Pieminot izcilo un varonīgo pulkvedi, svētdienas rītā Esplanādē, kur atrodas Kalpaka piemineklis, ziedus nolika aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri un studentu korporāciju pārstāvji.
Arī Skrundas un Saldus novados, kas glabā Latvijas neatkarības atgūšanā ļoti svarīgus vēsturiskus notikumus, pieminēja Kalpaku un neatkarības cīņa, lai tos atcerētos, jaunieši ne tikai devās pārgājienā pa Kalpaka bataljona pēdām un piedalījās piemiņas pasākumos, bet arī papildināja Jaunsardzes rindas.
1919.gada 3.martā Rudbāržos sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Kalpaka vadībā. Pēc nemitīgi zaudētām cīņām pret lieliniekiem un atkāpšanās Kalpaka karaspēks sakopoja savus spēkus un devās pretuzbrukumā.
Rudbāržu pamatskolā ir arī Varoņu zāle. Tajā savulaik Kalpaka bataljons rīkoja pieņemšanu dažiem igauņu virsniekiem un papildspēkiem, kas ieradās Rudbāržos no Liepājas. Varoņu zālē arī notika atvadīšanās no kritušā pulkveža.
Bet jau otro gadu apkārtnes skolēniem marta sākumā notiek vēstures izziņas pārgājiens “Pa pulkveža Oskara Kalpaka bataljona pēdām”.
10 kilometru pārgājienā, kurā bija jāveic dažādi uzdevumi, šoreiz devās aptuveni 120 jauniešu. Pārgājiena galamērķis bija Lēnas – vieta, kur Kalpaka karaspēks forsēja Ventu, lai dotos tālāk Rīgas virzienā. Šobrīd par šo vēstures lapaspusi vēstī memoriālā piemiņas siena.
Dzīva vēstures stunda ir arī iespēja būt vietā, kur risinājās traģiskie 6.marta notikumi, tās ir ''Airītes'' Zirņu pagastā, kur pārpratuma dēļ bojā gāja Kalpaks un vēl trīs viņa vīri. Te notika ne tikai piemiņas pasākums, bet arī tautas skrējiens.
