Lai skatītos Krievijas televīzijas, te pietiek ar vienreizējām izmaksām – antenas un dekodera iegādi, par ko tiekot iegūti desmitiem kaimiņvalsts kanālu. Daļai iedzīvotāju šie ir vienīgie televīzijas kanāli.
“Man Latvijas kanālu nav. Gribētu gan Latvijas kanālus. [..] Pensija ir maza...,” stāsta vietēja iedzīvotāja Irina, atzīstot, ka viņai nav līdzekļu dekodera iegādei.
Krievijas televīzijas skatās arī Žanis un Artis. Savukārt ziņas par Latviju meklē “internetā portālā “Vkontakte”, kas ir Krievijas sociālais tīkls. Un uz jautājumu, vai tas ir Latvijas portāls, atbild: “Jā, tur es ziņas pamatā lasu.”
Zilupes domē šeit patērētajos Krievijas medijos problēmas nesaskata.
Zilupes novada priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens nedomā, “ka tie kanāli, kas nāk no Krievijas televīzijām, var kaut kādā veidā ietekmēt Latvijas iedzīvotājus un to pilsonisko nostāju vai patriotisma līmeni”.
“Nedomāju, ka te pierobežas pilsētā kaut kas atšķiras no citām Latvijas vietām, kur arī var redzēt tos Krievijas kanālus,” spriež Vaļdens.
Daļa zilupiešu skatās arī Latvijas televīzijas, bet sūdzas par uztveršanu.
“Es vairāk tomēr reģionālo kanālu – “Panorāma”, tur ziņas kādas. Bet, nu izklaides kanāli, tie tomēr ir Krievijas. Jo Latvijas kanālos arī tad, kad ir svētku reize, nav ko skatīties,” stāsta Marita.
Pilsētā situācija ir viena, un tur vēl Latvijas kanālus skatās, bet pavisam cita situācija ir Latgalē pierobežas laukos.
Piemēram, nepilnu 200 metru attālumā no Krievijas robežas vietējā iedzīvotāja Antoņina Krievijas kanālus skatās, bet saka, ka viņai “nospļauties uz viņu propagandu. Es dzīvoju citā valstī. Tas, kas notiek pie viņiem, tā ir viņu pašu problēma.”
Jau drīzumā Saeima varētu balsot par konceptuālo atbalstu izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai samazinātu Krievijas propagandas televīziju izplatību Latvijā. Šīs izmaiņas gan skars tikai kabeļtelevīziju patērētājus, kamēr pierobežas iedzīvotāji Krievijas televīzijas turpinās skatīties ar satelītu palīdzību.
Tikmēr sakaru torņu būvniecība Latgalē aizvien ir neskaidra.
Lai palielinātu apraides jaudu ne tikai televīzijai, bet arī sabiedriskajam radio, jāuzbūvē vēl divi sakaru torņi – viens Dagdā, otrs Viļakā. Šis jautājums pirms diviem gadiem tika apspriests Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, taču infrastruktūras izveide aizvien nav pasūtīta. “Attieksme ir pozitīva. Visi saprot, ka vajag, bet lēmuma nav,” saka Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. “Lēmums ir vienkāršs – pasūta vai nepasūta. Ir jābūvē, vai nē. Kas mūs uztrauc, ka nav tā, ka šodien pasūta un rīt ieslēdz. Tāpat tas aizņem apmēram gadu (..) Divas sadaļas – viena ir infrastruktūra, otra saturs. Pie mājas var nolikt torni kur ir spēcīgs signāls, bet ja nebūs saturs, es to meklēšu kaut kur nebūt citur,” norāda Bokta.
