Panorāma

Intervija ar "VIENOTĪBAS" līderi Solvitu Āboltiņu

Panorāma

Gripa šogad ar vismaz 5 apakštipiem

Piemin Ziemassvētku kaujas

Piemin Ziemassvētku kaujas un pieņem jaunsargu zvērestu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Simtiem cilvēku sestdien, 9.janvārī, pulcējās Tīreļpurvā, Ložmetējkalnā, lai godinātu varoņus, kuru dzīvības izdzisa lielākajā militārajā operācijā Latvijā Pirmā pasaules kara laikā. Pirms 99 gadiem sākās leģendārās Ziemassvētku kaujas, kad latviešu strēlnieki visai pasaulei parādīja savu milzīgo cīņassparu. Strēlnieku piemiņas brīdis bija arī  Babītes novada Antiņu kapos.  

Daudziem skolēniem no dažādām Jelgavas novada skolām šī diena īpaši paliks atmiņā, jo viņi pirmo reizi mūžā deva zvērestu. Viņi ir jaunsarga kandidāti un, stāvot pie strēlnieku atdusas vietas, solīja sargāt Latviju.  

Svinīgo zvērestu šeit deva 95 jaunsargi.  Jaunieši Jaunsardzē stājas, lai iemācītos ko jaunu, izprastu valsts vēsturi, dotos pārgājienos. 

“Man brālis pirmais bija atnācis un pastāstīja, cik interesanti. Un es arī gribēju piedalīties,” stāstīja  jaunsargs, Staļģenes vidusskolas skolnieks Maksims Marks Prohorovs, kurš jau iemācījies salikt un izjaukt ieroci.

Jaunsardze, Svētes pamatskolas skolniece Samanta Trompete atklāja, ka “domāju kļūt par dziedātāju, bet tagad es domāju, ka turpināšu attīstīt savas  jaunsardzes prasmes”.  

Šobrīd Jaunsardzē ir septiņi tūkstoši jauniešu. Šogad valsts atvēlējusi papildu līdzekļus, lai beidzot varētu nodrošināt visus jaunsargus ar ekipējumu un formas tērpu.

Jaunsardzes un informācijas centra Jaunsardzes departamenta direktors Ansis Strazdiņš klāstīja, ka “bērni brīvā laikā grib piedzīvojumus, kaut ko tādu ekstrēmu, meklē savu baru, un Jaunsardze ir tā vieta, kur viņi atrod to savu komandu, iespēju piedzīvot šo ekstrēmu, bet tikai uzraudzībā, un tas arī viņus saista”. 

Arī daudzi no strēlniekiem bija ļoti jauni, tādā pašā vecumā kā vecākie jaunsargi. Latviešu strēlnieki karoja Krievijas impērijas armijas rindās, taču ar ticību, ka reiz būs Latvijas valsts. Ziemassvētku kaujas 1917.gada janvārī bija lielākās Latvijā un arī vienas no sīvākajām Eiropā Pirmā pasaules kara laikā. Tīreļpurvā krita vairāk nekā pieci tūkstoši latviešu vīru. Antiņu kapos guldīti 1240 strēlnieku.

Piemiņas pasākumā Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube atgādināja, ka “viņi gāja cīņās, veidoja mūsu valsts nākamo neatkarīgo armiju, Brīvības cīņu armiju, kas izkaroja mūsu neatkarību”.

“Tāpēc šī ir svēta vieta. Šeit ir mūsu varonīgo gaitu, mūsu karavīru sākums. Esiet tādi, jaunsargi, atcerieties un pieminiet šīs vietas,” novēlēja Graube.

Daudzi no jaunsargiem būs tie, kas sargās valsti, ja  tāda nepieciešamība būs. Vairums ar laiku kļūst par zemessargiem. Bet savukārt no Zemessardzes daudzi gaitas tālāk turpina profesionālajā armijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti