Pašā Latvijas tālākajā dienvidu pierobežā, kur no Baltkrievijas šķir vien Daugava, Krāslavas novada Piedrujā pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne stāsta, ka žurnālisti šaipusē ir visai reti viesi: „Pie mums jau ļoti reti atbrauc. Vajag taču saprast, kas notiek arī šeit, Krāslavā, ar ko dzīvo Dagdas cilvēki, tie ir tie paši cilvēki. Kādreiz Ulmaņa laikā stiprināja Latgali, stiprināja pierobežu.”
Gabrusāne nenoliedz, ka cilvēki šeit lielākoties dzīvo citā informatīvajā telpā, jo medijos savā valstī par sevi viņi neko nedzird: „Žurnālistiem te vairāk būtu jābrauc pa šo pusi un jāstāsta par to, kā te cilvēki dzīvo, lai viņi par sevi dzird. Un tas viņus piesaistīs Latvijas medijiem.”
Savukārt Piedrujā pie vietējā feldšeru punkta satiktā pensionāre Anna par dzīvi negaužas - saņemot pensiju un dzīvojot labi. Te satiktajiem pierobežas iedzīvotājiem apvaicājoties, vai viņiem būtu nepieciešams vēl viens televīzijas kanāls krievu valodā, viņi atzīst, ka par tādu ideju neko nav dzirdējuši. Ideju gan viņi nenopeļ, tomēr uzskata ka šādam TV kanālam būtu bijis jābūt jau pirms 20 gadiem. Pašlaik pēc tik daudz neatkarības gadiem pierobežas ļaudīm būšot grūtāk pierast pie tāda jauna medija.
„Man, piemēram, televīzijas antena pagriezta uz Baltkrieviju, un es skatos krievu kanālus, kas nāk no Baltkrievijas,” stāsta Anna. Viņa gan piebilst, ka kanālu krievu valodā tomēr tā kā vajadzētu, jo krieviski viņai informāciju tomēr vieglāk uztvert: „Man savukārt „Lattelecom” nav iespējas skatīties, varu izvēlēties vien „Viasat”, jo „Lattelecom” tiek pārsisti viļņi. Kad es zvanu viņiem par to sūdzēties, viņi saka, ka es taču dzīvojot pierobežā, nu jā, bet es taču joprojām dzīvoju Latvijas teritorijā.”
„Lūk, jūs sakāt, ka viņi tur domā par šāda televīzijas kanāla izveidi, es teiktu, lai domā ātrāk, jo, kamēr viņi tur domā, mēs te dzīvojam, strādājam un integrējamies,” savu viedokli pauž Krāslavas novada Indrā satiktās Anžela un Ērika.
Jau šobrīd gan latviešu gan krievu medijus patērē izglītības darbinieks no Krāslavas novada Robežniekiem Pjotrs: „Kad es gribu informāciju iegūt, tad es skatos uzreiz divus, trīs kanālus.” Viņš neuzskata, ka Robežniekos cilvēki dzīvotu kādā citā Krievijas vai Baltkrievijas informācijas telpā, jo mediju izvēle pastāvot.
Kā dzirdams, vismaz Baltkrievijas pierobežas iedzīvotāji ideju par sabiedrisko kanālu krievu valodā nenopeļ, tomēr atzīst - ar tā integrēšanu pierobežas auditorijā varētu būt problēmas. Daudzi jau ir pieraduši informācijas iegūšanai izmantot krievu vai baltkrievu medijus.
„Es vairāk tomēr atbalstītu sadarbību ar reģionālajiem masu medijiem, viņi arī pārzina mūsu cilvēku vēlmi,” šādu viedokli savukārt nesen Daugavpilī notikušajā Latgales informatīvās telpas apspriedē ar nozaru pārstāvjiem pauda Latgales plānošanas reģiona padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele, „konkurēt ar to pašu Krievijas programmu raidījumiem būs ļoti grūti”.
Kamēr valdības gaiteņos notiek diskusijas par jauna televīzijas kanāla krievu valodā izveidi, tikmēr vietējie pierobežas iedzīvotāji norāda - jebkurā gadījumā informācijas par pašu pierobežas dzīvi sabiedriskajos medijos pietrūkst.
