Latviju no Lietuvas Vecumnieku novada Skaistkalnē šķir vien Mēmeles upe, un abu krastu iedzīvotājus izsenis saistījusi gan draudzība, gan radniecīgas saites. “Mums ir ļoti skaista draudzība. Braucam uz baznīcu pa Kanapenes svētkiem un ikdienā ejam uz veikalu,” stāsta Germanišķu iedzīvotāja Aldona.
Savukārt Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Skustā norāda, ka gan Latvijā, gan Lietuvā vērtība ir mīlestība, darbs un dzimtā puse. Vēl viena abas valstis vienojošā lieta ir “mūžīgā tautas cīņa par to, lai lielās tautas mūs uzklausītu un ievērotu”.
Arī sagaidot Lietuvas 100. jubileju, abu kaimiņciemu iedzīvotāji satiekas uz Draudzības tilta, kā paši to iesaukuši, lai svētkus svinētu kopīgi.
Košais gājiens aizvijas uz Germanišķu skolu, kas tagad nes daudzfunkcionālā centra vārdu. Arī Lietuvas ciemos jauniešu paliek aizvien mazāk, un no skolas palikušas vien pirmās četras klases. Tukšo vietu lēnām ieņem muzejiskas vērtības. Kaimiņi dzīvesprieku tāpēc gan neesot zaudējuši, tomēr uzskata, ka Latvijā dzīve esot labāka.
“Latvijas pusē labāk nopelna. Man izskatās, ka viņi labāk dzīvo. Latviešiem ir pat labāka kultūra nekā pie lietuviešiem, tāpēc ka Latvijā ilgāk bija vācieši,” saka Germanišķu ciema iedzīvotājs Andris Abrazums.
Draudzēties ar kaimiņiem esot viegli, jo latviski šeit runā teju visi. Tas tāpēc, ka sensenos laikos tagadējais Germanišķu ciems bijis Latvijas teritorijā. Mūsdienās kaimiņu draudzību stiprina arī dažādi Eiropas Savienības finansēti projekti. “Mums ir tūrisma projekts. Tāpat mēs piedalāmies viņu rīkotajos un viņi mūsu rīkotajos pasākumos,” stāsta Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš (Latvijas Reģionu apvienība).
Cieša draudzība vieno arī citus pierobežas novadus. Īslīcieši sveikt kaimiņus simtgadē devušies uz Žeimi, bet baušķenieki uz Pakroju, bet rudenī, kad savu lielo jubileju svinēs Latvija, Draudzības tilts viesus vedīs uz otru pusi.
