Pieprasījums pēc koplietošanas automašīnām pārsniedz piedāvājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Patlaban Latvijā koplietošanas auto pakalpojumu piedāvā trīs operatori – divi vietējie uzņēmumi un viena Lietuvas kompānija. Latvijas Radio aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka šobrīd koplietošanas automašīnu pakalpojums ir tikai tā izaugsmes sākuma posmā un jau tagad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tas nozīmē, ka rīta un vakara stundās, kad pieprasījums ir vislielākais, ne vienmēr pie koplietošanas auto ir iespēja ātri tikt.

Pieprasījums pēc koplietošanas auto pārsniedz piedāvājumu
00:00 / 04:48
Lejuplādēt

Vasarā koplietošanas auto parkā Latvijā bija ap tūkstotis automašīnu, bet tagad to skaits sarucis līdz aptuveni sešiem, septiņiem simtiem. Sarukums skaidrojams nevis ar pieprasījuma mazināšanos, bet ar to, ka Lietuvas uzņēmums "Citybee" no Latvijas tirgus lielu daļu automašīnu izņēma un pārorientēja uz Lietuvas un Igaunijas tirgiem. Latvijā darbojas vēl divas pašmāju kompānijas "Carguru" un „Fiqsy”. Koplietošanas auto zīmola "Carguru" izveidotājs un līdzīpašnieks Vladimirs Reskājs atzīst, ka pakalpojumu – koplietošanas auto – ieviešana Latvijā pirms četriem gadiem nebija viegla. Cilvēki bija jāiepazīstina ar pakalpojumu, jāpaskaidro, kā sistēma strādā. Uzņēmums veica arī iedzīvotāju aptauju.

"No sākumā rādītāji bija ļoti zemi un par auto koplietošanu bija dzirdējuši vai to izmantojuši tikai tie, kas šo pakalpojumu bija izmantojuši ārvalstīs. Pārsvarā tie bija lielu Eiropas operatoru lietotāji. Absolūtais vairākums bija tādi, kas nezināja neko. Soli pa solim mēs audzējām savu lietotāju bāzi. Mēs lietotājiem skaidrojām, ka

tas ir normāli – paņemt mašīnu no ielas, un neviens par to neko lieku neliks maksāt. Nebūs tā, ka paņēmi mašīnu, nepamanīji skrambiņu un mēs tagad piestādīsim sodu.

Ir izdarīts tiešām liels darbs," saka Reskājs.

Un koplietošanas auto ieņem aizvien nozīmīgāku vietu Rīgas mobilitātes iespēju grozā. Reskājs teic, ka vasarā pieprasījums ir ievērojami augstāks nekā ziemā, jo cilvēki koplietošanas auto izmanto ne tikai, lai veiktu īsus pārbraucienus pa pilsētu, bet arī, lai dotos garākos izbraucienos pa Latviju: "Mūsu gadījumā mēs neesam atkarīgi no tūrisma un tas ir liels pluss, ieguvums. Mūsu klienti ir vietējie iedzīvotāji."

Tiešie konkurenti ir privātās automašīnas. Reskājs teic, ka vidējais rādītājs liecina, ka tikai 5% no laika privātā automašīna tiek izmantota braukšanai. Pārējā laikā tā stāv stāvvietā pie mājām, darba vai kur citur. Viņš ir pārliecināts, ka nākotnē cilvēki sapratīs, ka ne visiem ir nepieciešama privātā automašīna: "Faktiski koplietošanas auto strādās tā, kā tam jāstrādā, un spēs pilnvērtīgi aizvietot privāto mašīnu tad, kad klients būs pārliecināts, ka jebkurā diennakts laikā es atradīšu brīvu mašīnu piecu minūšu gājiena rādiusā. Vai tagad tā nav? Nē, ne tuvu. Faktiski šobrīd pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Mani aprēķini pirms sešiem gadiem, kad sāku plānot biznesu, bija, ka Rīgā uz esošo iedzīvotāju skaitu nepieciešamas divi līdz trīs tūkstoši koplietošanas auto. Nē! 

Esmu pārliecināts, ka desmitiem tūkstoši koplietošanas auto ir vajadzīgi tikai Rīgā, lai cilvēki varētu droši atteikties no privātā transporta.”

Arī koplietošanas auto "Fiqsy” vadītājs Māris Avotiņš ir pārliecināts, ka koplietošana patlaban ir tikai pirmsākumā: "Protams, ka mašīnas visātrāk tiek aizņemtas tad, ja tās ir centrā. Tas, man šķiet, ļoti būtisks faktors, ko pilsētām vajag ņemt vērā, ka visefektīvāk centru var izmantot, tur ļaujot būt tieši koplietošanas mašīnām. Protams, ideāli, ja tās ir elektriskas.

Bet faktiski viena koplietošanas mašīna, kas ir pilsētā, tā aizstāj četras līdz pat astoņas parastas mašīnas, kas piederētu kādam cilvēkam.

Ja mēs visu laiku runājam par to, ka mums ir maz[vietu], kur mašīnas novietot, viss ir noslogots, tad koplietošanas ir viens no ļoti ērtiem risinājumiem, kā papildus, protams, sabiedriskajam transportam, var ievērojami samazināt pieblīvētību.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes pārvaldes transporta inženieris Valts Murāns atzīst, ka šobrīd Rīga koplietošanas auto potenciālu neizmanto pilnvērtīgi: "Ir lauks, kur vēl augt. Kādam vēl vienam, diviem, trim spēlētājiem, lai ir lielāks piedāvājums un konkurence ar cenām. Patlaban notiek darbs arī pie mobilitātes punktu koncepcijas, kas ir ar daudz plašāku terminu, bet viena no lietām, kuras mēs iekļausim, kas noteikti būs šajos mobilitātes punktos, būs koplietošanas auto. No pilsētas puses tā ir atbalstāma lieta. Ir vairāki faktori, bet viens no tiem: koplietošanas auto ir daudz lielāks īpatsvars ar elektriskajiem auto, kas, protams, mums visiem ir tīkama lieta."

Valts Murāns atklāj, ka Rīgas dome noslēgusi pagaidu sadarbības līgumu ar kādu starpnieku uzņēmumu, kas palīdz pilsētai veidot sadarbību ar mobilitātes, dalīto transporta līdzekļu uzņēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti