Dienas ziņas

Tukuma novadā sākta izbraukuma sertifikātu izsniegšana

Dienas ziņas

Atbalsta 5–11 gadu vecu bērnu potēšanu pret kovidu

80 gadu kopš Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas

Piemin Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanu pirms 80 gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijā piemin notikumus pirms 80 gadiem, kad Rumbulas mežā tika nogalināti tūkstošiem Rīgas geto ieslodzīto. Jau vairākus gadus 30. novembrī šī asiņainā notikuma piemiņai pie Brīvības pieminekļa tiek noliktas sveces.

Otrdienas, 30. novembra, vakarā svecītes pie Brīvības pieminekļa un citviet tiek noliktas, lai pieminētu vairāk nekā 25 tūkstoš Rīgas geto ieslodzīto nošaušanu un ap tūkstoti no Vācijas deportēto ebreju. Kopš šī notikuma ir pagājuši tieši 80 gadi.

Rumbulas mežs ir asiņainākā piemiņas vieta, kur atrodas deviņas milzīgas bedres, kurās cilvēkiem pašiem lika iekāpt uz viņu nošaušanu. Tur tika nonāvēti tūkstošiem vīriešu, sieviešu un bērnu 30. novembrī un 8. decembrī.

Otrdien tur notika piemiņas brīdis, un runās visbiežāk tika pieminēts, ka tā ir vēstures daļa, kas jāzina un jāsaprot, lai tā nekad vairs nenotiktu.

“Diemžēl pagājušā gadsimta rēgi nav nekur izgaisuši un turpina atkal un atkal atgādināt par sevi 21. gadsimtā.

Neiecietība, antisemītsms, rasu naida kurināšana, konflikti un kara darbība mums tuvos un tālos pasaules reģionos nav tikai pagātne.

Skumjās pieminot holokausta upurus, kuru vidū ir arī manas ģimenes locekļi, un atskatoties uz mūsu valsts un tautas sāpīgo pagātni, kura vienmēr jāpatur prātā, veidojot mūsu kopējo nākotni, mums ir jādomā par to, ka šie notikumi nekad nedrīkst pagaist no mūsu vēsturiskās atmiņas,” sacīja Valsts prezidnets Egils Levits.

“Ir jāsaprot, ka ebrejiem holokausts bija paredzēts kā totāla iznīcināšana. Tas, ka viņi netika nošauti šajā brīdī, nozīmē, ka viņiem tā nāve tiek atlikta, kamēr kaut kādas attiecīgās iestādes nenolems,” skaidroja muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs, vēsturnieks Iļja Ļenskis.

Viņš norādīja, ka galvenie neskaidrie jautājumi ir par morāli un ētiku: “Par to, kāds noskaņojums bija Latvijas sabiedrībā, kas to motivēja. Kāda bija motivācija slepkavām, kāda bija motivācija malā stāvētājiem.

Jo tie bija cilvēki, kas dažus mēnešus pirms tam staigāja pa vienām ielām, kopā brauca tramvajā, varbūt pat bija pazīstami savā starpā. Un tad kaut kas izmainījās.”

Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam tika nogalināti aptuveni 70 tūkstoši Latvijas ebreju un aptuveni 20 tūkstoši no citām valstīm deportēto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti