika gaitas, no paša sākuma, uz Krievijas pusi. Un translē mums Krievijas un Baltkrievijas programmas pārsvarā. Cilvēki kā skatījās tos krievu kanālus, tā viņi krievu puses kanālus arī skatās šodien," pastāstīja Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka.
"Skatījāmies Pirmo Baltijas kanālu, kad bija, arī "RTR" skatījāmies. Tagad tā visa nav. Ja kaut ko vajag, ir internets, bet vecākiem cilvēkiem, domāju, ka ir grūtāk.
Tur bija interesantāk, varēja skatīties ko vēsturisku un zinātnisku. Latviski tikai ziņas ir interesantas. Tās gan skatāmies!"
norādīja Pasienes pagasta iedzīvotāja Jeļena.
To, ka vietējos ziņu raidījumus kā latviski, tā krieviski, jo īpaši par reģionā un tuvākajā apkārtnē notiekošo iedzīvotāji pierobežā skatās, uzsvēra arī Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja. Nozīmīgs ziņu avots krievvalodīgajai auditorijai ir arī Latvijas Radio 4. Pušmucovā lielāks iedzīvotāju daudzums izmanto interaktīvo un viedtelevīziju, tāpēc ir sašutuši, ka ierastos šovus un seriālus, kā arī raidījumus vairs nevar turpināt skatīties.
"Es esmu vispār neapmierināts ar šo. Nezinu, vai valdība baidās no Krievijas propagandas? Katram cilvēkam, es domāju, ir galva uz pleciem, un viņš pratīs izfiltrēt, kas ir, kas nav! Es uzskatu, ja man kaut kas ir atņemts, vajadzētu kaut ko dot pretī!" sacīja Pušmucovas pagasta iedzīvotājs Aivars.
"Ja mēs smagi strādājam ikdienā, mēs gribam izklaidi, es gribu labu izrādi, es gribu labu koncertu, es gribu kādu labu šovu, es gribu sarunu ar cilvēkiem.
Un, piemēram, Krievijas televīzijas man to visu piedāvā. Mēs to nepolitizējam! Jāmāk kritiski vērtēt. Es domāju, ka cilvēkiem tāpat ir savs prāts un viņus nevar tā ietekmēt," norādīja arī vietējā iedzīvotāja Elvīra.
Lai arī Latgalē pērn ar 1. janvāri Viļakas un Krāslavas novados sāka darboties divi jauni apraides torņi, signāla kvalitāte dažādās pierobežas vietās aizvien atšķiras, līdzīga pieredze ir arī ar kabeļtelevīzijām.
"Ir cilvēki, kas ir pasūtījuši "Tet" televīziju ar visām iekārtām, atnāk, uzliek, un – vienkārši nav, neņem signālu. Tiešām ir vairākas mājas vairākās vietās, kur šis signāls vienkārši nepastāv. Ir tas valodas šķērslis, patīk mums vai nepatīk, mēs esam Latvija, bet mēs esam tāds stūrītis, kur vairāk runājam krieviski," norādīja Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka.
Tāpat iedzīvotāji atzīst, ka vairāk skatītos Latvijas kanālus, ja to saturs kļūtu daudzveidīgāks. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome e-pastā informēja, ka to līdz ar iziešanu no reklāmas tirgus sabiedriskajos medijos šogad paredzēts stiprināt vairāk, tajā skaitā mazākumtautību valodās.
