No Kanādas atbraukusī latviete Jūlija Giforde stāsta, ka savulaik pieņēmusi Lielbritānijas pilsonību, lai, būdama Eiropas Savienībā, varētu Latvijā uzturēties bez problēmām.
„Nesen pieņemtais likums par dubultpilsonību man ļaus pieteikties uz Latvijas pilsonību. Es to vēlos, jo pati sevi asociēju kā latvieti. Tas būtu tikai korekti, jo es dzīvoju Latvijā jau septiņus gadus, ļoti gribētu piedalīties pilsoniskajā dzīvē, vēlēt, ietekmēt visu, kas man apkārt notiek," saka Jūlija.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, sākot no 1. oktobra, ik dienas vēršas cilvēki ar iesniegumiem, un daudzi, līdzīgi kā Jūlija, sevi redz Latvijā, jo vecāki ir latvieši, kas nonākuši un mūžu nodzīvojuši svešā zemē. Trimdinieki un latviešu līvi nāk no ASV, Austrālijas un Kanādas - tās arī ir lielās valstis, kur ir Latvijas pārstāvji. No ES vēlas dubultpilsonību tie, kas aizbraukuši nesen, tie ir no Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas.
„Šobrīd Latvijas vēstniecībā Īrijā nav pārāk liels pieplūdums, cilvēkiem vajadzīgs laiks, lai viņi saprastu, kas viņiem jādara. Īrijā ir latvieši, kas savulaik atteikušies no Latvijas pilsonības, vai nav atteikušies, un ir pieņēmuši Īrijas pilsonību. Līdz ar to viņi šo jautājumu var sakārtot," saka Inguna Mieze Īrijā.
Pēc iesnieguma pieņemšanas tā izskatīšanas laiks ir viens gads. Tikmēr personas var dzīvot ārpus Latvijas, tikai vēlāk jāatbrauc uz Latviju, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu. Šobrīd eksāmenus nokārtojis viens Brazīlijas un pieci Krievijas pilsoņi. Latvieši, līvi un trimdinieki, reģistrējot Latvijas pilsonību, drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti.
Lielāko iesniegumu pieplūdumu Pilsonības un migrācijas dienestā sagaida gada beigās un nākamgad, jo cilvēkiem jāsagatavo visi nepieciešamie dokumenti, lai veiktu pilsonības reģistrāciju, bet šis process ir laikietilpīgs.