Sadaļas Sadaļas

Pieprasījums pēc pašaizsardzības ieročiem piecu gadu laikā sarucis

Pēdējo piecu gadu laikā pašaizsardzības ieroču īpašnieku un reģistrēto ieroču skaits ir samazinājies. Tomēr katru gadu reģistrēto šaujamieroču skaits palielinās, jo pieaug pieprasījums pēc medību un sporta ieročiem. Iedzīvotāju uzskati par ieroci kā līdzekli pašaizsardzībai ir dažādi. Daļa uzskata, ka ierocis nav nepieciešams un piemērots veids aizsardzībai, bet citi apgalvo, ka ierocis rada drošības sajūtu.

Pieprasījums pēc pašaizsardzības ieročiem piecu gadu laikā sarucisMarta Krīgere

Vairāki traģiski notikumi Rīgas ielās, kad tika nošauti cilvēki, liek šaubīties par drošību savā dzīvesvietā un sabiedriskajās vietās. Tāpēc rodas jautājums, vai cilvēki drošībai pieļauj iespēju iegādāties ieroci aizsardzībai.

Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers salīdzināja piecu gadu periodu – 2017. gadā reģistrēti aptuveni 33 000 šaujamieroču īpašnieki, bet šā gada sakumā 32 000.

"Attiecībā uz pašaizsardzības ieroču skaitu ir vērojama tendence tieši samazināties. Gan [ieroču] īpašnieku skaits samazinās, gan reģistrēto ieroču skaits samazinās. Tā motivācija, kādēļ cilvēks kļūst par ieroču īpašnieku, – ja mēs skatāmies no visu īpašnieku kopskaita,

lielākā ieroču īpašnieku kategorija mums ir tieši mednieki. Tad seko pašaizsardzības ieroči, un tad sporta ieroču īpašnieki," stāstīja Melkers.

Iedzīvotāji Rīgas ielās minēja, ka savās dzīvesvietās un sabiedriskajās vietās jūtas droši. Taču pauda atšķirīgus uzskatus, vai viņus satrauc nošauto cilvēku skaits. Ir atšķirīgi vērtējumi, vai ierocis ir veiksmīgs līdzeklis aizsardzībai.

Mednieks Arnis Bērziņš, kas ieroču atļauju saņēma vēl padomju laikā, nejūtas apdraudēts, dzirdot gadījumus, kad Latvijā nošāva cilvēkus. Bērziņš uzskata, ka ierocis ir pēdējais līdzeklis, ko varētu izmantot pašaizsardzībai.

"Man personīgi – nē, jo es neesmu saistīts ar tādām lietām, ka man būtu īpaši jābaidās par to, ka man draudētu kāda izrēķināšanās, jo tā ir izrēķināšanās ar cilvēkiem. Lai tagad izvilktu ieroci un pagrieztu... nu kādam ir jābūt apdraudējumam, lai es tagad rautu ārā ieroci no seifa un skrietu kaut kur un kādu kaut kur... Nestādos priekšā vispār, kā tas ir iespējams. Tas ir pēdējais līdzeklis, jo pavērst līdzekli pret līdzcilvēku... Medības – tas ir savādāk. Tas ir sporta veids. (..) Nevar nekādā veidā zvēru salīdzināt ar cilvēku. Tās ir divas nesalīdzināmas lietas," sacīja mednieks.

Apsargam Guntaram Ozolam ir cits viedoklis. Ir nopietni jāvērtē katrs gadījums, kad nošauts kāds cilvēks, un katrs gadījums liek aizdomāties par ieroča iegādes nepieciešamību.

"Protams, ka uztrauc. Es nevaru vienaldzīgi pateikt, ka mani nesatrauc pēdējie ļoti traģiskie notikumi, kas ir notikuši, kur tieši tika izmantoti šaujamieroči. Tas, ka man ir lietošanā un glabāšanā ierocis, var jau teikt, ka es esmu, teiksim sagatavots, zinošs, zinu, kas man jādara un kā man jārīkojas, ja kaut kas tāds notiktu. Bet tā vai tā – mani tas satrauc.

Pēc šādiem gadījumiem, es domāju, cilvēki, protams, apsvērs tādu iespēju – iegādāties šaujamieročus.

Es varu pateikt to, ka pēc savas pieredzes, cilvēks vienkārši jūtas drošs ar to, ka viņam ir tas ierocis. Tā drošāk, mierīgāk ir, ja viņam tas ierocis," sprieda apsargs.

KONTEKSTS:

Pirms divām nedēļām Purvciemā nošāva futbola aģentu Romānu Bezzubovu, bet pirms pusgada savā dzīvesvietā nosita advokātu Pāvelu Rebenoku, bet pirms diviem gadiem Mārupē savā dzīvesvietā nošāva advokātu Uldi Bērziņu. Vēl 2018. gada maija beigās Mežaparkā nošāva maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus.

Jaunākā oficiālā informācija vēsta, ka saistībā ar nesen noslepkavoto Bezzubovu ir aizturētas vairākas personas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt