Lai gan jau vairākus gadus nerimst diskusijas, ka Rīga kopā ar Pierīgas pašvaldībām de facto veido vienotu reģionu, nojaukt pēdējās administratīvās barjeras, šķiet, nav gatavs teju neviens.
Sigulda ir viena no tām pašvaldībām, kura pēc ekspertu domām reiz jāpievieno Rīgai. „Es nedomāju, ka šāds jautājums uz planētas Zeme vispār varētu būt, ka Siguldu pievienotu Rīgai. Es vispār nezinu, pēc cik tūkstošiem gadu par to varētu runāt. Tur nav nekādas loģikas ne no kopienas pazīmes, ne no loģiskas infrastruktūras apvienošanas,” saka Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Viņš arī uzskata, ka viņa vadītais novads ir pašpietiekams un būtu gatavs izplesties, mazākas pašvaldības pievienojot sev.
Viens no argumentiem, kas minēts par labu Rīgas robežu paplašināšanai, ir administratīvo resursu taupīšana. Pierīgas novadu vadītāji tam gan nepiekrīt. „Tāpat šai teritorijai vajag pārvaldību. Diez vai no Rīgas rātsnama varēs redzēt, kas te no tiek. Tāpat te būtu jāveido sava struktūra – tie paši sociālie dienesti un vēl kaut kas. Vai tie cilvēki dosies uz Rīgas sociālo dienestu? Šaubos. Tāpat tās funkcijas būs jārealizē Babītē. Līdz ar to tas ekonomiski nav pamatojams,” norāda Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.
„Manuprāt, būtu jāvērtē ļoti liela varas koncentrācija vienuviet. Ja mēs vienkārši paskaitītu Rīgas pašvaldības iedzīvotājus ar Pierīgas pašvaldības iedzīvotājiem, tad šeit sanāktu viena kārtīga valsts valstī. Te būtu jāvērtē arī Rīgas budžeta jautājumi. Rīga ir vienīgā, kas var veidot budžetu ar deficītu. Neviena cita to nevar darīt. Līdz ar to – vai šeit nav arī kādi finansiāli apsvērumi, jo, ja papēta Rīgas budžeta dinamiku, tā nav iepriecinoša,” saka Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks.
Pašvaldību jautājumu pētniece Inga Vilka uzskata, ka pašlaik drīzāk būtu jārunā par mazāku lauku novadu apvienošanu.
Pierīgas novadu apvienošana būtu sarežģītāka, turklāt cerētā efekta vietā kārotais guvums var izpalikt.
„Būs sarežģīta administrācija un pārvaldība. Būs jāmeklē citi mehānismi. Mēs jau redzam šobrīd, ka lielās pilsētās ir divu līmeņu pašvaldības. Šobrīd, nevērtējot konkrētus modeļus, nevarētu teikt, ka tas ir tas risinājums problēmām,” saka Vilka.
Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa”) pret tālākās integrācijas ideju gan nav tik noraidošs. Viņš uzsver – šajā gadījumā būtu jāiet divi ceļi: jāpaplašina Rīgas pilsētas robežas ar atsevišķām mazākām un funkcionāli ciešāk saistītām pašvaldībām, un jāveido vienota Pierīgas pašvaldība, kas stieptos no Ķekavas līdz Ādažiem.
Šādam lēmumam gan būs vajadzīga drosme, par kuru Ušakovs šaubās: „Es to nevaru iedomāties. Tam ir jābūt ministram ar nenormālu pārliecību vai ar balsotāju mandātu. Viņam 2018.gada vēlēšanās jāiet ar tekstu – es iešu un apvienošu pašvaldības vienā veidojumā. Par viņu nobalsos, sakrās plusiņus un tad viņš to var darīt. Bet kā tagad – viņš aizbrauks uz vienu no Pierīgas pašvaldībām, prezentēs šo ideju un viņu vai nu apmētās ar olām, vai viņa partija viņu atsauks no amata. Ar to arī viss beigsies.”
Lai gan pašvaldībām Latvijā likums aizvien paredz iespējas apvienoties lielākos novados arī pēc 2009.gadā pabeigtās administratīvi teritoriālās reformas, līdzšinējā pieredze gan liecina, ka novadi drīzāk ir sadalījušies, nevis meklējuši iespējas dzīvot kopā.
