Pierīgas pašvaldības sāk satraukt nekontrolēta zemes dzīļu izvešana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Līdz ar ceļubūves attīstību izveicīgi uzņēmēji Pierīgā un citās pašvaldībās atraduši veidu, kā pie smiltīm un grants tikt, nemērojot lielus attālumus uz atradnēm reģionos. Teritorijas plānos kā lauksaimniecības zeme noteiktajās platībās atļauta arī dīķsaimniecība. Taču zivju dīķu vietā top plaši un dziļi izrakumi, lai tiktu pie grunts. Tāda intensīva saimniekošana sagādā neērtības iedzīvotājiem un darbu vides sargiem.

Mārupes novads ir pirmais, kur vietējā sabiedrība sacēlusies pret nekontrolēto karjeru veidošanu Jaunmārupes ciematā. No galvaspilsētas pārcēlušies uz privātmājām Pierīgā, savrupnamu iedzīvotāji sastopas ar neērtībām, jo gar viņu īpašumiem intensīvi braukā smagais transports.

“Tie iedzīvotāji, kuru mājas ir tuvu šiem nosacītajiem zivju dīķiem, brokastīs ēd smiltis, pusdienās ēd smiltis un vakariņās ēd smiltis,”

problēmas ilustrē biedrības «Par zaļu Pierīgu» vadītājs Andris Zariņš.

Pierīgas pašvaldības sāk satraukt nekontrolēta zemes dzīļu izvešana
00:00 / 01:41
Lejuplādēt
Ekskavatoru skartajās Mārupes novada vietās derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta. Teritorijas plānā tās atzīmētas kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Taču zem šī saimniekošanas veida ir arī dīķsaimniecība. Tādējādi uzņēmēji pavisam likumīgi rok it kā zivju dīķus, prom vedot iegūto grunti. Taču ar zivsaimniecību tur neviens nodarboties neplāno, dīķi tiek rakti dziļi un pārāk plaši. Savukārt Mārupes dome rosību nekontrolējot.

“Ja dīķa platība var pārsniegt piecus no trim atļautajiem hektāriem, tad, kā to var nepamanīt? Domes darbinieki ir teikuši, ka viņi nevar izmērīt dziļumu. Tās ir pilnīgas muļķības. Ja viņi to nevar izdarīt, tad, lai vēršas pie mums kā biedrības, mēs nodrošināsim savu speciālistu un ļoti vienkārši izmērīsim, ja viņi paši to nevar,” nosaka Zariņš.

Vietējās sabiedrības lielākā neapmierinātība saistīta ar smagā transporta intensīvo kustību gar privātmājām. Reaģējot uz sūdzībām, dome tur izlikusi ierobežojumu zīmes. Smiltis var vest tikai darba laikā.

Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs (Latvijas Zemnieku savienība) tikšanās laikā ar iedzīvotājiem nesolīja izpildīt viņu vēlmi pēc ielu asfaltēšanas.

“Iedzīvotāji gribēja visu uzreiz, ka tajā un tajā laikā viss būs. Man tādu pilnvaru nav. Tomēr uzņēmējiem ir jāsaprot, ka viņi ienāca šajā teritorijā, ka viņi pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi (..),” saka Bojārs.

Pašvaldība smago mašīnu ceļā sola pastiprināt kārtībsargu klātbūtni. Pašlaik Mārupe groza arī teritorijas plānu, bet tajā stingrāku kārtību varētu ieviest tikai pēc vairākiem gadiem. Tikmēr Zariņš uzskata, ka šajā jomā nepieciešama valstiska sakārtošana.

“Šis process ar tā saucamiem dīķiem un derīgo izrakteņu izrakšanu dīķu aizsegā ir plaši zināms visā Latvijā. Arī citas institūcijas un novadu domes ir lietas kursā par to, kā tas notiek. Smiltij un grantij peļņu nosaka loģistika,”

uzsver Zariņš.

Mārupes gadījumā iedzīvotāji prasa ap tā saucamajiem zivju dīķiem vismaz uzlikt pretputekļu sienas. Tāpat tiek sagaidīta lielāka vides sargu interese, jo jau bijis gadījums, kad uzņēmējs izraktajā dīķī nevis salaiž zivis, bet noglabā būvgružus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti