Kārsavas novada Goliševas ciems atrodas pie Krievijas robežas. Goliševu no lielās kaimiņzemes atdala vien 150 metri, atrašanās vieta šeit nosaka arī sarunvalodas lietojumu - lielākoties tā ir krievu valoda. Slāviskā vide pierobežā nepārsteidz, tomēr izbrīnu rada tas, ka sastaptie Goliševas iedzīvotāji teju visi kā viens informāciju gūst no Krievijas raidorganizācijām. Katram iedzīvotājam ir savi iemesli, kāpēc Latvijas programmas viņš neskatās.
Goliševas iedzīvotāja Ludmila: „Krievija ir blakus un pie mājas stāv vecā antena, ar to Latvijas kanālus neķer, agrāk bija piektais kanāls, taču tad vajadzēja likt satelītšķīvi vai dekoderi, tad mēs redzētu, taču nav naudas un skatāmies Krieviju, ja būs iespēja, varbūt arī nopirksim.”
Tomēr pat tie, kuriem ir dekoderi, tos neizmanto. Savukārt Jurijam mājās ir satelītantena, vīrietis neslēpjot atzīstas - Latvijas kanālus viņš nemaz negrib skatīties.: „ Man Latvijas neinteresē. Kāpēc es viņus ciest nevaru? Kāds iemesls? Tāpēc, ka mums tāda valdība… kaut vienu reizi būtu atbraukuši uz šejieni, atbrauc uz pilsētu, taču uz laukiem nē un viss.”
Vietējā bibliotēkā laikraksti un žurnāli ir gan latviešu, gan krievu valodā. Bibliotēkas vadītāja abonē vien pašu minimumu, ievērojot finanšu iespējas un iedzīvotāju vēlmes. No lielākajiem laikrakstiem šeit pieejama „Brīvā Latvija”, kas bibliotēkām tiek dota bez maksas un vesti, stāsta Goliševas pagasta bibliotēkas vadītāja Skaidrīte Lankovska.
Bibliotēkā ir pieejams internets, kur informāciju par notiekošo Latvijā var gūt gan krievu, gan latviešu valodā. Vien jautājums, vai vairumam iedzīvotāju maz ir vēlme to uzzināt. Jo, kā sarunā atzina iedzīvotāji, arī Krievijas televīzijas programmās stāsta par Latvijā notiekošo.
